Mūrniece aicina diskutēt par atgriešanos pie obligātā dienesta 46
Latvijas sabiedrībā ir jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu valsts pašaizsardzībai, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, runājot par mūsu drošības izaicinājumiem Baltijas Asamblejas (BA) sanāksmē sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Šodien Rēzeknē, uzrunājot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentāriešus un ekspertus, Mūrniece arī aicināja Baltijas valstis daudz nopietnāk un aktīvāk sadarboties, lai stiprinātu mūsu reģiona drošību, tostarp darbojoties Eiropas līmenī, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Latvija – Baltijas Asamblejas (BA) prezidējošā valsts – par prioritāti izvirzījusi drošības jautājumus, akcentēja Mūrniece, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā atklājot BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas un Tieslietu un drošības komitejas kopīgo sanāksmi. Viņa uzsvēra, ka Latvija turpinās ieguldīt līdzekļus valsts aizsardzībā un robežu stiprināšanā.
“Mēs redzam, kā Kremlis audzē militāros muskuļus. Mūs cenšas ievainot ar hibrīdkara elementiem – tos Kremlis jau ilgstoši lieto pret Baltiju. Tās ir gan ekonomiskās sviras, gan propaganda informatīvajā telpā, gan ietekmes aģenti un tautiešu politika. Latgalē to izjūt īpaši asi,” sacīja Mūrniece, norādot, ka sanāksmes norises vieta nav izvēlēta nejauši: Latgale simbolizē Baltijas valstu drošību plašākā nozīmē. Cilvēki Latgalē apzinās pieaugošos drošības riskus. Latgalē ir daudz Latvijas patriotu, redzam lielu pieaugumu Zemessardzē un Jaunsardzē, pauda politiķe.
Mūrniece uzsvēra, ka arī citi Eiropas izaicinājumi – terorisms un bēgļu straumes – prasa mūsu valstu iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, Eiropas ārējās robežas nostiprināšanu. Jāstrādā ne vien Baltijas, bet visas Eiropas līmenī, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Šajā ziņā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija ir lielisks piemērs, jo šeit atbilstoši Eiropas “Frontex” programmai Eiropas Savienības dalībvalstu robežsargi apgūst robežu drošību.
Šodien Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas un Tieslietu un drošības komitejas kopīgā sanāksmē reģiona parlamentārieši un eksperti spriež par kopīgu apmācību programmu Baltijas valstu drošības iestādēm, kā arī diskutē par reģiona informatīvās telpas stiprināšanu.
Latvija 2016. gada 1. janvārī uz gadu kļuva par BA prezidējošo valsti.
BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
