Bēgļiem pabalsti ir par mazu, saka Muižnieks. Top ieteikumi, kas Latvijai darāms cilvēktiesību jomā 21
Automātiska pilsonība jaundzimušajiem, aktīvāka bāreņu un bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, kā arī seksuālo minoritāšu aizsardzība pret naida runu, – šie ir daži no galvenajiem akcentiem pēc Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka oficiālās vizītes Latvijā. Divu trīs mēnešu laikā taps ziņojums ar ieteikumiem, kas Latvijai darāms cilvēktiesību jomā.
Vērtējot patvēruma sniegšanas politiku, komisārs sacīja, ka Latvija nav no tām valstīm, kas atsakās izrādīt solidaritāti patvēruma meklētāju krīzē, tomēr politika šajā jomā esot nepilnīga. “Es atbalstu pieeju, ka patvēruma meklētājiem [pēc statusa iegūšanas] pirmo pusgadu vai gadu valsts nodrošina dzīvesvietu un cilvēks var pakāpeniski atrast arī darbu,” “LA” skaidroja Muižnieks. Viņš arī norādīja, ka bēgļiem pabalsti ir par mazu, jo no tiem pašlaik neesot iespējams samaksāt izīrētājam drošības naudu divu īres mēnešu apmērā. “Gribu, lai politika patvēruma meklētāju jomā Latvijā tiktu grozīta, jo sevišķi attiecībā uz mājokli. Tā bija pirmā [pārvietoto personu] grupa, būs vēl, un iestādes Latvijā mācās no šīs pieredzes. Šis būs ilgtermiņa jautājums daudzās valstīs,” turpināja amatpersona. Komisārs uzskata, ka jebkurš pārvietošanas plāns nestrādā, ja netiek ņemtas vērā patvēruma meklētāju ģimenes saites. Kā veiksmīgas valstis patvēruma meklētāju uzņemšanā N. Muižnieks minēja Vāciju, Zviedriju un Portugāli, bet kā valstis, kuras nav atsaucīgas patvēruma meklētājiem, viņš minēja Dāniju, Ungāriju, Horvātiju un Austriju, kur viņa ieskatā patvēruma sniegšanas politikā pēdējā laikā vērojamas negatīvas tendences.
Dzimtenē komisārs bija ieradies, lai pētītu, kāda situācija valda Latvijā sieviešu, bērnu, kā arī lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesību jomās. Viņš tikās ar valsts amatpersonām, dažādu iestāžu vadītājiem un pārstāvjiem no nevalstiskajām organizācijām. Muižnieks pauda cerību, ka Latvija ieviesīs tā saukto Stambulas konvenciju, kas paredzēta, lai aizsargātu sievietes no vardarbības. Viņš uzteica Valsts policiju un Rīgas pašvaldības policiju par izpratni, reaģējot uz vardarbības gadījumiem pret sievieti.
Runājot par bērnu tiesībām, komisārs akcentēja, ka Latvijā jāizskauž jaunu nepilsoņu rašanās: “Šajā jomā ir vērojams progress, lai divu nepilsoņu jaundzimušais kļūtu par pilsoni, pietiek ar vienu no vecākiem piekrišanu. Pērn Latvijā bija 69 šādi bērni starp jaundzimušajiem, bet līdz augusta beigām – 29. Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju jāievēro bērna intereses. Valstij ir jāiejaucas, lai neveicinātu nepilsonību un Latvijā jaundzimušajiem tiktu automātiski piešķirta valsts pilsonība.”
Komisārs uzsvēra, ka ap 1800 bērnu pašlaik dzīvo bērnunamos, internātskolās un psihiatriskajās slimnīcās, kas esot nepieņemami, jo šajās institūcijās esot liels cilvēktiesību pārkāpumu risks ar dažādām vardarbības izpausmēm, tostarp lielāks seksuālās vardarbības risks pret bērniem. Muižnieks aicinājis šos bērnus iekļaut sabiedrībā, mudinot valdību veikt deinstitucionalizāciju. Viņš paslavēja Izglītības un zinātnes ministriju, kas līdz 2020. gadam solījusi nodrošināt, ka trešā daļa no šiem bērniem mācīsies parastās skolās. Muižnieks gan norādīja, ka deinstitucionalizācijas procesam Latvijā neesot jutis lielu atbalstu, jo novērojis, ka pašvaldības un šo iestāžu darbinieki esot ieinteresēti uzturēt esošo sistēmu, kas nodrošina darbu pedagogiem un citam personālam.
Komentējot lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības, N. Muižnieks teica, ka šajā jomā ir vērojams progress saistībā ar pulcēšanās brīvību, un viņš esot sekojis līdzi, kā Latvijā norisinājies iepriekšējais praids. “Jāaktualizē darbs pret naida runu interneta komentāros. Šeit varētu lietot Krimināllikuma 150. pantu, kas paredz atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Lai aizsargātu lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas, varētu izmantot šo pantu, tomēr līdz šim pēc tā nav ierosināta neviena tiesas lieta,” teica komisārs.
Jautāts par vizītēm Ukrainā un Krievijā, N. Muižnieks norādīja, ka viņš Ukrainā bijis sešas reizes kopš stāšanās amatā. “Ar Krievijas vadības svētību” bijis arī Krimā, kur redzējis skarbu situāciju cilvēktiesību jomā, ko aprakstījis savā ziņojumā. Pēc šī ziņojuma attieksme no Krievijas puses esot izmainījusies, un tagad viņam esot “apgrūtinātas iespējas strādāt Krimā”. Muižnieks izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai Krievija viņu iekļāvusi nevēlamo personu sarakstā, – jautājumi ar Krieviju tiekot kārtoti no Strasbūras, kur atrodas komisāra birojs. “Ukrainā esam norādījuši uz pārvietošanās brīvības pārkāpumiem separātistu kontrolētajās teritorijās, tām grūti piekļūt starptautiskajām humānajām organizācijām,” uzsvēra N. Muižnieks. Viņš skaidroja, ka Ukrainā biroja pārstāvji esot intervējuši gūstekņus un viņu spīdzināšanas stāsti esot bijuši līdzīgi – abās pusēs gūstekņiem tikuši izsisti zobi, kā arī viņi piedzīvojuši seksuālu vardarbību. “Cilvēktiesību situācija Ukrainā ir nopietna, jo tur notiek karš. Tajā gājuši bojā ap 10 000 cilvēku, ievainoti – ap 20 000, bet viens miljons bijis spiests pamest savas mājas. Mums jāpalīdz Ukrainai, lai tur varētu panākt mieru un taisnīgumu,” piebilda N. Muižnieks.
