Moderni skolosies jau pēc diviem gadiem 9
Jauna mācību satura izstrādei un ieviešanai tuvākajos septiņos gados tērēs vairāk nekā 13 miljonus eiro. Lauvas tiesa šā finansējuma nāks no Eiropas Sociālā fonda. Tā paredz vakar valdības apstiprinātie noteikumi par kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobāciju un ieviešanu.
Par to, ka nepieciešams jauns, mūsdienīgāks izglītības saturs, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) runā jau vairākus gadus, taču beidzot iezīmēti gan termiņi, kādā šis saturs varētu tikt ieviests, gan precīzi noteikts, kā pārmaiņas tiks finansētas, gan arī noteikti konkrēti darbi, kas jāpaveic, lai jauno saturu ieviestu. Gala termiņš jaunā, kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai noteikts 2023. gada 31. decembris, taču tā pakāpeniska ieviešana sāksies krietni agrāk. Plānots, ka jau 2017./2018. mācību gadā pēc jaunā satura sāks izglītot piecus un sešus gadus vecos bērnus, sagatavojot viņus skolai. Pagājušajā nedēļā aģentūra LETA ziņoja, ka līdz ar jauno saturu IZM plāno ieviest arī skolas gaitas jau no sešu gadu vecuma. Kā zināms, šāda reforma tika izstrādāta pirms vairākiem gadiem, taču tā arī netika ieviesta. IZM pārstāve Edīte Olupe apgalvo, ka IZM neplāno atdzīvināt šo reformu, ziņotais neesot bijusi taisnība.
2018./2019. gadā jauno saturu ieviesīs 1. un 4. klasē, bet gadu vēlāk – 2., 5., 7. un 10. klasē. Nākamajā gadā reforma skars jau skolēnus, kas tobrīd mācīsies 3., 6., 8. un 11. klasē. 2021./2022. gadā tā visbeidzot skars 9. un 12. klases skolēnus.
Kā jau vairākkārt rakstīts, jaunais saturs paredzēs izglītībā ieviest kompetenču pieeju. Kompetences aizstās prasmes, ko izglītojamajiem lielākoties dod esošā izglītības sistēma. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks skaidroja, ka kompetences ir plašākas nekā prasmes. Kompetencēs prasmēm pievienojas arī vērtības. “Jaunais saturs būs atbilstošāks mūsdienām, labāk sagatavos skolēnus šodienas dzīvei,” sacīja G. Catlaks. Jaunais saturs skološot bērnus kā radošas, patstāvīgas personības, kas spēj pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem. Līdz ar to jauno izglītības saturu apguvušie jutīsies drošāk mūsdienu mainīgajos apstākļos nekā līdzšinējā izglītības sistēmā, kur bieži vien neliek domāt pašiem, bet iemāca tradicionāli skolās apgūstamas zinības. Patlaban plānots, ka skolēniem būs jāiegūst septiņas kompetences, no kurām kā pirmā nosaukta kompetence mācīties. Iecerēts, ka nākotnē skolēnam vairs nebūs tikai jāiegaumē, ko teicis skolotājs, bet vairāk jāmācās pašam. Skolotājam vairāk būs jārāda ceļš, kā gūt zināšanas. Tajā pašā laikā skolēniem būšot mazāk mājasdarbu, jo saturu izstrādāšot tā, lai vairāk zināšanu bērni apgūtu skolā. Jauno saturu pēc esošajiem mācību līdzekļiem pilnībā apgūt nevarēs, tāpēc plānots izstrādāt vairākus desmitus jaunu mācību un metodisko līdzekļu. Visvairāk – 27 – jaunu mācību līdzekļu paredzēti 7. līdz 12. klasei.
Jaunajā izglītības saturā mācību priekšmeti vairs nebūs tik ļoti atrauti viens no otra, tāpēc jo sevišķi svarīga būs skolotāju spēja sadarboties savā starpā. G. Catlaks sacīja: jaunais izglītības saturs liks centrā skolēnu, skolotājiem vajadzēs iemācīties vairāk pielāgot mācību metodes katra bērna vajadzībām. Tāpēc plānota arī skolotāju izglītošana, lai viņi mācētu strādāt pēc jaunām mācību metodēm. Jauno saturu pirms ieviešanas visās skolās aprobēs 80 mācību iestādēs.
E. Papule piebilda: ESF finansējums paredzēts arī tam, lai finansētu skolotāju papildu darbu ar talantīgiem bērniem, kā arī interešu izglītību. Tāpat finansējums atvēlēts, lai jau preventīvi strādātu ar bērniem, kas ir riska grupā un varētu priekšlaicīgi pamest skolu.
Jaunais izglītības saturs tiks ieviests, arī balstoties uz valsts attīstības stratēģiskajiem dokumentiem. Piemēram, “Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” pauž nepieciešamību īstenot paradigmas maiņu izglītībā.
Var prognozēt, ka jaunais saturs būs papildu arguments, lai veiktu arī skolu tīkla reorganizāciju. E. Papule vairākkārt uzsvēra, ka jaunais mācību saturs pilnvērtīgi īstenojams modernā mācību vidē. Kā zināms, viens no IZM argumentiem, kāpēc jāsamazina vidusskolu skaits, jau līdz šim bijis tas, ka mazās vidusskolās nav rentabli ieguldīt finansējumu modernas mācību vides veidošanai.
Fakti
7 kompetences, kas skolēniem būs jāapgūst jaunajā izglītības saturā
Kompetence mācīties
Matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību kompetence
Kompetence sazināties dažādās valodās
Sociālā un pilsoniskā kompetence
Digitālā kompetence
Pašizpausmes un uzņēmējdarbības kompetence
Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence
