Mēra gaļu var ēst. Bet neļauj. Kāpēc? 15
Uz jautājumiem atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
Kā Āfrikas cūku mēri (ĀCM) atklāja Krimuldas novada cūku novietnes “Rukas” fermā?
Cūku novietnes īpašnieks ziņoja vietējās PVD pārvaldes inspektoram par vairākām mirušām cūkām un izmaiņām cūku veselības stāvoklī. Inspektori nekavējoties ieradās novietnē, veica cūku klīnisko apskati, un no mirušajām un slimajām cūkām noņēma un nosūtīja paraugus uz laboratoriju. Laboratoriskie izmeklējumi apstiprināja Āfrikas cūku mēri.
Kāpēc, ja saslimusi viena cūka, ir jānokauj visi dzīvnieki?
Ir dzīvnieku infekcijas slimības, piemēram, cūku sarkanguļa, kas labi padodas ārstēšanai, tāpēc novietnē nav jānogalina visas cūkas, bet ir dzīvnieku infekcijas slimības, kas nav ārstējamas, ir lielākoties letālas un to “lipīguma” dēļ ir jānogalina visi slimības uzņēmīgie dzīvnieki.
Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīgs – ja tas ir konstatēts, piemēram, vienā novietnē trim dzīvniekiem no desmit, saslims un nobeigsies arī pārējie, pat tad, ja tie nebūs bijuši tiešā kontaktā ar slimajiem. Tādēļ slimības skartajā novietnē nekavējoties jālikvidē visas cūkas un novietnē jāveic rūpīga dezinfekcija.
Kur paliek nokautās cūkas?
Lai samazinātu infekcijas izplatīšanās riskus, Āfrikas cūku mēra skartajā novietnē cūkas nekauj, tās nogalina ar gāzi vai elektrību. Cūku līķi tiek sadedzināti speciālās sadedzināšanas iekārtās.
Kāpēc nevar ēst nokauto cūku gaļu?
Tāpēc, ka slimā dzīvnieka organismā notiekošie bioķīmiskie procesi nelabvēlīgi ietekmē gaļas kvalitāti un nekaitīgumu. Turklāt, apstrādājot nokauto cūku, Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risks ir ārkārtīgi augsts. Jāpiebilst, ka gaļā +4 °C temperatūrā vīruss saglabājas 150 dienas, sausā sālītā šķiņķī – 140 dienas, bet saldētā gaļā daudzus gadus.
Vai var un, ja var, tad kā izvairīties no ĀCM?
Pasaules zinātniekiem līdz šim nav izdevies radīt vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri, taču pie tā jau vairāk nekā 30 gadus strādā pasaules vadošo institūtu zinātnieki.
Līdz ar to slimības izplatīšanos šobrīd nav iespējams apturēt, taču ir iespējams palēnināt, un to Pārtikas un veterinārajam dienestam sadarbībā ar Latvijas cūkaudzētājiem un medniekiem ir izdevies paveikt – slimība Latvijā konstatēta 2014. gada jūnija beigās, un tikai šogad tā ir pirmo reizi konstatēta lielā komerciālā saimniecībā. Kaimiņvalstīs slimība lielajās saimniecībās šo gadu laikā uzliesmojusi ne reizi vien.
Vienlaikus diemžēl jāatkārto tas, ko esam atkārtojuši vairākkārt, – agri vai vēlu Āfrikas cūku mēris būs pārņēmis visu Latvijas teritoriju. Nu jau tas ir ar vienu kāju Kurzemē.
Šobrīd vienīgais ieteikums cūku novietnēm ir stingri ievērot biodrošības prasības.
