Meklē “spiegus” Rīgas domē 19
Drošības policija (DP) lūgusi Rīgas domi apkopot informāciju par tās darbinieku oficiālajām, darba un neoficiālajām vizītēm uz Krieviju, Baltkrieviju un citām NVS dalībvalstīm, kā arī Ķīnu.
DP interesējas arī par domes amatpersonu kontaktiem ar šo valstu vēstniecību darbiniekiem. Šī ir pirmā zināmā reize, kad DP prasa šādu informāciju no “Saskaņas” kontrolētās Rīgas domes. Kā zināms, “Saskaņai” ir sadarbības līgums gan ar Putina partiju “Vienotā Krievija”, gan Ķīnas Komunistisko partiju, un izskanējuši minējumi, ka galvaspilsētas vadība faktiski īsteno pati savu ārpolitiku. Tomēr tik konkrēts DP solis varētu liecināt par kādām īpašām specdienesta aizdomām.
Iemesls – Ušakova alternatīvā ārpolitika?
Kopš nonākšanas pie varas galvaspilsētā Rīgas mērs Nils Ušakovs licis īpašu uzsvaru tieši uz sakariem ar Krieviju. Kā firmas zīme šai sadarbībai bija projekts “Rižskij dvorik” – Latvijā ražotās preces Maskavas lielveikalos. Kad Krievija, atbildot Eiropas Savienības sankcijām, aizliedza lielu daļu Rietumu pārtikas importa, N. Ušakovs personīgi devās uz Maskavu aizstāvēt “pagalmiņus”. Vienlaikus viņš piedalījās Maskavas svētkos, kuros viņš kavējās draudzīgā sarunā ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu un arī ar varai tuvīno Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu. Toreiz, viesojoties Maskavā, intervijā liberālajam telekanālam “Doždj” N. Ušakovs izteicās, ka Vladimirs Putins kā Krievijas prezidents ir labākais iespējamais variants Latvijai, kas izpelnījās plašu rezonansi gan Latvijā, gan Krievijas liberālajās aprindās. Jāatgādina, ka N. Ušakova viesošanās Maskavā notika laikā, kad Krievija aktīvi īstenoja agresiju Austrumukrainā.
Drošības policija savu rīcību komentē atturīgi. “Drošības policija kā valsts drošības iestāde valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās veic sistemātiskus pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus. Informācijas iegūšana un analīze par amatpersonu dienesta ceļošanu uz ārvalstīm ir šo pasākumu kopuma daļa. Ņemot vērā, ka diskrētums veicina pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu efektivitāti, Drošības policija atturas no plašākiem komentāriem šajā jautājumā,” uzsver DP preses sekretāre Līga Pētersone.
Politisks un vērtību konteksts
Visticamāk, N. Ušakova saites ar Maskavu bija iemesls, kas pievērsis DP uzmanību. Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors uzsver, ka Rīgas domes administrācija īsteno savu alternatīvu ārpolitiku, kas ir vērsta uz Krieviju – valsti, kas sevi konfrontē ar NATO. Kā piemēru viņš min to, ka Krievijas jaunajā Nacionālās drošība stratēģijā NATO un ASV ir pirmoreiz minētas kā draudi Krievijai. “Tam visam ir politisks un vērtību konteksts. Ir cilvēki, kas turpina nekritiski skatīties uz Krieviju, apgalvot, ka jāpārtrauc sankcijas. Bet par ko tad viņi iestājas? Vai tad ir pieļaujams, ka viena valsts var uzbrukt citai?” jautā A. Kudors. Viņš saprot DP bažas un rīcību, taču pauž skepsi, vai šādā aptaujā kāds tiešām atzīsies, ka viņiem bijuši kontakti ar minēto valstu specdienestiem.
Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Uģis Vidauskis norāda, ka viņš DP rīcībā nesaskatot nekādas aizdomas par domes darbu. Pēc viņa teiktā, domes darbinieku komandējumu mērķis ir visdažādākais, pamatā vizītes noritot saistībā ar dažādiem sadraudzības un sadarbības projektiem. Savukārt vēstniecībās domes darbinieki vēršoties, lai risinātu konkrētas vizītes vai komandējuma organizēšanas praktiskos jautājumus. Pagaidām Rīgas dome nevarot sniegt atbildi, cik reizes un ar kādu mērķi Rīgas domes darbinieki devušies uz DP norādītajām valstīm, taču informācija tiekot apkopota.
Anketās jautā par “situācijām”
“LA” rīcībā ir nonācis ierobežotas pieejamības šā gada 5. janvārī izdots Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča rīkojums nr. 3, kurā pašvaldības administrācijas institūcijas vadītājiem uzdots apkopot un elektroniski iesniegt domes sekretariātam ziņas par notikušajiem un plānotajiem komandējumiem uz iepriekšminētajām valstīm, kā arī par notikušajiem domes amatpersonu un pašvaldības darbinieku kontaktiem ar šo valstu vēstniecību darbiniekiem un sakaru virsniekiem. Informācija par plānotajiem braucieniem jāiesniedz domes sekretariātā līdz 15. janvārim, bet par notikušajiem braucieniem un kontaktiem un vizītēm ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tiem. Rīkojumam ir vairāki pielikumi, kuros domes amatpersonām un darbiniekiem jāsniedz ziņas par vizīšu iemesliem, iniciatoru, tajā pārrunātajiem jautājumiem, satiktajām ārvalstu amatpersonām, darbiniekiem, kas uzturējuši kontaktus ar viesiem, kā arī jāmin iespējamie starpgadījumi vai situācijas, kas var liecināt par iepriekšminēto ārvalstu pārstāvju piederību ārvalstu specdienestiem.
Avots Rīgas domē, kurš vēlējās palikt anonīms, norādīja, ka DP soli vērtē kā ne visai efektīvu, jo diez vai potenciālie spiegi atzīsies kontaktos ar Krievijas, Baltkrievijas, NVS vai Ķīnas specdienestiem, bet pieļauj, ka kāda no domes amatpersonām vai darbiniekiem pēc anketu aizpildīšanas var tikt uzaicināta uz sarunām DP. “Drošības policijai vajag publiski parādīt, ka tā strādā. Īstos aģentus jau nenoķer, un viņi jau neatzīsies, vai viņiem bijuši kontakti ar Krievijas Galveno Izlūkošanas pārvaldi (GRU) vai Federālo drošības dienestu (FSB). Tomēr nevar izslēgt, ka aiz nejaušām tikšanās reizēm Krievijā vai tās vēstniecībā var maskēties gadījumi, kad cilvēki ir saņēmuši naudu no tās aģentiem, lai veiktu kādu uzdevumu,” uzskata avots. Iespējams, DP rīcība esot saistāma ar kādu “spiedienu no augšas” un, iespējams, “kājas aug” Saeimas Nacionālajā drošības komisijā.
