Mazie parādi noslogo tiesas 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Tiesu informācijas statistika, ko apkopojis “Lursoft”, ļauj izdarīt vairākus interesantus secinājumus, jo tā parāda prasību iesniedzējus, kas šobrīd tiesājas par kādām lietām. Lielākā daļa prasību ir par maza apjoma parādu piedzīšanu, t. i., Civilprocesa likuma izpratnē līdz 2100 eiro.
Tas, ka no tiesā iesniegtajām prasībām vairākumu veido tieši parādu piedziņas, liecina, ka patiesībā lielai daļai sabiedrības krīze turpinās, saka Maksātnespējas konsultāciju centra jurists Jānis Āboliņš – viņš arī ir pirmais cilvēks, kurš Latvijā pasludināja fizisko maksātnespēju.
Absolūto vairākumu sarakstā pārstāv finanšu iestādes – gan bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan nebanku kreditētāji un parādu piedzinēji. Tiesa, jāvērtē, vai uzņēmums pats cenšas atgūt parādu vai cedē (pārdod) parādu piedzinējiem.
Lielākie parādu piedzinēji
Banku sektorā visvairāk lietu tiesās ir SEB bankai, kur lielākais lietu skaits ir par maza apmēra prasībām, piemēram, kredītkartēm vai patēriņa kredītiem. “Dažādām bankām ir dažāda pieeja darbā ar tiem klientiem, kuri nemaksā kredītus. Ir finanšu institūcijas, kas lēmumu, kā piedzīt parādu, pieņem, vadoties tikai un vienīgi no finanšu kritērijiem, piemēram, cik izmaksā tiesvedība un cik lielu naudas līdzekļu apjomu varētu atgūt. SEB bankā tiek ņemti vērā ne tikai finansiālie aspekti, bet arī banku biznesa pamatprincipi, kas saka, ka aizņemtā nauda ir jāatdod,” paskaidro SEB bankas Uzņēmumu maksātnespējas vadības nodaļas vadītāja Ilga Dektereva. SEB banka nav noslēgusi sadarbības līgumu ne ar vienu no parādu piedzīšanas kompānijām.
Tāpat ražīgi tiesājas valstij piederošā Citadeles banka un bijušās “Parex” bankas sliktā daļa – “Reverta”, kā arī “Parex līzings un faktorings”. AS “Citadele banka” Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa atrunājas ar vispārīgām frāzēm par to, ka vēršanās tiesā ir galējais solis, kas ir taisnība gandrīz jebkuras bankas vai uzņēmuma gadījumā.
Arī “Swedbank” kā lielākā komercbanka Latvijā pēc klientu un aizdevumu skaita ir biežs viesis tiesu instancēs. “Swedbank” komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns skaidro: “Pieredze liecina, ka tās banku prasījumu lietas, kas šobrīd nonāk tiesās, pamatā ir krīzes laiku sekas. Iemesli ir četri. Pirmkārt, nav iespējams sazināties, atrast aizņēmēju – vai nu nav sasniedzams, vai apzināti izvairās. Otrkārt, aizņēmējs atsakās jelkādā veidā risināt radušās problēmas un tādēļ nav iespējama risinājumu atrašana. Treškārt, klients nav spējis atjaunot maksātspēju pirmskrīzes līmenī. Ceturtkārt, trešo personu prasījumi pret klientu vai viņa mantu, piemēram: komunālie maksājumi, nodokļu prasījumi utt.”
Daudz tiesājas arī nebanku kreditētāji – “Ātrais kredīts”, “Inserviss Group” u. c., kā arī parādu piedzinēji – “B2Kapital”, “Lindorff Oy Latvijas filiāle” utt. Piemēram, parādu piedziņas kompānija UAB “Gelvora” filiāle Latvijā cesijas darījumu rezultātā piesaista daudz tādu lietu, kur jau ir tiesas nolēmumi vai arī kur jau ir tiesā iesniegta prasība par parāda piedziņu. Šajos gadījumos uzņēmums turpina iesāktos procesus. “Arī paši gatavojam dokumentus un iesniedzam prasības pieteikumus tiesā, tomēr tiesvedība Latvijā ir ilgs un smagnējs process, turklāt pēc tās vēl vairāk pasliktinās parādnieka stāvoklis, jo parādam tiek pievienota samaksātā valsts nodeva, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja izdevumi (15% no parāda summas), ja nolēmums ir nodots izpildei,” skaidro UAB “Gelvora” filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis.
Pašu vai citu rokām
Interesanti ir salīdzināt abu mobilo telekomunikāciju milžu atšķirīgās stratēģijās attieksmē pret nemaksātājiem. “Latvijas mobilajam telefonam” (LMT) ir ievērojams lietu skaits tiesās, savukārt “Tele2” tādu gandrīz nav. Iespējams, LMT stratēģija paredz piedzīt visus parādus un arī šajā uzņēmumā valda uzskats, ka par saņemto pakalpojumu klientam ir jāsamaksā.
Savukārt “Tele2”, ja klients nav reaģējis uz atgādinājumiem un nav apmaksājis jau divus rēķinus, sākotnēji parādu piedziņu uztic parādu piedziņas kompānijai. “Ja arī parādu piedziņa nav devusi vēlamo rezultātu, tad parādi tiek cedēti, t. i., pārdoti, un tālāk jau kompānijas, kas ir pārņēmušas šos parādus, pārsvarā vēršas tiesā,” skaidro “Tele2” Juridisko un regulēšanas lietu daļas vadītājs Aigars Evertovskis. Tas arī izskaidro, kāpēc “Tele2” neparādās sarakstā pie lielākajiem prasību iesniedzējiem.
Tāpat prasītāju sarakstā daudzskaitlīgi pārstāvēti namu apsaimniekošanas uzņēmumi – “Rīgas namu pārvaldnieks”, “Liepājas namu apsaimniekotājs”, “Latio namsaimnieks” u. c., kas vēlas atgūt par saviem pakalpojumiem nesamaksāto naudu.
Atbildīgi abi
“Ir jāatzīst, ka straujas ekonomikas attīstības posmā gan bankas, gan iedzīvotāji ne vienmēr pienācīgi novērtējuši aizdevumu atmaksas iespējas. Savukārt tagad, pēc krīzes, uzņemoties ilgtermiņa saistības, visi rūpīgi izvērtē apstākļus un skatās ne tikai viena vai divu gadu perspektīvā, bet visā kredīta termiņā – kāda ir ienākumu struktūra, cik daudz ģimenē ir atkarīgs no viena pelnītāja, kāda ir izglītība, kas ir svarīgi, lai atrastu darbu, pat ja esošais tiek zaudēts utt.,” skaidro I. Svilāns.
J. Āboliņš nebūt neattaisno bezatbildīgus aizņēmējus, bet uzsver, ka arī aizdevējam ir jābūt atbildīgam. “Pirms gada Latvijas Kredītņēmēju apvienībā iestājās cilvēks, kuram izsniedza kredītu pret septiņiem galvotājiem! Ja cilvēkam nepieciešami septiņi galvotāji, tad apšaubu un neredzu šī cilvēka maksātnespējas izvērtēšanu. Mēs neatgriezīsimies pie 105% kreditēšanas, bet, ja aizdevējs dos 70% no nepieciešamās summas, tad gan kredītdevējs, gan kredītņēmējs rūpīgi izvērtēs iespēju aizņemties un aizdot,” uzskata jurists.
Noslogo tiesas
Diemžēl, masveidā noslogojot tiesas ar parādu lietām, tas izvēršas par ļoti ilgu un arī samērā dārgu procesu. “Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, tiesvedības ilgo termiņu un valsts nodevas apmēru, kas jāsamaksā, iesniedzot prasības pieteikumu, uzņēmumiem un privātpersonām ir jāiesaldē pietiekami daudz līdzekļu, kuri varētu tikt ieguldīti, piemēram, uzņēmuma attīstībā vai privātpersonas un viņu tuvinieku labklājībā,” norāda J. Lukaševskis.
Protams, parādu piedzinēji lobē savas nozares nozīmīgumu, tomēr nevar noliegt, ka šo uzņēmumu darbība atslogo tiesas. Jo vairāk parādu piedziņas lietu nonāks ārpustiesas piedziņā, jo mazāks lietu skaits nonāks tiesā,” uzskata J. Lukaševskis.
Prognozes
Jānis Lukaševskis, parādu piedziņas kompānijas UAB “Gelvora” filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs: “Šogad tiesu noslodze vēl vairāk palielināsies, jo 2014. gada sākumā stājās spēkā izmaiņas Civillikumā un citos normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai ierobežojumus līgumsoda piemērošanā jauniem līgumiem, bet arī to, ka 2014. gads ir pārejas periods “vecajiem” līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013. gada 31. decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu. Ierobežojumi neattieksies uz tiem “vecajiem” līgumiem, kuros tiks celta prasība tiesā līdz 2014. gada 31. decembrim. Tāpēc tikai loģiska būs kreditoru vēlme sniegt prasības pieteikumus, un tiesas būs pārslogotas.”
Ilga Dektereva, SEB bankas Uzņēmumu maksātnespējas vadības nodaļas vadītāja: “Tuvākajā nākotnē nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas parādu piedziņas jomā, tā kā nav vērojama iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspējas strauja uzlabošanās. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, juridisko personu spēja apkalpot kredītsaistības ir uzlabojusies, savukārt attiecībā uz fiziskajām personām maksātspējas uzlabošanās ir daudz mērenāka. Turklāt kredītņēmēji – fiziskas personas – arvien biežāk izvēlas vērsties tiesā ar lūgumu par fiziskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanu nekā pakāpeniski turpināt parāda atmaksu un izpildīt uzņemtās saistības. Prognozējam, ka šogad tiesās iesniegto lietu skaits būtiski nesaruks, bet samazinājums gaidāms 2015. gadā.”
