Cīnīties ar vējdzirnavām vienam nav viegli. “LA” saruna ar Anriju Matīsu 1
Rīgas pasažieru pārvadātāja “Rīgas satiksmes” (“RS”) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss vakar astoņos no rīta iesniedza atlūgumu un uz darbu vairs negāja. Viņš šajā amatā tika iecelts pērn 13. decembrī, ieņemot no amata atstādinātā bijušā vadītāja Leona Bemhena vietu, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošajā kriminālprocesā par “Rīgas satiksmes” iepirkumiem.
Matīsa vietā iecelts piektdien uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis, Rīgas domes Īpašumu departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks. Vakar Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) presei sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt “RS” valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem.
Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, bet “RS” darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.
Taču Matīss ekspresintervijā “LA” vakar iebilda, ka tieši pirmie soļi šā plāna torpedēšanā parāda, ka Rīgas dome nav gatava kaut ko mainīt “Rīgas satiksmē”.
To parāda jaunās pagaidu valdes vadītāja Ernesta Saulīša pirmais vēstījums: “auditoru ziņojumā ir vispārējas frāzes, kas nenorāda uz tiešu valdes atbildību”.
Kas mainījies divās darbadienās kopš ceturtdienas, kad Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka “Matīsam ir viss viņa atbalsts turpināt darbu”?
Anrijs Matīss: Jā, ceturtdien bija jālemj par maksātnespējas draudu novēršanu, un akcionāra lēmums piektdien bija būtisks. Daudzi pozitīvi lēmumi tika pieņemti, tomēr darbos izrādījās, ka šos jautājumus akcionārs nav gatavs risināt. Viens pats uzņēmums nevar cīnīties ar vējdzirnavām un šos jautājumus atrisināt.
Jāsaprot, ka Rīgas dome ir ne tikai akcionārs, bet arī pasūtītājs – pārvadājumu, maršrutu, tostarp mikroautobusu, atlaides, “Rīgas kartes” pakalpojumiem. Mēs nevaram iekļauties budžetā, lai tos izpildītu.
Piektdien akcionāru sapulcei tika apsolīts dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt prasītos 130 miljonus eiro…
Jā, bet tas bija ar nosacījumiem, ka jāsamazina Rīgas satiksmes maršrutu skaits un ka “Rīgas mikroautobusu satiksme” jāpārceļ uz komerciāliem pamatiem.
Ko jūs gaidījāt no domes?
Lēmums jāpieņem Rīgas domes Satiksmes departamentam un licencēšanas komisijai, no Finanšu departamenta par pašizmaksu. Mums ir svarīgi šīs izmaiņas ieviest no 1. aprīļa, bet visi šie lēmumi nevirzījās uz priekšu. Mēs pašizmaksas aprēķinus iesniedzām pagājušā gada beigās, bet tie joprojām klīst domes gaiteņos. Šīs lietas tiek “marinētas”, aizbildinoties, ka kaut kad tas tiks risināts. Izmaiņas mikroautobusu kustībā tiek pieļautas tikai no 1. jūnija.
Kā par atbalstu esamību varējāt pārliecināties vienas darbadienas – pirmdienas – laikā?
Šai laikā bija daudz notikumu. Pagājušonedēļ domei aizsūtīju auditorkompānijas “Ernst&Young” ziņojumu ar jautājumu par iepriekšējās valdes atbildību zaudējumu radīšanā. Piektdien ziņojumu atsūtīja ar tekstu “jūs paši vērtējiet” – tā ir izvairīšanās no atbildības!
Pirmdien bija gara un smaga diena, kuras beigās es sapratu, ka solījumi netiek un netiks pildīti. Ja uzņēmumu vēlas sakārtot, tas jādara nekavējoties.
Nav koleģiāli, ja piektdien nomaina valdi un es to uzzinu tikai divas stundas pirms. Divus no trim ieceltajiem cilvēkiem vērtēju kā profesionāļus, bet trešais iesūtīts, lai torpedētu procesu. Viņš skaidrā tekstā valdes sēdē pirmdien pateica, ka viņš pārstāv nevis uzņēmuma, bet akcionāra intereses, pārstāvot un aizstāvot akcionāru. Pēc likuma valdes locekļiem ir jāaizstāv uzņēmuma intereses.
Vai “iesūtītais” ir jūsu vietā ieceltais Ernests Saulītis?
Es nesaukšu uzvārdu. Bet viņa pirmais uzdevums ir sagatavot atrunas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kāpēc tai nedrīkst atklāt audita rezultātus. It kā VARAM nevarētu saglabāt komercnoslēpumu – tas ir dīvaini, jo šī ministrija strādā arī ar augstākās pakāpes valsts noslēpumiem.
Kādi, jūsuprāt, būs “Rīgas satiksmes” valdes turpmākie soļi?
Dīvaini, ka divus trīs mēnešus runājam par korporatīvo pārvaldību, par padomes izveidošanu, par konkursa izsludināšanu uz pastāvīgu valdi, bet izskatās, ka tas ir ieildzis. Konkurss joprojām nav izsludināts. Tāpat kā citās Rīgas domes struktūrās pagaidu izpildītāji ir normāla prakse. Ja grib uzņēmumu sakārtot, tad jābūt pastāvīgai valdei un pastāvīgiem cilvēkiem, kas to dara.
Līdz ar piektdienas akcionāru sapulces lēmumu īstermiņa riski ir novērsti, ja vien lēmumi tiks pildīti. Uzņēmumam daudz darāmā, lai optimizētu iekšējos procesus, lai optimizētu maršrutus, lai pārskatītu neizdevīgos līgumus ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, ar “Rīgas karti”, par degvielas iepirkumu. Apkarinātās izmaksas ir jāminimizē, lai uzņēmums nekļūtu par naudas pumpi no rīdzinieku kabatām.
Man bija gods strādāt ar kompetentiem, zinošiem “Rīgas satiksmes” darbiniekiem, kam rūp uzņēmuma nākotne. Tāpēc ir svarīgi, kā tiek vadīts politiskais pasūtījums.
Par zinošu droši vien var uzskatīt arī “Rīgas satiksmes” darbinieku Aleksandru Brandavu, kurš gādāja, lai maksājumi par e-talonu sistēmas uzturēšanu nonāktu SIA “Rīgas karte”, kurā pats ir valdes loceklis…
Par Brandava kungu ir atsevišķs stāsts. Pirms pāris nedēļām uzteicu viņam darbu “Rīgas satiksmē”, atceļot amatu savienošanas atļauju. Bet kopš tā brīža Brandava kungs ir saslimis, un man neizdevās šo procesu novadīt līdz galam. Tagad, pieļauju, viņš atgriezīsies un turpinās.
Kādu risinājumu redzat pērn “Rīgas kartei” samaksātajiem 15 miljoniem eiro par e-talonu sistēmu? Valdis Bergs no “Mobilly TX” piedāvājis “Rīgas satiksmei” norēķinus par biļetēm ar tālruni, bet atbildi nav saņēmis.
Norēķinu sistēma ir novecojusi, un tāda darbojas tikai dažās valstīs pasaulē. Tā neatbalsta bezkontakta maksājumu kartes.
Ārzemnieks, atlidojis Rīgas lidostā, sabiedriskajā transportā ar bankas karti nevar norēķināties. Viņam jāmeklē, kur nopirkt e-talonu! Arī skolēni un studenti ar ISIC bankas kartēm varētu gan kalpot kā uzskaites rīks. Autotransporta direkcija strādā pie eID – pie bezkontakta identifikācijas kartes, kas noderētu valsts kompensēto braucienu uzskaitei, taču šī e-talona sistēma to neatbalsta. Līgums par e-talona sistēmas uzturēšanu beidzas pēc gada un 10 mēnešiem, tāpēc šobrīd jāsāk strādāt pie jaunas sistēmas izveides, lai tā sāktu darboties no 2021. gada 1. janvāra.
Mans viedoklis bija, ka norēķinu sistēmai jābūt atvērtai, atklātai, lai autobusā un trolejbusā, tāpat kā jebkurā veikalā, varētu norēķināties ar bezkontaktu karti. Tai skaitā arī ar mobilajiem maksājumiem – pasažieru vilcienā var norēķināties ar “Mobilly”, bet Rīgas sabiedriskajā transportā – nevar. Tas pats attiecas uz maksu par autostāvvietu – “Rīdzinieku kartes” īpašnieki ar 20% atlaidi var norēķināties tikai ar “Rīgas satiksmes” lietotni. Tas ir jārisina.
Šai laikā jāveido jauna sistēma, bet nekavējoties jāmazina atsevišķas izmaksu pozīcijas, kuras komersantam n-tās reizes ir atmaksājušās. Piemēram, vienam terminālim skolas ēdnīcā nomas maksa, ko “RS” par katru maksā “Rīgas kartei”, ir 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šādas iekārtas cena ir ap 400 eiro. Neadekvāti.
To arī valdē norādījām “Rīgas kartes” pārstāvim – kāpēc tik daudz jāturpina maksāt par iekārtām, kuras sevi jau atmaksājušas? Valdē šie priekšlikumi bija uz galda, bet bija pretestība šos jautājumus risināt. “Rīgas satiksme” strādāja ar zaudējumiem, bet meitas uzņēmums “Rīgas karte” – ar četru miljonu peļņu. Nav pieņemams šādi pārpumpēt naudu no mātes uz meitas uzņēmumu.
Vai kā satiksmes ministram nebija informācijas par šāda veida darījumiem “Rīgas satiksmē”?
Nē. Tajā laikā vienīgā pieredze bija e-talonu norēķinu sistēmas ieviešana vilcienos, kas beidzās bēdīgi, jo pāris mēnešu laikā atvēlētais finansējums beidzās. Rīgas dome vēlējās ar “Pasažieru vilcienu” izrīkoties tāpat kā ar “Rīgas satiksmi”, un nācās līgumu lauzt.
Savukārt neizdevīgais līgums ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, kurai mēnesī zaudējam 600 tūkstošus eiro, stājās spēkā pērn 1. decembrī. Par katru pārvadāto pasažieri no “RS” naudas piemaksā 20 centus. Es sāku strādāt divas nedēļas vēlāk…
Kādas ir jūsu attiecības ar partiju “Saskaņa”?
Neesmu bijis “Saskaņas” biedrs nevienu dienu. Mūsu attiecības beidzās 5. oktobrī, kad beidzās Saeimas vēlēšanas. Biju bezpartejisks kandidāts, kas startēja Saeimas vēlēšanās no “Saskaņas” saraksta. Joprojām uzskatu, ka sociālā un ekonomiskā programma partijai ir laba, dzīvotspējīga. No pirmās darba dienas “RS” “Saskaņa” man nav bijusi tabu.
Nikns tagad?
Dusmu nav, drīzāk atvieglojums, jo cīnīties ar vējdzirnavām vienam nav viegli.
