Anglijā dzīvojošie armijas rezervisti sāpīgā situācijā: jāzaudē darbs vai jāmaksā sods 43
No 9. oktobra līdz 10. novembrim jau trešo gadu Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku mācības. Iesaukti var tikt gan bijušie profesionālā dienesta karavīri, gan bijušie zemessargi, pie tam ierašanās uz mācībām ir obligāta. Likums nosaka, ka darba devējam rezerves karavīrs uz mācībām ir jālaiž, taču tas neattiecas uz ārzemju darba devējiem, tādēļ ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuri ir ieskaitīti rezervē, bieži vien spiesti izvēlēties starp darba un ienākumu zaudēšanu vai administratīvo sodu Latvijā.
Lai arī nav pieejama statistika par to, cik rezerves karavīru dzīvo ārzemēs, tomēr, spriežot pēc karavīru skaita, kas neierodas uz mācībām, skaitlis varētu būt ļoti liels, jo no Latvijas aizbraukuši vīrieši lielākoties darbspējīgā vecumā.
Tautieši nobažījušies par to, ka ar vienu sodu par neierašanos uz mācībām nekas nebeigsies, viņi var tikt sodīti katru gadu atkal un atkal. No Latvijas pavalstniekiem izskan arī nodomi vispār atteikties no Latvijas pilsonības, lai nebūtu jācieš no pastāvīgām problēmām.
Latvijas Aizsardzības ministrija gan uzskata, ka personīgās neērtības jāpakārto visas sabiedrības interesēm, proti, valsts aizsardzības nodrošināšanai. Vienlaikus sagatavoti arī grozījumi Militārā dienesta likumā, kas varētu atvieglot dzīvi ārzemēs dzīvojošajiem rezerves karavīriem.
Soda ar 30 eiro
“Anglis tak pasaka – mani tavi Latvijas likumi neinteresē, tu esi Anglijā un pie manis strādā. Negribi, ej prom, es paņemšu citu vietā!” stāsta Aivars, kurš savulaik dienējis profesionālajā dienestā, pabijis arī misijā Irākā. “Mani neviens neklausīsies, ka jābrauc uz kaut kādām mācībām. Atbrauc atpakaļ no mācībām un atkal skraidi pa aģentūrām un meklē darbu…”
Deklarētajā dzīvesvietā Aivars nedzīvo jau sen, māsa uz Angliju atsūtījusi nofotografētu vēstuli ar aicinājumu policijā parakstīt protokolu par sodu. “Rakstīts, ka pagājušajā gadā tiku aicināts uz mācībām, ka neesmu ieradies un tad tikšu sodīts! Sazinājos ar policiju, pateicu, ka tajā datumā nebūšu Latvijā, jo piedzimusi meita un mana pase atrodas Latvijas vēstniecībā Londonā dokumentu kārtošanai. Viņi palūdza, lai uzrakstu paskaidrojumu. Pēc kāda brīža māte pārsūtīja vēstuli, ka tiesa notikusi, esmu sodīts ar 30 eiro. Tā kā iepriekš neesmu tiesāts, sods nav liels. Vairāk neko nezinu, vēl joprojām neesmu nomaksājis, jo neviens konta numuru nav iedevis. Interesanti, ka pavēsti netiku ne saņēmis, ne redzējis, ne parakstījies, kā tad mani var tiesāt? Es ļaunprātīgi neizvairos, varbūt būtu aizbraucis. Piemēram, man bija parādsaistības ar “Bigbank” un mani jau otrajā vai trešajā mēnesī te atrada. Kāpēc Latvijas valsts un NBS nevar atrast, kur tu esi?”
Aivars cerējis, ka meitas piedzimšana atbrīvos no obligātajām mācībām, taču Latvijas izpratnē viņš nav vienīgais apgādnieks. “Varu nepriecāties, jo mana draudzene neskaitās apgādājamais, kaut viņa nestrādā, sēž mājās un pieskata bērnu.”
