Maina VDK komisijas padotību 2
Ātri un bez ministru strīdiem, turklāt valdības sēdes atklātajā daļā – tā piektdien notika starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētei nodošana Tieslietu ministrijai (TM).
Šāds lēmums tika pieņemts, neraugoties uz to, ka komisijas locekļi iebilst šādai pārejai un labprātāk būtu palikuši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē. Komisijas priekšsēdētājs vēsturnieks Kārlis Kangeris nedēļas nogalē atradās Berlīnē, tāpēc valdības sēdē nevarēja būt klāt, bet viņa vietniece juriste Kristīne Jarinovska bija nosūtījusi valdībai vēstuli, kurā iebilda pret pāriešanu uz TM, jo komisija ir “zinātniska, ne administratīva struktūra”. Izpētei jānotiek stingrā zinātniskā uzraudzībā, un to labāk varot nodrošināt IZM. Vēstulē arī teikts, ka komisijai vajadzētu būt pēc iespējas neatkarīgākai un politiski neietekmējamai. Tā kā esošā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav nevienas partijas biedre, tieši IZM politisko neatkarību saglabāt būtu visvieglāk. Komisiju pārbīdot uz TM, šai ministrei it kā tiekot izteikta neuzticība. “Vēršam Jūsu uzmanību, ka VDK izpētes komisija nav saņēmusi skaidrojumu par institucionālās padotības maiņas patiesajiem apsvērumiem,” teikts vēstulē.
Taisnības labad gan jābilst, ka lēmumprojekta anotācijā pārcelšanas iemesli ir skaidroti: komisijas uzdevumi ir specifiski, sabiedrībā jūtīgi, tāpēc tās darba administrēšanai nepieciešama specifiska juridiskā pieeja, ko var nodrošināt tikai TM. Komisijas veiktajai izpētei varot būt juridiskas sekas, piemēram, tiesu darbiem par sadarbības fakta konstatēšanu. Norādīts arī, ka TM jau strādā komisija, kurai jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi.
Tomēr iepriekšējā valdības rīcība, lemjot par komisijas likteni, tiešām bija aizdomīga. Otrdienas valdības sēdē lēmumprojekts par VDK komisijas likteni bija iekļauts sadaļā, kurā lemj par sevišķi slepeniem jautājumiem. IZM ierēdņi pat nedrīkstēja atklāt, vai valdība vispār spriedīs par VDK komisiju. Savukārt piektdienas sēdē jebkāds slepenības plīvurs pēkšņi bija noņemts. Ierēdņi dod mājienus, ka slepenajā valdības daļā sākotnēji jautājums iekļauts tāpēc, ka vajadzējis bez liekām ausīm izstrīdēties par komisijas finansēšanu.
Līdz ar komisijas pārcelšanu uz TM valdība nolēma arī atbalstīt 250 000 eiro piešķiršanu gan 2015., gan 2016. un 2017. gadā pētniecības nodrošināšanai un administrēšanai. Nolemts TM izveidot divas papildu štata vietas, kas administrēs VDK komisijas darbu. Tajā pašā laikā no rīkojuma par komisijas izpēti izslēgti vārdi, kas paredz, ka komisijai būs administratīvais vadītājs. Tas komisijas locekļiem liek bažīties, ka viņi paši tiks apkrauti ar administratīviem darbiem un zinātniskam darbam vairs neatliks laika. Jau minētajā K. Jarinovskas vēstulē teikts, ka K. Kangeris nav ar mieru uzņemties administratīvos pienākumus. Ar pašu K. Kangeri man pagaidām sazināties neizdevās. Bet otrs K. Kangera vietnieks komisijā vēsturnieks Rihards Jansons apstiprināja, ka visa komisija piekrīt K. Jarinovskas paustajām bažām, tomēr viņš pauda cerību, ka komisijai izdosies sekmīgi strādāt arī TM paspārnē.
