Lai dzīvotu Lielbritānijā, būs jāiegūst pastāvīgā iedzīvotāja statuss 2
Pagājušajā piektdienā daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka Apvienotā Karaliste (AK) un Eiropas Komisija (EK) beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības. Taču trešdienas vakarā britu valdība zaudēja parlamenta balsojumā par breksita likumprojektu. Tas nozīmē, ka parlaments balsos par galīgo britu vienošanos ar Briseli, un, lai arī daudzi svin demokrātijas uzvaru, tomēr tieši šī uzvara ir solis tuvāk ES atstāšanai bez vienošanās, un var izrādīties, ka ir uzvarējuši “cietā” breksita atbalstītāji.
Eiropas Komisijas breksita sarunvedējs Maikls Barnjē uzsver, ka pagaidu darījums iezīmē ļoti būtisku fāzi sarunās. “Pagājušās nedēļas darījums sūtīs “uzticamības ziņu” tiem cilvēkiem, kas ir nobažījušies par nākotni.” Nosacījumi tiks iestrādāti legāli saistošā izstāšanās līgumā, to respektēšana ir priekšnosacījums, lai sarunas turpinātos pēc iespējas raitāk, taču sarunas vēl nav pabeigtas un daudzi jautājumi nav līdz galam atrisināti.
Tautieši ar vecmāmiņām
8. decembra kopīgais ES un AK ziņojums apstiprina, ka ES un AK pilsoņiem joprojām ir brīvas pārvietošanās tiesības līdz pat brīdim, kad AK izstājas no ES, tātad līdz 2019. gada 29. martam. Tas arī ir pēdējais brīdis, kad ES pilsoņi var ierasties AK, jebkurš, kurš ierodas pirms šā datuma, ir tiesīgs palikt valstī pēc breksita. Tie, kuriem vēl nav tiesību uz pastāvīgā rezidenta statusu, to varēs iegūt pēc izstāšanās.
Apvienoties ģimenēs ļaus ne tikai ES pilsoņu laulātiem draugiem un partneriem, bet arī vecākiem, vecvecākiem, bērniem un mazbērniem. Savukārt AK dzīvojošo ES pilsoņu tiesības tiks nostiprinātas AK likumos un aizsargātas britu tiesās, taču Eiropas tiesām būs jurisdikcija par ES pilsoņu tiesībām astoņus gadus pēc izstāšanās dienas. ES pilsoņiem UK būs līdzvērtīga pieeja sociālajai apdrošināšanai, veselības aprūpei, izglītībai un nodarbinātībai. Taču Eiropā dzīvojošie Apvienotās Karalistes pilsoņi zaudēs savas tiesības uz rezidenci, ja nedzīvos attiecīgajā valstī ilgāk par pieciem gadiem.
Cits pastāvīgā iedzīvotāja statuss
Lai iegūtu rezidences tiesības, ES pilsoņiem būs jāiegūst jauns statuss – pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai “settled status” angliski.
Britu imigrācijas ministrs Brandons Luiss pirmdien paziņoja, ka jaunā statusa iegūšana maksās 72 mārciņas (82 eiro), anketā nebūšot vairāk par 8 sadaļām, pieteikties varēs tiešsaistē, turklāt pieteikumu izskatīšana ilgs aptuveni divas nedēļas. Šis process sāksies nākamā gada otrajā pusē. Tiem, kuri kvalificēsies, būs jāspēj pierādīt piecu gadu nepārtraukta rezidence AK un tiks pārbaudīta iepriekšējā sodāmība. Tiem, kuriem jau ir rezidences tiesības, vēlreiz maksāt nevajadzēs, viņu dokumenti tiks piemēroti jaunajam statusam par brīvu. Taču jebkurā gadījumā notiks identitātes un sodāmības pārbaudes.
Aktivizēs izraidīšanu
Jautāts par pieaugošo deportāciju skaitu, ministrs atzīmēja, ka “tās ir labas ziņas britu publikai, jo mums ir jādara viss, lai izraidītu ārzemju izcelsmes likumpārkāpējus”. Precīzāka informācija par pastāvīgā iedzīvotāja statusu tiks publicēta pēc Ziemassvētkiem, taču imigrācijas ministrs uzsvēra, ka pierādījumi par pastāvīgo rezidenci, visticamāk, tiks ņemti no Ieņēmumu dienesta un Darba un pensiju departamenta datubāzēm. Līdz šim par pierādījumiem bija jāparūpējas pašiem statusa pieteicējiem.
Tiem, kuru pieteikumi tiks noraidīti, būs tiesības lēmumu apstrīdēt. Galējo lēmumu pieņems britu tiesas. Šābrīža Iekšlietu ministrijas nostāja ir, ka statuss ir jāpiešķir visiem. “Vienīgie apstākļi, kādēļ statuss var tikt noraidīts, ir vai nu pieteicēja atrašanās sodāmības reģistrā, vai arī kāds apgalvos, ka ir ES pilsonis, bet patiesībā nav, tātad būs iesniegts viltots pieteikums.”
Pašreizējie nosacījumi, lai iegūtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu (“permanent residence”) vairs nebūs spēkā. Tas nozīmē, ka, piemēram, māmiņām, kuras audzinājušas bērnus un nav strādājušas, kā arī studentiem vairs nevajadzēs uzrādīt privāto veselības apdrošināšanu par pēdējiem pieciem gadiem, kas līdz šim bija šķērslis pastāvīgā rezidenta statusa iegūšanai. Tiesa, pagaidām gan nav skaidrs, kādu statusu britu valdība piedāvās tiem, kuri vēl nav nodzīvojuši AK piecus gadus.
UZZIŅA
Vienošanās nosacījumi
ES pilsoņi
– AK dzīvojošajiem ES pilsoņiem un ES dzīvojošiem pilsoņiem būs tiesības palikt. Tādas pašas tiesības tiek garantētas viņu bērniem un “ilglaicīgajiem partneriem”.
– Britu tiesām būs jurisdikcija pār ES pilsoņiem, taču neskaidros gadījumos varēs vērsties ES tiesās vēl 8 gadus pēc izstāšanās.
Īrijas robeža
– Vienošanās sola, ka nebūs “cietās” robežas un tiks ievērots Belfāstas līgums.
– Tiek precizēts, ka visa AK, arī Ziemeļīrija, atstās muitas savienību.
– Nav skaidrs, kā tiks panākta atvērtā robeža.
– Bez Ziemeļīrijas parlamenta atļaujas netiks uzstādītas jaunas regulējošas barjeras starp Ziemeļīriju un AK.
Finanses
– Pagaidām nav zināma precīza summa, cik AK jāmaksā, taču dokuments nosaka, kā šī summa tiks rēķināta. Iespējams, tā būs ap 50 miljardiem mārciņu jeb 57 miljardi eiro.
– AK piekrīt turpināt maksājumus ES budžetā 2019. un 2020. gadā.
– AK piekrīt, ka pildīs savas finansiālās saistības, piemēram, pensiju maksājumus.
Citi jautājumi
– Abas puses ir vienojušas, ka būs nepieciešams kooperēties kodoldrošībā, policijas un starptautiskās drošības jomās.
– Ir vienošanās par produktu pieejamību tirgū pirms izstāšanās, lai minimalizētu neērtības biznesiem un patērētājiem.
