Logs uz sarunu istabu. Puspavērts. TV24 sarunu šovus vērtē Anda Rožukalne 0
Pārliecinošs, iesaistošs raidījuma titula video un gara saruna ar cilvēkiem, kas ilgi, ilgi sēž studijā. No piecām iespējām četrās tieši to ieraudzīsit, ja ieslēgsit kanālu “Rīga TV24”. Sarunu raidījumu šeit daudz. Bet vai dažādās intervijas un diskusijas pievieno publiskajām sarunām jaunu vērtību, noderīgas idejas mainīgo notikumu izpratnei?
Formāti beigušies?
“Rīga TV24” sarunu raidījumu “ģimenē” visi ir mazliet līdzīgi. No rīta – “Dienas personība” ar Veltu Puriņu, pēcpusdienā – “Ziņu TOP 5” ar Ansi Bogustovu. Abi ir interviju raidījumi ar konkrētajā dienā aktuālu cilvēku.
Ik darbdienu trīs studijā uzaicināti cilvēki jaunākās ziņas apspriež arī “Preses klubā”. Vienu reizi nedēļā trīs citi rindā sēž “Nacionālo interešu klubā”. Līdzīgi sēdēšanas un runāšanas paradumi, vien mainoties vadītājam, vērojami arī “Kārtības rullī” un Māra Zandera vadītajā “Kur tas suns aprakts”. Šis raidījums gan izceļas ar asprātīgu nosaukumu un ideju, kas nav vienkārši ieliekama vārdu savienojumā “nāc uz studiju parunāt”.
Kāpēc šos līdzīgos formātus skatīties, ja izvēlētie temati un viesi nereti atkārtojas, pārklājas? Rūpīgāk ieskatoties, sarunas rotē it kā pa apli, lai gan katrs vadītājs cenšas būt īpašs un neatkārtojams.
Ja esi visu dienu pie TV un ikdienas pienākumi neliek pašam domāt, šie formāti noder kā fons un iespēja sekot ikdienas sabiedriski politiskajiem notikumiem. Šoreiz uzmanīgāk aicinu ieskatīties “Ziņu TOP 5” un “Nacionālo interešu klubā”.
Kādu interešu klubs?
Ko publisko sarunu klāstā pievieno “Nacionālo interešu klubs”? Šīs intereses nav īsti formulētas, jo zem nosaukuma var palikt jebko.
Vai tā ir vērtību diskusija? Nav saprotams. Vai raidījums piedāvā nedzirdētas idejas? Diezin vai. Vai kluba skaidrojumi palīdz pieņemt gudrus lēmumus un ieraudzīt Latvijas attīstībai svarīgus virzienus? Nē.
Tas ir vēl viens formāts, kas dod iespēju politiķiem, bijušajiem un esošajiem, izteikt savas domas, dominēt publisko viedokļu arēnā. Tas kļūst par savējo klubu, pēc nosaukuma un stila simboliski atgādinot vīru slēgtās lietu kārtošanas vietas.
Kopš politikā devies iepriekšējais šī raidījuma vadītājs Didzis Šmits, “Nacionālo interešu klubā” jautājumus uzdod kādreizējais premjers un uzņēmējs Vilis Krištopans. Neko nebildīšu par raidījuma vadīšanas līmeni, jo tā ir kanāla vadības piedāvāta platforma. Formāts demonstrē “Rīgas TV24” menedžeru pieņēmumu, ka raidījumus var vadīt jebkurš. It kā nebūtu profesionālu prasmju, it kā nepastāvētu TV sarunu sagatavošanas un veidošanas profesionālās stratēģijas. It kā argumentācija, domāšana sarunas laikā būtu novecojis filozofu vaļasprieks.
Labi, ka citus formātus vada profesionāļi. Tas nedaudz glābj to amatierisma devu, ko televīzija cenšas piedāvāt kā publisku sarunu. Tāpēc kanāla sarunu raidījumu vidū veidojas kvalitātes aiza.
Nezinātāju spriedumu mākonī
Neinformēta spriešana – tā ir viena no domām, kas ienāk prātā, vērojot gan “Nacionālo interešu klubu”, gan “Ziņu TOP 5”. Tā nav viesu zināšanu problēma, bet formāta veidotāju plāna daļa.
Kad laiku piedalīties “Nacionālo interešu klubā” atrod amatpersonas, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Ieva Cipule vai Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, viņu kompetenci aizēno citu tukšās runas. Vilis Krištopans par citiem jautājumiem lielākoties klusē, toties raidījumos par medicīnas problēmām neinformētas spriešanas devu pievieno viņa atmiņas par savām vai paziņu gaitām pie ārstiem. Ko tas dod skatītājiem? Tikai apliecina, ka virspusēja pieredze var trivializēt nopietnu diskusiju.
Arī “Ziņu TOP 5” formātā ielikts neinformētas spriešanas risks. Katrā raidījumā studijā aicināta aktuālam notikumam piemērota amatpersona vai eksperts. Lai cik enerģiski raidījumu vada Ansis Bogustovs, ne visi viesi spēj piedalīties vienlīdz kompetentā sarunā par dažādiem dienas notikumiem.
Ar neērtības izjūtu noskatījos, kā iekšpolitikā zinošais Filips Rajevskis diezgan izmisīgi peldēja starp ārpolitikas jautājumiem. Ministre Anda Čakša, kas orientējas savā saimniecībā, nedroši izteicās par citiem dienas jaunumiem. Kad uz “Ziņu TOP 5” ēteru bija ieradies “KPV LV” politiķis Atis Zakatistovs, likās, viņš sajaucis telpas, ik pa laikam pinoties pierastajās priekšvēlēšanu frāzēs un pārjautājot, vai joprojām ir studijā.
Tā kā “runājošo galvu” raidījumu kanālā ir daudz, pazīstamie cilvēki rotē pa formātiem. Šajā kontekstā arvien apšaubāmāka izskatās viesu izvēle. Vai kādu vajadzēja sasmīdināt, aicinot Baibu Broku “Ziņu TOP 5” runāt par Nila Ušakova atbildību “Rīgas satiksmes” korupcijas lietas kontekstā? Ceru, kāds smējās, skatoties, kā ģimenes draugi nopietnām sejām viens otru apspriež TV studijā.
Kam vajadzīgas diskusijas?
Ziņas lielākoties ir garām skrienoša jaunumu virkne – bez skaidrojuma un izpratnes kritērijiem tām maza vērtība. Atbildes uz jautājumu, ko tās nozīmē, ir ļoti svarīgas. Tas ir nopietnu interviju un diskusiju galvenais uzdevums. Ja sabiedrībai pietrūkst daudzpusīgu diskusiju, neiespējami pieņemt lēmumus, jo tie tiek bezgalīgi atlikti vai arī nav saprotami.
Gan “Ziņu TOP 5”, gan “Preses klubs”, arī “Nacionālo interešu klubs” un citi sarunu raidījumi nevarētu pastāvēt, ja cilvēki citos medijos nestrādātu ar ziņām, nepiedāvātu faktus, kas vēlāk tiek apspriesti kanālam “Rīga TV24” līdzīgi iekārtotajos formātos.
Ideja veidot tik daudzus diskusiju formātus ar dažādu dalībnieku komplektu varētu atrisināt Latvijā veidoto TV diskusiju vienveidību – domu dziļuma, dalībnieku un tematu izvēlē. Bet neatrisina, jo arī “Rīgas TV24” dažādajos formātos sarunas reti izkāpj no pierastajām robežām.
Pastāvīga politiķu izjautāšana “ar skatu no malas” par notikumiem, kas ir pašu atbildība, atņem medijam tā spēku – patstāvību, neatkarību un brīvību. Politiķiem un amatpersonām pieskaņoti formāti dalībniekiem piedāvā vēl lielāku simbolisko varu. Vēl vienu iespēju noteikt sarunas saturu un līmeni. Tas nemainās jau ilgstoši.
Diskusiju un interviju puspavērtajā logā nevis auditorija ierauga atbildes uz saviem jautājumiem, bet politikas veidotāji drīzāk paši vēro sabiedrību un nosaka domāšanas virzienus. Tāpēc pagrūti uzskatīt šo kanālu par tādu, kura darbs paplašina Latvijas iedzīvotāju iespējas iegūt plašāku viedokļu spektru un iepazīt jaunus mediju kvalitātes paraugus.
