LM komentē pensiju piegādes mājās un lielo sadārdzinājumu 0
Ņemot vērā, ka no nākamā gada sadārdzināsies pensiju un pabalstu piegāde dzīvesvietā, Labklājības ministrija (LM) rosināja valstij kompensēt šo sadārdzinājumu, tomēr iecere pagaidām atbalstu valdībā nav guvusi, aģentūrai LETA apstiprināja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Viņš norādīja, ka saistībā ar pensiju piegādes maksas palielināšanu LM valdībā vērsās ar priekšlikumu variantiem par šī sadārdzinājuma kompensēšanu.
Pēc Zariņa paustā, nepietiekamā budžeta dēļ šis priekšlikums valdībā pagaidām nav guvis atbalstu.
Deputāti spriedīs par risinājumu pensiju piegādes dzīvesvietā izmaksas pieauguma neattiecināšanai uz mazāko pensiju saņēmējiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nākamnedēļ prasīs rast risinājumu pensiju piegādes dzīvesvietā izmaksu pieauguma neattiecināšanai vismaz uz mazāko pensiju saņēmējiem un tiem cilvēkiem, kuriem ir grūtību pārvietoties dēļ nevar paši izņemt pensiju, aģentūrai LETA pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Uz komisijas sēdi plānots aicināt atbildīgo institūciju, tajā skaitā Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas (LM) pārstāvjus.
Piegādes maksu iecerēts dubultot
Kā ziņots, no 2020.gada VAS “Latvijas pasts” noteiktā maksa par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi dzīvesvietā būs 4,88 eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā šobrīd, bet no 2021.gada par šo pakalpojumu būs jāmaksā 5,28 eiro, trešdien žurnālistiem pastāstīja VSAA direktore Inese Šmitiņa.
Viņa norādīja, ka VSAA iepirkumā tiesības turpmākos divus gadus nodrošināt pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādi dzīvesvietā ieguvis “Latvijas pasts”, kas bija vienīgais pretendents.
“Līgums tiek slēgts uz diviem gadiem – 2020. un 2021.gads. Būtiski ziņu nodot savlaicīgi, jo, iespējams, cilvēki, izvērtējot savas iespējas turpināt saņemt šo pakalpojumu, vēl var paspēt nomainīt saņemšanas veidu. Līdz šā gada beigām pakalpojuma cena būs 2,39 eiro, bet no 1.janvāra tā būt 4,88 eiro. Savukārt no 2021.gada maksa būs 5,28 eiro,” stāstīja Šmitiņa.
Pēc VSAA minētā, pensijas, pabalstu vai atlīdzību saņēmēju skaits, kuri izvēlas piegādi dzīvesvietā, ik gadu strauji samazinās, tādējādi būtiski ietekmējot pakalpojuma pašizmaksu. Piemēram, 2013.gadā pensija dzīvesvietā ik mēnesi tika piegādāta 127 000 klientu, 2018.gadā – 85 000 klientu, bet 2019.gada pirmajos mēnešos – 79 000 klientu, kas ir 14% no visiem pensiju saņēmējiem.
“Izvēle par labu pensijas piegādei mājās nav saistīta ar pasta nodaļu pieejamību. Mums par nelielu pārsteigumu lielākā daļa no pakalpojumu saņēmējiem ir tieši rīdzinieki. Rīgā nav vairāk pensionāru, bet ir lielākais īpatsvars pensiju saņēmējiem mājās,” teica Šmitiņa, piebilstot, ka lauku novados tikai 2% no visiem pensiju saņēmējiem ir izvēlējušies to saņemt mājās.
Apkopotie dati arī liecina, ka starp VSAA maksājumu saņēmējiem ar piegādi dzīvesvietā vecumā līdz 59 gadiem ir 4,6 tūkstoši, vecumā no 60 līdz 69 gadiem – 9,6 tūkstoši, vecumā no 70 līdz 79 gadiem – 24,8 tūkstoši, bet visvairāk ir iedzīvotāju, kuriem ir 80 gadu un vairāk – jeb 38,2 tūkstoši.
VSAA direktore uzsvēra, ka vēlas savlaicīgi informēt par pakalpojuma maksas izmaiņām, lai iedzīvotāji varētu izvērtēt, vai 4,88 eiro ir “paceļama maksa”, vai izdarīt izvēli par labu citam pensijas vai pabalsta saņemšanas veidam.
Tāpat Šmitiņa piebilda, ka šobrīd jaunie pensionāri vairāk izvēlas bezskaidras naudas saņemšanu gan banku kontos, gan Pasta norēķinu sistēmas kontos.
Arī “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns atzina, ka pieprasījums pēc attiecīgā pakalpojuma samazinās. “Vēl varu piebilst faktu par pakalpojuma ekskluzivitāti – pakalpojums aizņem daudz laika, jo tas ietver arī sociālo funkciju. Tas pastniekam prasa vairāk laiku, turklāt daudz laika aizņem arī naudas apstrādes posms. Naudas transportēšana ir viens no dārgākajiem pakalpojumiem un tam ir tendence pieaugt,” viņš teica.
Tāpat “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums piedāvā iespēju atvērt kontu Pasta norēķinu sistēmā, kurā saņemt pensiju un pabalstus.
“Mēs esam domājuši par alternatīvu internetbankai, bet esam pētījuši mūsu klientu profilu, kas ir Pasta norēķinu sistēmas klients, un nonākuši pie slēdziena, ka ieguldīt lielus līdzekļus internetbankas attīstīšanai nebūtu optimāli, jo mēs nespēsim konkurēt ar lielajām bankām. Mums būtu ļoti grūti pārliecināt banku klientus pārnākt uz mūsu Pasta norēķinu sistēmu,” teica Vilcāns.
Jautāts, kāpēc maksa būs tieši 4,88 eiro nevis pieci eiro, Vilcāns teica, ka aprēķins veikts ļoti precīzi, un netika noapaļots, lai tas būtu pamatoti. “Mēs esam sociāli atbildīgs uzņēmums,” piebilda kompānijas vadītājs.
