Fot: Dainis Bušmanis

Viļķenē ar plašu kultūras programmu godinās Latvijas valsts himnas autoru Baumaņu Kārli 180. jubilejā 1

Kopš 1995. gada reizi piecos gados par godu Latvijas valsts simbola – himnas “Dievs, svētī Latviju!” – autora Baumaņu Kārļa jubilejai tiek rīkota Himnas goda diena. Sestdien, 23. maijā, jau trešoreiz šis pasākums, ko rīko Limbažu novada pašvaldība kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu, notiks Baumaņu Kārļa dzimtajā vietā – Limbažu novada Viļķenē. Reizē ar to arī ieskandinās Latvijas valsts simtgadu svētku ieskaņu.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

2013. gadā svinējām Jāzepa Vītola 150., pērn Jāņa Cimzes 200., nākamgad atzīmēsim Jurjānu Andreja 160. jubileju. Šogad ar plašu visatšķirīgākās kvalitātes un mēroga pasākumu kopumu, kurā netrūkst arī virknes īpaši izdalītajam finansējumam “līdzpavilktu” norišu, svinam Aspazijas un Raiņa 150. jubileju. Tajā pašā laikā latviešu tautas svētuma – valsts himnas – autora Baumaņu Kārļa 180. gadskārta 11. maijā valstī pagāja gandrīz nemanīta.

Tautas lūgsnas autoram – 180

Baumaņu Kārļa mūža lielākā daļa ir saistīta ar Limbažu novadu. Pēc vairāku gadu ilgas dzīves Pēterburgā viņš savā dzimtajā pusē no 1885. līdz 1904. gadam aktīvi piedalījās Limbažu saviesīgās biedrības dzīvē. Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē pirmo reizi skanēja viņa sarakstītā tautas lūgsna “Dievs, svētī Latviju!”. Kopkoris to pirmo reizi dziedāja 1895. gadā Ceturtajos Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkos Jelgavā. Baumaņu Kārlis no dzīves atvadījās 1905. gadā. Lai gan tautas lūgsnas autors savas daiļrades uzplaukumu nepiedzīvoja, viņš Latvijai ir dāvājis ļoti lielu vērtību – gandrīz trīs simtus vokālu kompozīciju un aranžējumu, no tām aptuveni 50 kordziesmu un, galvenais, valsts spēcīgāko simbolu – Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.