Liks atteikties no malkas krāsnīm 77
Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei ne tikai Rīgas, bet arī citu pilsētu iedzīvotājiem.
Šobrīd Rīgā un arī citur Latvijā gaisa kvalitāte ir ļoti laba – putekļu daļiņas nepārsniedz 10 mikrogramus uz kubikmetru (µg/m3), tas ir četras reizes mazāk par atļauto maksimumu.
Taču, sākoties apkures sezonai, atkal putekļu piesārņojums palielināsies un tas apdraud Latvijas situāciju pārkāpumu procedūrā, kuru par Rīgas gaisa kvalitāti uzsākusi Eiropas Komisija.
Vakar Valsts sekretāru sanāksmē ceļu uz apstiprināšanu sāka VARAM izstrādātais gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam. Tas paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās. Vecās un neefektīvās krāsnis būs jānomaina līdz 2027. gadam.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Putekļi iet pa gaisu”, 25.04.2019.), ka VARAM pamanījusi, ka Rīgā ziemas periodā lielu daļu piesārņojuma rada individuālās mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai kam nav tādas iespējas to izdarīt.
Iespējams, Āgenskalna vai Čiekurkalna iedzīvotāji, uzzinot, ka gaisa kvalitātes vārdā viņiem jāatsakās no savām malkas krāsnīm, varētu būt visai sašutuši. VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola mierina: “Šajā plānā mēs iezīmējam iespējamos rīcības risinājumus gaisa piesārņojuma mazināšanai. Tagad pilsētām jādomā, kā rajonos, kur novērots putekļu daļiņu būtisks pārsniegums, to mazināt. Vislielākās problēmas ar gaisa kvalitāti ir Rīgā, kur būtu jāveicina, ka individuālie apkures risinājumi tiek izbeigti, jauni netiek atļauti un, kur iespējams, pieslēgtos centralizētajai siltumapgādei, bet, kur tas nav iespējams, modernizētu apkures iekārtas. Iespējams, pašvaldība var līdzfinansēt šo iekārtu nomaiņu, sedzot vismaz daļu no izmaksām.”
Rīcības plānā ir paredzēts arī valsts atbalsts krāšņu nomaiņai, taču šis atbalsts tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav “tehniski un ekonomiski pamatoti” pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. VARAM rēķina, ka šim nolūkam būs nepieciešami apmēram 15 miljoni eiro, taču, kur tos ņemt, nav zināms.
Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – pilsētās ar vissliktāko gaisa kvalitāti – jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs, tajās iekļaujot informāciju par kurināmo un iekārtu vecumu. Reģistrs jāizveido viena gada laikā pēc tam, kad valdība būs veikusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
Turklāt ar reģistra izveidi vien nebūs gana, pašvaldībām būs arī jākontrolē, kas krāsnīs un kamīnos tiek kurināts. Ministrija arī paredz, ka tiks izveidota lietotne, kur iedzīvotāji varēs ziņot par traucējošām sadedzināšanas iekārtām, tātad par kaimiņiem, kas turpina lietot malkas krāsnis.
Tiek plānots, ka jau septembrī šis plāns varētu tikt apstiprināts valdībā, neslēpj A. Ozola. Tas savukārt nozīmē, ka tiks pavērts ceļš nepieciešamo grozījumu veikšanai normatīvajos aktos, kas pašvaldības pilnvaros gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkā noteikt stingrākas prasības iedzīvotājiem.
Absurdi termiņi un izmaksas
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis uzskata, ka VARAM ziņojuma virziens ir pareizs, bet vairākas prasības ir nereāli izpildīt. “Nerunājot par lielajām izmaksām, bet kā to izdarīt tīri praktiski? Kādi pašvaldībai ir instrumenti, lai kontrolētu, piemēram, katra mājas iedzīvotāja teikto par CO2 emisiju no krāsnīm, tajā skaitā no vecajām?” sašutis pilsētu pārstāvis.
“Mēs arī ļoti gribētu zināt pamatojumu šim diezgan ambiciozajam un dārgajam plānam, kāds būs ieguvums no informācijas par krāšņu CO2 izmešu patēriņu?” V. Valainis norāda, ka lielākas iespējas uzlabot gaisa kvalitāti ir uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, proti, samazinot siltuma zudumus.
“Privātmājām ķerties klāt ir pāragri. Malkas apkure šobrīd ir vislētākais kurināmais. Ja cilvēks ir fiziski spēcīgs, viņš pats zāģē, skalda un krauj grēdā. Tas nav pats ērtākais veids, bet tas ir lētākais veids, turklāt tradicionāls apkures veids.
Ja tagad šiem cilvēkiem liks pārbūvēt krāsnis, tās ir neiedomājamas izmaksas,” uzsver pilsētu pārstāvis. “Es domāju, ka šī plāna rakstītāji nav saskārušies par praktisko realitāti. Ja ir domāts tā, kā uzrakstīts, tad to izdarīt ir nereāli.”
Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka viens gads, kas dots krāšņu reģistra izveidei, ir nesamērīgi mazs. Turklāt reģistra izveide iespējama tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas normatīvajos aktos, bet jebkurā gadījumā jāvērtē pašvaldības cilvēkresursu kapacitāte.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, vaicāts, kā pašvaldība plāno kontrolēt malkas krāšņu lietošanu, atbild, ka šobrīd pašvaldībai nav pamata veikt šādas darbības. Turklāt, lai to izdarītu, būtu nepieciešams arī papildu darbinieks.
Ķersies klāt nekustamā īpašuma nodoklim
Pašvaldības arī tiek aicinātas izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, kas izvēlas pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.
“Ja mājas īpašnieks nomaina apkures sistēmu pret modernāku, lai tā mazāk piesārņotu gaisu, vai arī pieslēdzas centralizētajai siltumapgādei, investīciju izmaksas varētu tikt amortizētas ar nekustamā īpašuma nodokli, tas varētu tikt samazināts vai arī pilnībā atbrīvots. Taču ministrija var tikai aicināt pašvaldības izvērtēt šādu stimulējošu mehānismu, šāds lēmums ir jāpieņem Rīgai, Rēzeknei vai Liepājai pašai,” skaidro VARAM valsts sekretāra vietniece.
Liepāja, piemēram, uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana nesasniegtu mērķi. “Ņemot vērā paredzēto ES fondu finansējuma atbalstu siltumapgādes sistēmas uzlabošanai mājsaimniecībām (cerot, ka atbalsta intensitāte un birokrātijas slogs būs samērots ar mājsaimniecību iespējām un interesēm), ka arī nepieciešamo pētījumu rezultātus, varbūt iespējama gluži pretēja situācija un nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana būtu ietekmīgāks līdzeklis situācijas uzlabošanas veicināšanai nekā ministrijas piedāvājums to samazināt,” piebilst G. Ansiņš.
Putekļu gaisā ir pārāk daudz
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jūnijā publiskotais vides ziņojums liecina, ka Latvijā gaisa kvalitāte uzlabojusies. Slāpekļa dioksīda un ozona koncentrācijas līmenis ir zemāks nekā lielākajā daļā citu ES valstu. Taču Latvijas iedzīvotāji joprojām ir pakļauti augstākai putekļu koncentrācijai nekā iedzīvotāji citās valstīs. Gandrīz 90% mūsu valsts iedzīvotāju ir pakļauti tādam smalko cieto daļiņu līmenim, kas pārsniedz Pasaules veselības organizācijas noteikto lielumu – 10 µg/m3, norāda OECD vides eksperti.
Lai gan Latvija ir paredzējusi īstenot vairākus pasākumus, lai samazinātu cieto putekļu daļiņu jeb PM10 piesārņojumu vidē, tie nav pietiekami, uzskata Eiropas Komisija (EK). Jautājums par gaisa piesārņojumu ar PM10 daļiņām ir viena no svarīgākajām pārkāpumu procedūrām, kas Latvijai vides jomā ir piemērota. Jau 2014. gadā EK brīdināja Latviju, ka problēmas nerisināšanas gadījumā tai draud tiesu darbi un apjomīgas soda naudas. Latvija tika lūgta iesniegt rīcības plānu situācijas uzlabošanai.
Lai gan tāds tika iesniegts, piedāvātās aktivitātes pilnībā problēmu neatrisinās, izteicās EK Vides ģenerāldirektorāta amatpersona. Latvija nav vienīgā valsts ar šādu problēmu – vēl ir 16 šādas Eiropas Savienības valstis. Pērn pret 11 no tām EK uzsākusi tiesvedības procesu. Ja arī pret Latviju tiks ierosināta tiesvedība, mums draud naudas sodi vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.
“Risks, ka Eiropas Komisija pret Latviju varētu sākt tiesvedību par cieto putekļu daļiņu piesārņojuma normu pārsniegšanu, ir ļoti augsts,” piebilda A. Ozola. “Šis rīcības plāns, kas tiek virzīts apstiprināšanai valdībā, ir tikai ministrijas piedāvājums izvēlei, taču kaut kādi pasākumi būs jāveic jebkurā gadījumā. Būs jāvērtē, kas izmaksu ziņā un sabiedrībai ir pieņemamāk.”
