Albuma “Uzliesmojumi” ieraksts ir veikts pie slavenajām Rīgas Doma ērģelēm, kas ir viens no izcilākajiem romantiskā stila instrumentiem Eiropā un pasaulē.

Lasītākie

“Šis ir skaudrs mirklis ne tikai Jāņa aiziešanas dēļ” – Timmas mamma Ausma lūdz sabiedrības atbalstu

Krimināls

Bērni ir pārbijušies! Smiltenes tehnikuma struktūrvienībā aiz vecās sardzes būdas atrod divus audzēkņus. Viens miris, otrs bezsamaņā

Kokteilis

Personības TESTS. Kurš, tavuprāt, attēlā ir visdumjākais? Izvēlies un uzzini, ko tas par tevi atklāj 6

Lasīt citas ziņas

Pie tā muzicē Vita Kalnciema – savulaik Pētera Sīpolnieka un Velgas Vismanes audzēkne un šobrīd viena no vadošajām ērģelniecēm Latvijā. Mūzikas akadēmijas profesore, Latvijas Ērģelnieku ģildes vadītāja, Rīgas Evaņģēliski luteriskās Jēzus baznīcas ērģelniece latviešu un vācu draudzēs. Mūziķe, kura pazemīgi kalpo Visaugstākajam, mūzikai, draudzei, saviem skolniekiem, spējot celties lielam lidojumam un pacelt augstumos citus. Albums “Uzliesmojumi” veltīts mākslinieces kolēģa, ērģelnieka un komponista Aivara Kalēja daiļradei. Savā ziņā tas ir veltījums arī visai ērģelnieku sadraudzei – kā skaists kopdarbs, kurā lielo stabuļu brīnuma nemanāmo asistentu vidū ir gan pats Aivars Kalējs, gan Liene Andreta Kalnciema, gan Baiba Betlere un Arnolds Dimants. Ai­vara Kalēja mūzika, kas iekļauta diskā, patiešām ved cauri uzliesmojumu miriādēm, tā ir gan dramatisma, gan gaviļu, gan kontemplācijas pilna. Tā vislabākajā nozīmē ir tradicionāla, apvienojot romantisma laikmeta ērģeļmūzikas blīvo pilnskanīgumu, improvizatorikas praksi ar mūsdienu mūzikas valodas pieskārieniem. Vita Kalnciema komponista opusiem ļauj izskanēt pilnestīgi, valdzinot un aizraujot klausītājus ar daudzveidīgām tembru krāsām, kontrastiem, galu galā – ar fascinējošu ērģeļspēles tehniku. Tā ir divu latviešu mākslinieku satikšanās, kurā svarīga ir gan dziļa nacionālās mūzikas izjūta, piederība Eiropas ērģeļmūzikas pēctecībai, gan savstarpējā estētiskā saprašanās. Ieskaņojumā līdzsvarojas globālais un individuālais, vientuļas cilvēka balss un pārcilvēcīgas daudzbalsības spēka samēri. Antoloģijas tipa albumam ir labi pārdomāta programmas dramaturģija – tajā atrodam gan lielformas opusus, gan samērā nelielus sacerējumus, kas atspoguļo Aivara Kalēja daiļradi no 80. gadu sākuma līdz pat 2013./2016. gadam, kad tapis veltījums veikalā “Maxima” traģiski bojā gājušajiem “Solitudinem faciunt”. Daudzi opusi ieskaņoti pirmoreiz. Tiem, kuri mīl ērģeļmūziku, “Uzliesmojumi” kļūs par brīnišķīgu dāvanu – Doma instruments, kuru abi mākslinieki pārzina kā savas dzimtās mājas, atklājas visā krāšņumā, bet latviešu ērģeļmūzikas vēsturei tā būs vēl viena svarīga iemūžinātā lapaspuse.

J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas izdoto Jāņa Kalniņa (1904 – 2000) solodziesmu izlasi ieskaņojusi operdziedātāja un arī izcila kamermūzikas interprete Kristīne Gailīte (soprāns) kopā ar pianistiem Edgaru Tomševicu un Venti Zilbertu. Latviešu klasiķa Alfrēda Kalniņa dēls, viens no modernisma iezvanītājiem latviešu mūzikā, Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās uz Kanādu emigrējušais Jānis Kalniņš šajā albumā atklājas kā latviešu liriskās solodziesmas tradīcijas turpinātājs, vairāk tradicionālists nekā nebijušu ceļu gājējs. Komponista daiļradē kopumā ir ap 100 solodziesmu, turklāt ne visas joprojām ir apzinātas, arī šajā tvartā iekļauta viena līdz šim nezināma (“Adatiņa maza sieva” ar latviešu tautasdziesmu vārdiem). Dzejnieku vidū ir gan latviešu meistari, gan Kanādas dzejnieki (albumā iekļauts arī 1981. gadā tapušais cikls “The New Brunswick Song Cycle”). Kristīnes Gailītes dzidrā, metāliskā balss veido niansētu dziedājumu, kas izskan Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē jo spoži. Prieks, ka esam ieguvuši vēl vienu vērtīgu antoloģiju.