Franks Gordons: Lielvācijas un PSRS mūžīgās sadarbības apliecinājums 22
23. augustā aprit 75 gadi, kopš Maskavā parakstīts Molotova–Ribentropa pakts, kas ļāva Staļinam darīt galu Baltijas valstu neatkarībai un okupēt tās. Nu ir īstais brīdis atsaukt atmiņā divus tekstus, no kuriem otrais ticis vairākkārt citēts, kamēr pirmais, šķiet, apputējis arhīvos.
Sāksim ar Lielvācijas fīrera Ādolfa Hitlera uzrunu tīri dekoratīvā reihstāga deputātiem 1939. gada 1. septembrī.
Paziņojis, ka sācies karagājiens pret Poliju, Hitlers teica: “Nu esmu laimīgs, ka varu jums no šīs vietas īpaši paziņot par kādu notikumu. Jūs zināt, ka Krievija un Vācija tiek pārvaldītas uz divu dažādu ideoloģiju pamata. Bija tikai viens jautājums, ko vajadzēja noskaidrot: Vācijai nav nodoma savu ideoloģiju eksportēt. Brīdī, kad padomju Krievija negrasās eksportēt savu ideoloģiju uz Vāciju, es vairs neredzu vajadzību no mūsu puses ieņemt pretimstāvošu pozīciju. Un mēs, abas puses, esam pilnīgi skaidri apzinājušies: jebkura mūsu tautu savstarpēja cīņa būs izdevīga tikai citiem. Tāpēc mēs nolēmām noslēgt paktu, kas mums abiem uz visiem laikiem (fuer alle Zukunft) izslēdz jebkuru vardarbību, kas mums zināmos Eiropas jautājumos uzliek pienākumu konsultēties, kas dod mums iespēju saimnieciski sadarboties un kas pirmām kārtām garantē, ka šie abi lielie, varenie spēki netiek vērsti viens pret otru. Jebkurš Rietumu mēģinājums te kaut ko mainīt cietīs neveiksmi. Es gribu tepat uz vietas apliecināt, ka šis politiskais lēmums nozīmē milzīgu pavērsienu nākotnei un ir galīgs (endgueltig). Es domāju, ka visa vācu tauta šo manu politisko viedokli apsveiks. Jo Krievija un Vācija pasaules karā cīnījās viena pret otru un abas galu galā bija cietējas. Otrreiz kaut kas tāds vairs nenotiks (..). Un arī Maskavā šis pakts tika gluži tāpat apsveikts, kā jūs to te apsveicāt. Zem runas, ko teicis komisārs Molotovs, krievu ārlietu komisārs, es varu tikai vārdu pa vārdam parakstīties.”
Tiktāl Hitlers. Molotovs PSRS viedokli šajā jautājumā “padomju tautai” sīkāk izklāstīja vēlāk – 1939. gada 31. oktobrī, runādams PSRS Augstākās padomes (Lielvācijas reihstāga dekoratīvā ekvivalenta) ārkārtas 5. sesijā: “Tagad, ja mēs runājam par Eiropas lielvalstīm, Vācija atrodas tādas valsts stāvoklī, kas tiecas pēc iespējas ātrāk beigt karu un noslēgt mieru, kamēr Anglija un Francija, kas vēl vakar vērsās pret agresiju, vēlas turpināt karu un ir pret miera noslēgšanu (..). Pēdējā laikā Anglijas un Francijas valdošās aprindas mēģina uzstāties kā cīnītājas par tautu demokrātiskajam tiesībām, pret hitlerismu, turklāt Anglijas valdība paziņojusi, it kā tās mērķis karā pret Vāciju esot ne vairāk un ne mazāk kā “hitlerisma iznīcināšana”. Iznāk, ka angļu un līdz ar viņiem franču kara piekritēji pieteikuši Vācijai kaut ko līdzīgu “ideoloģiskam karam”, kas atgādina senos reliģiskos karus (..). Bet šāda veida karam nav nekāda attaisnojuma. Hitlerisma ideoloģiju, tāpat kā jebkuru citu ideoloģiju, var atzīt vai noliegt – tas ir politiska uzskata jautājums. Bet katrs cilvēks sapratīs, ka ideoloģiju nevar iznīcināt ar varu, nevar tai darīt galu karojot. Tāpēc ir ne tikai nejēdzīgi, bet arī noziedzīgi šādu karu vest kā karu par “hitlerisma iznīcināšanu”.”
Molotovs arī uzsver, ka “mūsu attiecības ar Vāciju kardināli uzlabojušās. Te viss attīstījās, nostiprinot draudzīgās attiecības, attīstot praktisko sadarbību un politiski atbalstot Vāciju tās centienos panākt mieru”.
Noslēgumā gribētos lasītājus pacienāt ar vārsmām, ko Vladimirs Majakovskis (kuru Staļins nosauca par “mūsu padomju laikmeta labāko un talantīgako dzejnieku”) publicēja Maskavas avīzes “Izvestija” 1921. gada 30. novembra numurā: “Biedri fašisti, laipni lūdzam! Kopā buržuju varu grausim! Fašisti un boļševiki – proletārieši brāļi, stiprināsim pār pasauli sarkanos apkampienus! Proletārieši, stājieties vienotā līnijā, šodien komandē Trockis un Musolīni! Sarkanais proletāriešu cīņas karogs šodien pland no Krievijas līdz Itālijai!”
Mūsdienu “antifašisti” – Einārs Graudiņš, Jānis Kuzins, Josifs Korens – ko nu teiksit?
