Reņģēdājiem atņem iztikšanu: lems par nozvejas kvotu samazinājumu 5
“Ieņēmumi saruks par piektdaļu, arī algas zvejniekiem būs mazākas,” tā nākamgad gaidāmo reņģu kvotu samazinājumu par 21% komentē Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZS) prezidents Inārijs Voits. Ja šogad uzņēmumam peļņa bija 10%, tad skaidrs, ka nākamgad tas strādās ar zaudējumiem. Firmu īpašniekiem var rasties arī grūtības darbā noturēt zvejniekus, prognozē Voits. Zivsaimniecībā nākamajam gadam visstraujākais kvotu samazinājums skars tieši reņģes un mencas, savukārt pārējām zivju grupām samazinājums nav plānots. Reņģei Rīgas līcī samazinājums 2017. gadā varētu būt 21% pret 2016. gadu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39%, bet mencai Baltijas jūras rietumu rajonā – 88%. Jaunās nozvejas kvotas paredzēts apstiprināt šodien notiekošajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē.
Prioritāte – reņģes
Zemkopības ministrija (ZM) jau norādījusi, ka Latvija nepiekrīt EK piedāvātajam reņģu nozvejas samazinājumam. Latvijas prioritātes esot Rīgas līča reņģes nozvejas apjomi. Maksimālais nozvejas samazinājums, kas būtu pieļaujams un kas arī atbilst zinātnieku vērtējumam, būtu ne vairāk kā 11%, uzskata eksperti. “Latvija nevar piekrist KPN samazinājumam par 21%, jo ilgstošā periodā Rīgas līča reņģes krājums tiek vērtēts kā stabils un nav saprotama nepieciešamība veikt tik lielu samazinājumu. Latvijas interesēs ir panākt iespējami mazāku samazinājumu salīdzinājumā ar EK priekšlikumu, tāpēc Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijai zinātniski pamatotus argumentus par labiem reņģes nārsta apstākļiem 2015. gadā un krājuma pieaugumu minētajos ūdeņos,” teikts ZM paziņojumā.
Arī par mencas nozveju austrumu rajonā Latvija piekrīt astoņu Baltijas jūras valstu BALTFISH kopējai rekomendācijai, kas paredz piemērot samazinājumu, kas nepārsniedz 20% robežu. Latvija aicina arī saglabāt iepriekš piemērotos zvejas lieguma periodus, lai nodrošinātu mencas krājumu labāku atjaunošanos. Labā ziņa ir tā, ka brētliņu nozvejai EK piedāvā 40% kvotas palielinājumu, taču Latvijas puse vēlas būt piesardzīga un piedāvā mazāku palielinājumu 29% apjomā, jo nākamajos gados pašmāju zvejnieki atkal varētu saskarties ar zvejas iespēju samazināšanos. Šprotes jau tāpat nav kur likt!
Saistībā ar mencu rietumu rajonā Latvijas puse uzskata, ka kopējā pieļaujamā nozveja pilnā mērā jāiedala komerciālajai zvejai, samazinot zvejnieku zvejas iespējas par 88%. Latvijai ir ļoti mazas šī mencas krājuma zvejas iespējas, tomēr kvotu noteikšanai jāseko ļoti uzmanīgi. Gadījumā, ja saglabātos EK piedāvātais radikālais zvejas iespēju samazinājums, tad Latvija drīzāk atbalstītu šīs mencu populācijas zvejas slēgšanu kā komerciālajā, tā arī atpūtas zvejā. Eksperti uzsver, ka, runājot par nozveju Baltijas jūrā, ir jāņem vērā BALTFISH kopējā rekomendācija.
Meklē tirgus
Pieprasījums pēc izejvielas Krievijas embargo dēļ no vietējiem zivju pārstrādes uzņēmumiem esot samazinājies par 50%, tāpēc zvejniekiem nākas meklēt jaunus noieta tirgus. “LA” ar Voitu sazinājās laikā, kad viņš bija ieradies starptautiskā izstādē Spānijā, lai meklētu jaunas realizācijas iespējas. “Iespējams, varēsim iesaldētas zivis sūtīt uz Spāniju, Portugāli, izstādē par mūsu zivīm interesējas Austrālija, Peru, Ekvadora, pat singapūrieši gatavi pirkt mūsu zivis, taču jārisina transportēšanas jautājums,” stāsta Voits. Jau iepriekš rakstījām, ka aizliegums ievest zivju produkciju Krievijā licis arī zvejniekiem meklēt citus noieta tirgus. Zvejnieku ražotājorganizācijas strādā gan pie receptūrām jauniem produktiem, gan modernizē ražotnes.
VIEDOKLIS
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: “Ja pārvērš naudas izteiksmē, tad brētliņu lielais pieaugums atsver līča reņģes samazinājumu. Cenas par tonnu ir diezgan līdzīgas vai vienādas. Tomēr tā nevar skatīties, jo daudzi tie kuģi un piekrastes zvejnieki, kas zvejo reņģi Rīgas līcī, neko citu nezvejo un tiem neko nedos brētliņu pieaugums. Tātad viņiem zvejas iespējas samazinātos par 1/5. Turklāt Latvija savā pozīcijā, tāpat kā citas Baltijas valstis, nevēlas atbalstīt tik lielu brētliņu pieaugumu, jo tālāk sekotu risks un iespēja to zvejas lielam samazinājumam nākamajos gados. Gan mēs, gan paši zvejnieki atbalsta mērenāku palielinājumu, kas būtu zem 30%. Lai daļu no zivīm saglabātu nākamo gadu zvejai. Mencu krājums nav mums svarīgākais zvejas objekts un būtiski neietekmē kopējo Latvijas zvejas iespēju līmeni.”