Laukos auto var palienēt pašvaldība un kaimiņš 5
Beļģijā pašvaldība izīrē administrācijas auto, kaimiņi dalās ar savām mašīnām, pensionēti šoferi brauc pēc izsaukuma.
Ir sabiedriskais transports un personiskais. Ja kaut kur jānokļūst – vai nu ar autobusu, vai ar savu auto. Citu variantu Latvijā nav. Beļģijā ir. Par to pilsētplānošanas foruma “MadCity” laikā ar “LA” dalījās Andželo Mūlemans, koplietošanas ekonomikas eksperts, mobilitātes projektu vadītājs uzņēmumā “Taxi Stop”.
Tik dažādās kopbraukšanas
Holandes ziemeļu provinci Flandriju Andželo uzskata par attīstītāko Eiropā auto kopbraukšanas pakalpojumu izmantošanā, ko aizsākuši 2002. gadā. “Taxi Stop” ir iniciators un dalībnieks vienā no lielākajiem auto kopbraukšanas operatoriem Beļģijā – “Cozycar”. Tā sauklis: “Padari vairāk ar mazāk!” “Kaimiņiem savstarpējā dalīšanās ar auto ir populāra,” ar kopbraukšanas veidiem iepazīstina Andželo.
“Protams, ja jābrauc kaut kur ilgāk par divām dienām, lētāk auto īrēt, bet, ja auto vajadzīgs tikai uz trim četrām stundām, tad viennozīmīgi kopbraukšanas sistēma ir izdevīgāka. Ne tikai naudas izteiksmē, bet arī pieejamības ziņā. To var vieglāk pasūtīt, atvērt ar lietotni, nav katrreiz no jauna jāparaksta līgums. Tiesa, arī kopbraukšanas dalībnieki uzņemas juridiskas saistības, bet tikai vienreiz – iestājoties sistēmā. Viņi maksā dalības maksu 15 eiro gadā.”
Papildus tradicionālajai auto koplietošanai darbojas ceļabiedru savešanas platforma “carpool.be”, kas neorganizē jaunus braucienus, bet šofera ieplānotajā maršrutā cenšas piedāvāt līdzbraucējus.
Līdzīga lietotne – “Schoolpool” – apvieno vecākus, lai bērnus varētu aizvest uz skolu ar vienu mašīnu un tādējādi mazinātu rīta sastrēgumus. Savukārt “Carpool” atgādina virtuālu stopēšanu uz ceļa – atliek tikai norādīt sākuma punktu un galamērķi savam ceļojumam pa Eiropu, lai atrastu kādu tai virzienā braucošu auto.
Brīvprātīgie šoferi
Bet ir arī sociālas ievirzes projekti, piemēram, auto koplietošanas vietne vecākiem cilvēkiem. “Tā darbojas līdzīgi kā “Uber” platforma – auto izbrauc pēc pieprasījuma, taču negūst peļņu – auto īre kompensē automašīnas un tikai. Par šoferiem piesakās brīvprātīgie, un tie lielākoties ir pensionēti autovadītāji. Flandrijā 80% pašvaldību (no 581 municipalitātes) izmanto pakalpojumu “Minder Mobielen Centrales”. Pavisam klientu sarakstā ir 40 tūkstoši senioru vecumā virs 80 gadiem,” skaidro Andželo. Vecuma slieksnis nav vienīgais kritērijs – sociālā platforma viņiem palīdz tad, ja viņu ikmēneša ienākumi nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas – tātad mazāk par 3188 eiro mēnesī.
Šis pakalpojums nekonkurē nedz ar Sarkano Krustu, kas sniedz palīdzību cilvēkiem ar medicīniskām problēmām, nedz ar sabiedrisko transportu, jo šie ļaudis saviem spēkiem nevar aiziet līdz autobusu pieturai. “Šie ļaudis nav slimi, viņi nav arī invalīdi. Viņi tikai nonākuši sociālas izolētības stāvoklī, jo vieni nespēj doties ārpus mājas, kas laukos gadās diezgan bieži,” papildina Andželo.
“Lietotni viņi neizmanto, bet pa tālruni laikus piesaka braucienu – pie bērniem, pie ārsta vai uz veikalu. Pašvaldības sociālais dienests kalpo kā vietējais dispečerpunkts – tas pazīst gan pensionētos šoferus, gan seniorus un pāris dienu laikā atrod brīvu šoferi, kas to uzņemas. Šis pakalpojums ir tāds kā sociālās aprūpes pagarinājums. Pašvaldības par platformas uzturēšanu maksā simboliskus 80 eiro gadā. Bet par automašīnas lietošanu jāmaksā pasažierim. Mēs neaizstājam sabiedrisko transportu, bet papildinām to. Seniori reizi mēnesī saņem tādu kā taksometra pakalpojumu, kas ir lētāks un kas daudzviet laukos vispār nav pieejams.”
Vakarā – ar mēra mašīnu
Jau piecus gadus flāmu pašvaldības, tagad jau 40, savu autoparku dala ar saviem iedzīvotājiem. Vakaros un nedēļas nogalēs, kad auto nevajag darba vajadzībām, iedzīvotāji var pretendēt uz to izmantošanu. “Tas ir ļoti efektīvi un izdevīgi abām pusēm, auto stāv noteiktā stāvvietā un arī no politiskā viedokļa – par nodokļu maksātāju naudu iegādātā automašīna, no vienas puses, ātrāk atmaksājas, no otras puses – ir pieejama pašiem nodokļu maksātājiem,” pamato kopbraukšanas eksperts. “Taxi Stop” no savas puses nodrošina rezervācijas un mašīnas atvēršanas tehnoloģijas. Labi, ja var automašīnu atvērt ar lietotni, bet bieži nākas doties, teiksim, uz publisko peldbaseinu, kur ir atstātas automašīnas atslēgas.
“Kaut arī gandrīz katrā ģimenē ir sava automašīna, tomēr bieži rodas vajadzība pēc otrā auto vai arī pēc lielākas mašīnas. Tas ir labi, ka var vērsties pašvaldībā, jo tad iedzīvotājiem rodas sajūta, ka kaut ko no tās dabū arī atpakaļ.
Ir mums tādas mazāk attīstītas municipalitātes, kurās grūti uzsākt kopbraukšanu. Kad pašvaldība mūs uzaicinājusi ieviest pakalpojumu tās teritorijā, tad sākumā tā maksā noteiktu mēneša maksu un pati izmanto “Cambio” iznomātās automašīnas. Bet, jo vairāk šai ķēdē iesaistās privātie autobraucēji, pakalpojuma lietotāji, jo mazāk pašvaldībai jāmaksā, līdz beigās tā pat pelna vairāk, nekā izdod par šo pakalpojumu. Pašlaik ir piecas tādas jaunpienācējas. Pavisam šādu vai līdzīgu sadarbības modeli ar pašvaldībām Beļģijā piedāvā seši operatori. Lauku apvidos jābūt ļoti radošiem, lai spētu piedāvāt jaunas mobilitātes, iespējas,” sarunu pabeidz Andželo Mūlemans.
