Latvijas studenti līderi nemaina 0
Latvijas Studentu apvienības (LSA) 17. kongress norisinājās Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pulcējot gandrīz 200 studentu. Par augsto amatu šoreiz sacentās pēdējiem gadiem netipiski daudz – trīs – kandidāti.
Pašreizējā LSA prezidenta, Latvijas Universitātes (LU) Tiesību zinātnes profesionālā maģistra studiju programmas studenta E. Ratnieka konkurenti bija Rīgas Juridiskās augstskolas students Armands Leimanis, kurš studē bakalaura studiju programmā tiesībās un diplomātijā un ir augstskolas Studējošo pašpārvaldes vadītājs, kā arī LU politikas zinātnes maģistrants, LSA domnieks Rihards Blese.
“Par mani lai runā mani darbi,” savā priekšvēlēšanu runā pauda E. Ratnieks, izteikdams pārliecību, ka “šodien cilvēki paļausies uz manu ticību savai apņēmībai, nevis uz to, ko mēģināts sasolīt”. Jaunais prezidents zelta kalnus studentiem gan nesolīja arī nākamgad. Toties garantēja, ka aktīvi strādās, lai augstākajai izglītībai netiktu samazināts valsts finansējums. Tikpat noteikti E. Ratnieks bija gatavs arī apsolīt, ka cīnīsies par to, lai augstskolas Latvijā netiktu mehāniski apvienotas. “Nepietiek tikai ar saukli: “Mums augstskolu ir par daudz”, bet gan jāskatās pēc tā, kāda kvalitāte ir attiecīgajās programmās ar valsts garantēto diplomu,” viņš uzsvēra.
Armands Leimanis, kurš kongresa gaitā atsauca savu kandidatūru LSA prezidenta amatam, bija vienīgais pretendents, kas pauda atzinību izglītības ministra Roberta Ķīļa piedāvātajām reformām un aicināja topošos studentus pašiem izjust atbildību par savu nākotni un nebaidīties kvalitatīvas izglītības vārdā uzņemties arī saistības.
“Man ir ļoti žēl, ka šis ir nepopulārs viedoklis studentu vidū, un skumji, ka šis viedoklis LSA iekšienē ticis ignorēts, tā vietā izvirzot populistiskas idejas. Neuzskatu, ka LSA līdzšinējā darbībā lielā mērā ir uzklausījusi visus studējošo pārstāvjus. Es arī neuzskatu, ka LSA šobrīd pārstāv maksājošo studentu vai privāto augstskolu intereses. Neuzskatu, ka man, atklāti atbalstot finansēšanas reformas augstākajā izglītībā, kā arī nesolot bezmaksas studijas, piena upes un zelta kalnus mums visiem, ir jelkādas izredzes tapt ievēlētam. Tieši tāpēc vēlos atsaukt savu kandidatūru prezidenta amatam,” teica Armands Leimanis, aicinot klātesošos balsot par Rihardu Blesi.
Kongresa aizkulisēs izskanēja, ka LU politikas zinātnes maģistrantam R. Blesem “aiz muguras” stāvot LU lielākā sabiedrisko attiecību fakultāte – Sociālo zinātņu fakultāte. Tomēr nevar noliegt, ka arī pats kandidāts bija labi pastrādājis, uzfilmējot 30 minūšu videomateriālu, kurā prezentēja savu pārliecību, ka LSA darbībā nepieciešamas jaunas idejas un jauns skatījums. Viņaprāt, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem būtu vēl vairāk attīstīt starptautisko sadarbību un veicināt valsts un privāto augstskolu kopdarbu.
Debatēs daudzi kongresmeņi izteica atzinību esošajam prezidentam Edvardam Ratniekam – visvairāk par to, ka viņš pērn spējis noorganizēt iespaidīgos studentu protesta gājienus un parādījis savas spējas “studentu lietas” aizsardzībā, sekmīgi cīnoties par finansējuma nesamazināšanu augstākajai izglītībai.
Tostarp citiem runātājiem netrūka arī argumentu, atbalstot otru pretendentu, kura prezentācija izpelnījās visvairāk aplausu. Izskanēja arī viedoklis, ka R. Blesi vēl neviens labi nepazīstot un tieši tāpēc vajadzētu viņam dot iespēju pierādīt savas spējas. Kritizējot esošo LSA vadību, dažs runātājs izteicās, ka tās vadības stilā pietrūkstot demokrātiskuma. Vaicāts, cik vēl ilgi gatavojas kandidēt, E. Ratnieks, kurš uz LSA prezidenta amatu pretendē jau trešo reizi, izteicās, ka šī nu būšot pēdējā.
“Mēs visi darām vienu darbu. Visi rūpējamies par to, kā Latviju padarīt par zināšanu valsti, un īpašs šis uzdevums ir Latvijas augstskolu mācību spēkiem, studentiem, radošajai un tehniskajai inteliģencei. Mums visiem kopā jāpārliecina sabiedrība, ka tieši zināšanas ir tās, kas nodrošinās Latvijai augšupeju,” teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, kas bija LSA kongresa viesu vidū. Studentus sveica arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Lauma Sīkā, IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, kura izteica komplimentus E. Ratniekam par pēdējo piecu gadu veiksmīgo sadarbību. Viesu vidū bija arī Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barsevskis, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvežleitnants Egīls Leščinskis, LNAA Studentu pašpārvaldes vadītājs kapteinis Kaspars Auzenbahs. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis uz kongresu gan nebija ieradies.
Uzziņa Par LSA prezidentu atkārtoti ievēlēja Edvardu Ratnieku, kurš saņēma 115 balsis no 197. Pret E. Ratnieka kandidatūru bija 70 balsu. Savukārt par Rihardu Blesi balsoja 77, pret – 93. |
