Latvija vairs nav izolēta sala.”LA” saruna ar EK priekšsēdētāja vietnieku Marošu Šefčoviču 0
1. un 2. februārī Rīgā viesojās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs. Viņš tikās ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām un piedalījās diskusijā par ES nākotni, raugoties tieši uz Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem un izaicinājumiem. Enerģētikas savienības komisārs sniedza interviju arī “LA”.
Jūs savā tā sauktajā Enerģētikas savienības tūrē apceļojat dalībvalstis. Kā jūs uztverat Baltiju, kad ierodaties Rīgas lidostā, – vai nolaižaties uz izolētas enerģētikas salas, kādi mēs daudzus gadus esam bijuši?
M. Šefčovičs: Tagad Rīga ir nozīmīgākā lidosta reģionā. Esmu gandarīts, redzot, ka tie 60 miljoni eiro, kas ieguldīti Rīgas starptautiskajā lidostā, ir nodrošinājuši labu servisu Latvijas un visas Eiropas pilsoņiem. Latvija dodas pasaulē, un pasaule ienāk Latvijā.
Runājot par enerģētikas salu, es domāju – kā to skaidroju jūsu premjerministram – Latvija un Baltija tagad ir viens no visveiksmīgākajiem stāstiem vēsturē, kad nacionālo plānošanu apvieno ar Eiropas stratēģiju un atbalstu. Atceros mūsu diskusijas pirms vairākiem gadiem par enerģētisko izolētību, taču šodien jums jau ir elektrības starpsavienojums ar citām ES valstīm. Jūs esat pārlēkuši no 4% uz 23% šāda starpsavienojuma elektroenerģijas jaudu līmeņa nodrošinājumā. Ibērijas pussalā Spānijā un Portugālē tas sasniedz vien ap 4 – 6%…
Ja palūkojamies ne tikai uz starpsavienojumu, bet arī uz elektroenerģijas tirgu – jāatzīst, ka elektrības iegāde biržā “Nord Pool” padara ziemeļvalstis par labāko enerģijas tirgu Eiropā. Kad sinhronizēsit savu tīklu ar Eiropas elektroenerģijas tīklu, jūsu reintegrācija Eiropā būs pabeigta un ziemeļvalstu tuvums pacels konkurētspēju augstākā pakāpē.
Attiecībā uz gāzi kapacitāte, ko tās ražošanā attīsta lietuvieši un citi jūsu kaimiņi, Baltijas valstis nostādīs pilnīgi citā tirgus situācijā.
Ja pašlaik vairs neesam enerģētikas sala, tad šobrīd jau esam enerģētikas pussala?
Tas bija tikai tāds salīdzinājums ar Ibērijas pussalu, jo arī tur enerģētiskā izolētība ir aktuāla. Ja tagad Baltijas savienojamību salīdzina ar citām Eiropas daļām, jūs jau esat vieni no labākajiem spēlētājiem. Mūsu mērķis bija nodrošināt 10% elektroenerģijas jaudas ar starpsavienojumu palīdzību līdz 2020. gadam, bet 15% līdz 2030. gadam – jūs jau tagad pārsniedzat mūsu nospraustos uzdevumus. Tagad tāda pati savienojamība kā elektrībai jānodrošina arī gāzei. Un tad jūs būsit labi integrēti Eiropas sistēmā.
Gāzes caurules nav tik viegli novilkt kā elektrības vadus. Kādi būtu nākamie soļi gāzes starpsavienojumu nodrošināšanai ar pārējo ES?
Vispirms ir jāpārliecinās, ka dabasgāze brīvi plūst starp Baltijas valstīm un Poliju un ka piegādes tiek diversificētas. Šī iemesla dēļ vispirms ir svarīgi pabeigt divus svarīgus reģionālus infrastruktūras projektus, proti, gāzes starpsavienojumu starp Poliju un Lietuvu (GIPL) un starpsavienojumu starp Somiju un Igauniju (“Balticconnector”). Sašķidrinātā dabasgāze ļauj nodrošināt diversifikāciju. Tāpēc es ticu, ka Baltijas valstīm būtu jānosaka kopējs reģionāls sašķidrinātās gāzes terminālis, kas varētu būt savienots ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, lai vēl vairāk palielinātu reģiona gāzes sistēmas noturību un likviditāti. Visi šie projekti, kas ierosināti, būtu jāīsteno, cik vien ātri iespējams. Un jūs jau zināt, ka EK tos atbalsta ne tikai politiski, bet arī finansiāli.
Taču tikai vienam LNG projektam EK sola atbalstu – somu un igauņu kopīgajam…
Tikai viens skaitlis, kas varētu interesēt jūsu lasītājus un kas parāda, cik svarīgi šie projekti ir jūsu reģionam. Trīspadsmit procenti no “Connecting Europe” instrumentam pieejamiem naudas līdzekļiem tika novirzīti Baltijas valstīm (pamatā elektrības starpsavienojumam). Tas ir liels īpatsvars, kaut gan jums vēl ir ko darīt šajā virzienā. Mēs sagaidām, ka sinhronizēšanai nepieciešamais finansējums varētu tikt piešķirts šajā finanšu periodā. Taču priekšā vēl ir politiska izšķiršanās, tieši kā Baltijas valstis to vēlas paveikt, kāds būs visekonomiskākais un visdrošākais risinājums.
Kādi ir vai kādiem būtu jābūt iedzīvotāju lielākajiem ieguvumiem no Enerģētikas savienības? Mēs pieredzējām, ka elektrības cenas pēc tirgus atvēršanas paaugstinājās.
Pirmais ieguvums: kad gaismas ieslēgtas un siltums piegādāts, nav nekādu pārrāvumu. Atcerieties, cik dramatiska bija ziema Austrumeiropas valstīm pirms trim gadiem (Krievija pārtrauca gāzes piegādes caur Ukrainu, no kā cieta Polija un Slovākija. – Red. piez.). Mums jānodrošina drošas enerģijas piegādes Eiropai.
Otrs mērķis, uz ko fokusējamies: tīrāka enerģija – lai mūsu pilsētās būtu mazāk piesārņots gaiss. Pagājušajā gadā gaisa kvalitāte dažās Eiropas pilsētās bija sliktāka nekā Ķīnā un Indijā, par ko cilvēki sūdzējās.
Trešais: mūsu saistības klimata pārmaiņu novēršanā. Ja ne mūsu paaudze, tad mūsu bērni novērtēs, ja būsim spējuši novērst lielo ekoloģisko katastrofu.
Tomēr šī paaudze spiesta maksāt vairāk – Latvijā ar obligātā iepirkuma komponenti tieši par atjaunojamo enerģiju.
Es paredzu, ka atjaunojamo energoresursu izmaksas un cena dramatiski kritīsies. Es zinu, cik daudz Eiropas iedzīvotāju gaida šo brīdi, jo daudz kur nav atrasts optimālais atbalsta veids atjaunotās enerģijas iegūšanai un tie sabiedrībai ir pārāk dārgi.
Enerģijas savienības izšķirošie panākumi ir atkarīgi no trim faktoriem: vai enerģija ir tīra, droša un vai to varam atļauties. Ja enerģija nekalpos mūsu konkurētspējas veicināšanai, mēs nebūsim apmierināti. Lai sasniegtu šos trīs mērķus, mēs uz galda liksim jaunu elektroenerģijas tīkla uzbūvi, jaunus priekšlikumus atjaunojamo resursu konkurētspējas palielināšanai ar tradicionālajiem enerģijas ieguves veidiem, jaunas viedās tehnoloģijas enerģijas radīšanai, sadalei un patēriņam.
Jā, arī mēs cerējām, ka atvērtais tirgus nesīs cenas, kuras varam atļauties. Eiropas Komisija ir izpētījusi cenas, par kādām ES dalībvalstis iegādājušās enerģiju no trešajām valstīm. Savā noslēguma pārskatā 2016. gada septembrī EK secināja, ka gāzes cena Latvijā no Krievijas ir augstākā visā Eiropā. Kāpēc nesekoja nekādi risinājumi – kopīgs iepirkums, piemēram?
Daudz kas noticis pēc šī pētījuma. Mēs regulāri – reizi divos gados – apkopojam cenas. Redzam, ka mūsu pasākumi ietekmē cenas vietējos tirgos. Cenu apkopojumu izmantojam sarunās ar valdībām, lai panāktu labāku cenu regulējumu.
Mums, piemēram, ir zemākās elektroenerģijas vairumcenas, bet patērētājiem tās vairs nav tik zemas, jo ietver nodokļus, nodevas, subsīdiju kompensācijas, kas katrā valstī ir atšķirīgas. Tas nozīmē, ka mums jāmaina pieeja un jāpatīra cenu struktūra, lai ļaudis sajustu cenu pazemināšanos.
Atgriežoties pie gāzes sektora, mums jāpārliecinās, ka piegādes ir drošas un garantētas. Šajā laikā ir pieņemti likumi, kas liek kaimiņiem palīdzēt, ja kāda dalībvalsts izjūt iztrūkumu. Otrkārt, jaunie likumi liek pat privātajiem uzņēmumiem atklāt komerclīgumā noteikto cenu, ja gāzes piegādātājs ir dominējošā stāvoklī – vairāk par 40% no tirgus daļas. Tādējādi mēs esam daudz stiprākās pozīcijās nekā agrāk, bet jums taisnība, ka tas joprojām ir uztraucoši – arī pēdējie skaitļi par 2015. līdz 2017. gadu norāda, ka austrumeiropieši par gāzi maksā vairāk nekā rietumeiropieši. Tāpēc veltām pūliņus, lai uzlabotu starpsavienojumus, lai diversificētu piegādes un palielinātu konkurenci tirgū. Jāievieš skaidri un saprotami noteikumi, lai Eiropa būtu konkurētspējīgākais gāzes tirgus uz šīs planētas. Jūsu reģionā ir labs piemērs – tiklīdz Klaipēdā sāka darboties sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), gāzes cena no Krievijas nokritās.
