Latvija lūgs Briselei piešķirt 240 miljonus eiro “Rail Baltica II” 1
Latvija vērsīsies Eiropas Komisijā par 240 miljonu eiro finansējuma saņemšanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa “Rail Baltica II” projektam, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).
Tajā norādīja, ka valdība otrdien izskatīja SM ziņojumu par “Rail Baltica II” projekta nacionālās izpētes progresu un kopīga Baltijas valstu pieteikuma gatavošanu iesniegšanai EISI pirmajam uzsaukumam. Ministrijai uzdots nodrošināt pieteikuma sagatavošanu EISI pirmajam uzsaukumam par visu Latvijai pieejamo EISI Kohēzijas fonda daļas finansējuma aploksni 240 miljonu eiro apmērā.
Ministrijā atzīmēja, ka trīs Baltijas valstis ir vienojušās, ka kopā ar EISI pieteikumu tiks iesniegta kopīga valstu atbalsta vēstuli “Rail Baltica II” projekta realizēšanai, vēlreiz apstiprinot to, kas minēts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāju deklarācijās, tostarp, ka “Rail Baltica II” ir nozīmīgs projekts Baltijas valstīm un valstis ir gatavas šo projektu realizēt pilnā apmērā. Valdība lēma, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) ir pilnvarots parakstīt kopīgu Baltijas valstu atbalsta vēstuli. Sagatavoto pieteikumu un atbalsta vēstuli plānots iesniegt EK līdz 2015.gada 26.februārim.
SM atgādināja, ka kopš pagājušā gada norit projekta “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietemes uz vidi novērtējums, kuru veic pilnsabiedrība “RB Latvija”. Pētnieki ir identificējuši iespējamo trases novietojumu Latvijas teritorijā, kam februāra mēnesī tiek sākts Ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) process, kas paredz vairākus galvenos soļus. Tā sākotnējā sabiedriskā apspriešana ilgs no šī gada 23.februāra līdz 15.martam. Tad atbilstoši sākotnējās sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemtajiem sabiedrības ierosinājumiem, nosacījumiem un Vides pārraudzības valsts biroja programmai tiks sagatavots IVN ziņojumu, nodrošinot šī ziņojuma sabiedrisko apspriešanu līdz 2015.gada beigām. Tādējādi tiks iegūts turpmākas darbības akcepts galvenajam trases variantam.
“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķinie, jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro, tomēr, tā kā šobrīd visās Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apmērs tiks precizēts.
Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz līdz 85% lielu ES līdzfinansējumu.
“Rail Baltica II” dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā – 235, bet Igaunijā -229, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
