Latviešu valodu – jau bērnudārzā 2
Ja salīdzinām, ka 1989. gadā tikai 23 procenti mazākumtautību iedzīvotāju prata latviešu valodu, bet tagad, pēc Latviešu valodas aģentūras (LVA) sociolingvistiskā pētījuma datiem, to prot jau 92 procenti, šķistu, ir pamats priecāties. Prasmes līmeņi gan ir dažādi, turklāt viena lieta – kaut ko saprast, otra – vēlēties runāt. Kāda ir patiesā situācija mazākumtautību valsts valodas prasmes jomā? Par to sarunā ar LVA pētnieci, pētījuma “Valodas situācija Latvijā 2010 – 2015” atbildīgo redaktori Guntu Kļavu.
Kādi ir galvenie secinājumi?
G. Kļava: Turpina pieaugt latviešu valodas prasme un tās līmenis, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvju vidū. Ņemot vērā krievu valodas plašo izplatību Latvijas lingvistiskajā vidē, visos valodas situācijas pētījumos īpaša uzmanība tiek pievērsta latviešu un krievu valodas savstarpējai konkurencei. Jau veicot iepriekšējo valodas situācijas analīzi (“Valodas situācija Latvijā: 2005 – 2010”, 2011.), tika secināts, ka kopumā attiecība starp latviešu un krievu valodas pratēju īpatsvaru ir par labu krievu valodai (92% prata latviešu valodu, 98% prata krievu valodu), taču jau 2009. gada aptaujā parādījās dati, ka jauniešu vidū (17 līdz 25 gadi) šī attiecība ir mainījusies – kopumā latviešu valodas pratēju jauniešu vidū ir vairāk nekā krievu valodas pratēju. Arī mūsu aptaujas 2014. gada dati rāda līdzīgu situāciju – kopumā krievu valodas pratēju skaits ir liels, bet turpina samazināties to iedzīvotāju īpatsvars, kas prot krievu valodu labi vai ļoti labi, un latviešu valodas pratēju skaits valstī kopumā, šķiet, ir sasniedzis savu maksimālo robežu – apmēram 90% visu iedzīvotāju. 87,3% Latvijas jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem norādīja, ka prot latviešu valodu ļoti labi vai labi, bet 58,5% – prot šajā pašā līmenī krievu valodu. Arī nākamajā vecumgrupā (25 līdz 34 gadi) latviešu valodas prasme ir labāka nekā krievu valodas prasme. Tas iezīmē latviešu valodas pozīciju nostiprināšanos un izglītības sistēmā paveiktā rezultātus.
Pajautājāt arī, vai cilvēki valodu lieto?
Jā, vaicājām un secinājām, ka pašlaik problēma nav tajā, ka valodu negribētu iemācīties, bet gan – ka nelieto, un bieži vien nav iespējas to lietot. Mēs, latvieši, esam ļoti draudzīgi un gribam visiem palīdzēt gan tur, kur vajag, gan tur, kur nevajag, un paši bieži vien ar citiem nerunājam latviski.
Dažkārt no cittautiešiem dzirdēts: “Nerunāju latviski tāpēc, ka baidos pateikt nepareizi.”
Aptaujā vaicājām arī “Kāpēc jūs nerunājat latviski?” Pēdējos gados situācija mainās, taču pirms dažiem gadiem bija problēma, ka mēs, latvieši, pārmetām cilvēkiem: “Jūs runājat nepareizi!” Tas ļoti kavē vēlmi runāt valodā, ko vēl apgūstam un mācāmies. Ja izlabo nepareizību draudzīgi, pozitīvi, tad viss ir kārtībā. Bet ir arī cilvēki, kas to dara ļoti negatīvi.
Valodas apgūšanā svarīga ir motivācija. Ja gribam iemācīties, mums patīk to darīt. Patīk, ja citi atbalsta. Tāpat kā bērnam – ja pārmetīsi, kratīsi ar pirkstu, tad neko neiemācīsi.
