Latviešu valoda jāmāca vairāk un agrāk. Saruna ar VVK priekšsēdētāju Andreju Veisbergu 26
Valsts valodas komisija (VVK) Valsts prezidenta paspārnē darbojusies kopš 2002. gada, tiesa, ar pārtraukumiem. Pašreizējā sastāvā tā strādā kopš 2015. gada decembra, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis VVK darbību atjaunoja un aicināja Andreju Veisbergu turpināt pildīt komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Sarunā ar Latvijas Universitātes profesoru, filoloģijas doktoru VVK priekšsēdētāju Andreju Veisbergu vispirms vaicāju, kam pašreiz komisija pievērš visvairāk uzmanības.
Veisbergs: Komisijas darba mērķis ir stiprināt latviešu valodas lomu mūsu sabiedrībā un sekmēt tās attīstību. Komisija sniedz padomus Valsts prezidentam un pauž savu viedokli par aktuāliem jautājumiem. Tradicionālie komisijas sāpju bērni ir mediju valodu joma un izglītības jautājumi. Nākamajā nedēļā prezidents tiksies ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Esam sagatavojuši savus ieteikumus par aktuālo. Komisija Šadurska kunga centienus un veikumu kopumā vērtē atzinīgi. Žēl, ka viņu ne vienmēr atbalsta paša partija.
Esam pauduši bažas par jauno saturu un kompetenču pieeju izglītībā – vai tā vēl vairāk nemazinās latviešu valodas mācīšanas apjomus un dziļumu. Šeit ir daudz nezināmo, šķiet, arī pašiem reformas veidotājiem. Taču papildus jau risināmiem jautājumiem mēs vēlētos, lai Izglītības un zinātnes ministrija papētītu tā sauktos bilingvālās izglītības modeļus mazākumtautību skolās. Aptaujas un pētījumi liecina, ka kopumā situācija latviešu valodas apguvē ir laba. Bet ir arī tādas skolas, kuras beidzot, audzēkņu latviešu valodas zināšanas nav tik labas, un tam var būt dažādi iemesli. Var būt, ka bērnam nav iespēju ārpus skolas runāt latviski. Var būt, ka skolā ir nekvalitatīvi skolotāji, slikta ideoloģiskā atmosfēra. Vai, iespējams, šie bērni nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Bet var būt, ka iemesls ir izvēlētā modeļa vaina. Skolām ir brīva izvēle, kuru no modeļiem izraudzīties. Mēs vēlētos, lai ministrija veic pētījumu, kas parādītu sakarību starp modeļiem un mācīšanas rezultātiem. Tas nav vienkārši, un līdz šim nav darīts.
Man krievu cilvēki sarunās ir teikuši: trūkstot vides, kur runāt latviski, – gan pašiem, gan bērniem.
Pat tad, ja nav vides, skolas izglītībai būtu jādod jauniešiem prasme brīvi lietot latviešu valodu. Ja viņi to nevar, tad droši vien ir problēmas skolā, kas nav spējusi iemācīt. Esam arī runājuši par bērnudārziem – tajos latviešu valoda jāmāca vairāk un agrāk. Bet kopumā rezultāti ir labi. Latviešu valodas aģentūras (LVA) jaunākais pētījums rāda, ka Latvijā 90 procenti iedzīvotāju kopumā saprot latviešu valodu un tajā runā. Kādreiz tiku sacījis, ka pēc 50 okupācijas gadiem vēl 50 gadi paies, cīnoties ar sekām. 26 gadi pagājuši, un, ja cītīgi turpināsim, vēl pēc 25 gadiem būs tāda situācija, kādu mēs vēlētos redzēt šodien. Ir nepieciešams strādāt konsekventi.
