Latgales pensionāre jūtas pazemota: policistu nogrieztās 363 kaņepes novērtē ar 27 eiro 9
Latgales saimniece Dzidra Bruzgule, kuras dārzā policisti pērn nogrieza 363 kaņepes, kas vēlāk izrādījās narkotiskas vielas nesaturošas, šonedēļ saņēmusi Ģenerālprokuratūras piedāvājumu par kompensāciju. Prokurore uzskata, ka nav pamata prasīt atlīdzinājumu par saimnieces veselības traucējumiem un neiegūto kaņepju sviestu, bet piedāvā vien kompensēt zaudējumus par neiegūtām kaņepju sēklām.
“Latvijas Avīzē” jau rakstījām (“Latgales narkobarone un sarežģītās kaņepes”, “LA” 10. janvārī) par dekšārietes Dzidras Bruzgules epopeju ar kaņepēm: policisti pagājušā gada augustā novāca un aizveda pensionāres pie mājam augošās 363 kaņepes (204 kilogramus) aizdomās, ka no tām var iegūt marihuānu. Tika sākts kriminālprocess, taču policija bija spiesta to izbeigt, jo kaņepes nesaturēja nekādas narkotiskās vai psihotropās vielas, respektīvi, no kaņepēm varēja iegūt visu ko citu, tikai ne marihuānu.
Par notikušo Dz. Bruzgule informēja sabiedrību.
Valsts policijas vadība atvainojās viņai par policistu pārsteidzīgu darbību.
Arī Saeimas Juridiskās komisijas krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins sacīja, ka šajā gadījumā policijai nebija pareizas metodes, vajadzēja rīkoties saudzīgāk: “Ir jāizdomā, jāizglītojas, kā rīkoties tamlīdzīgos gadījumos. Un nevajag baidīties atzīt kļūdas. Ar to es domāju gan šo, gan citus gadījumus. Policijai nav jābaidās strādāt, kļūdīties ir normāli, par to pieklājīgi jāatvainojas, jākompensē zaudējumi un jādzīvo tālāk.”
Par nodarīto skādi savai saimniecībai un savai veselībai Dz. Bruzgule vēlējās saņemt kompensāciju.
Pērn novembrī viņa vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot kompensēt morālo un materiālo kaitējumu 3000 eiro.
Decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma pensionāre uzrakstīja otru iesniegumu, precizējot, par ko grib kompensāciju: 3000 eiro morālo kompensāciju par veselības pasliktināšanos, radītiem satraukumiem un pārdzīvojumiem, kas jūtami joprojām, un 1089 eiro materiālo kompensāciju par neiegūtajām kaņepju sēklām. Kundze rēķināja, ka no viena stāda varējusi iegūt vismaz 30 gramus sēklas, kas tad kopā būtu 10,89 kilogrami. Viens kilograms sēklu maksā trīs eiro, kopā būtu bijušas sēklas par 32,67 eiro. No šīm sēklām viņa būtu varējusi sagatavot kaņepju sviestu 1089 eiro vērtībā (viens kilograms sviesta ar 20% kaņepju sēklu maksā aptuveni 20 eiro).
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore Daina Stirāne nolēmusi noraidīt prasību par morālo kompensāciju un neiegūto kaņepju sviestu, bet piedāvā vien kompensēt zaudējumus par neiegūtām sēklām 27,23 eiro.
Prokurore savu lēmumu pamato ar to, ka policisti nav pārkāpuši kriminālprocesa likumu vai citus normatīvos aktus, kaut gan vēlāk izrādījies, ka kratīšana (kaņepju paņemšana) bijusi nepamatota, līdz ar ko pienākas kompensēt zaudējumus. Vienlaikus D. Stirāne uzsver, ka kratīšana bijusi likumīga un kalpojusi leģitīmam mērķim, sabiedrības labā. 2018. gadā Latgalē brīvā dabā no desmit atklātajām kaņepju audzētavām tikai Dz. Bruzgules kaņepes nesaturēja narkotiskas vielas, tādējādi tas esot bijis netipisks gadījums.
Izvērtējot dokumentus, prokurore konstatējusi, ka pensionāres tiesību aizskārums nav bijis smags, nav pierādīts, ka kratīšana izraisījusi ilgstošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai.
Turklāt Valsts policija atvainojusies Dz. Bruzgulei gan personiski (Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars telefoniski, Rēzeknes iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Aldis Saukāns klātienē), gan publiski (Valsts policijas mājaslapā un medijos), kas nozīmējot, ka nemantiskais kaitējums ir atlīdzināts.
Rēķinot materiālo kaitējumu, prokurore norāda, ka tirgus cena nežāvētām kaņepju sēklām ir aptuveni divi eiro kilogramā, tāpēc prokurore cenu noteica 2,5 eiro, kas ir pa vidu tirgus cenai un Dz. Bruzgules norādītajai. Kopā tad neiegūtās sēklas sanāktu par 27,23 eiro.
Savukārt 1089 eiro kompensācijas prasība par kaņepju sviestu prokurores ieskatā noraidāma pilnībā, jo likums neparedz kompensēt vērtību produktam, kas vēlāk varētu tikt pagatavots no kaņepju sēklām. Prokurore arī aprēķinājusi, ka pensionāre par 1089 eiro būtu varējusi nopirkt 54,45 kilogramus kaņepju sviesta. Tā kā Dz. Bruzgule norādījusi, ka kaņepju sviestu lieto pašpatēriņam, pastāvot šaubas, vai viņa vispār varētu patērēt šādu kaņepju sviesta daudzumu.
Pēc Ģenerālprokuratūras šādas atbildes saņemšanas Dz. Bruzgule apsver vērsties tiesā: “Esmu pazemota. Joprojām uzskatu, ka morāli un fiziski cietu un ciešu joprojām.”
Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai pensionāre norādīja, ka “policijas nepārdomātā un agresīvā procedūra ir iedragājusi viņas veselību – ikdienā vairs nespēj iztikt bez nomierinošiem medikamentiem, kuru lietošanas rezultātā ir nogurums, miegainība, darba spēju zudums, bezmiegs”.
Kā jau iepriekš rakstījām – un uz to norāda arī prokurore D. Stirāne – Valsts policija turpmāk nolēmusi mainīt metodi līdzīgās ar kaņepēm saistītās situācijās, lai nenodarītu kaitējumu, ja beigās izrādās, ka kaņepes nesatur aizliegtas vielas. Kāda tieši būs šī pārbaudes metode, policija atsakās komentēt – lai ļaunprātīgie kaņepju audzētāji tam jau iepriekš nebūtu gatavi.
