Kustību starts pavasarī 1
Pavasara nogurumu var aizbiedēt ar vitamīniem un kustībām svaigā gaisā.
Gurdenumam pavasarī ir daudz iemeslu – gan saules gaismas trūkums ziemā, gan aukstajā laikā uzkrājusies tauku kārtiņa, gan vitamīnu un minerālvielu izsīkums organismā, jo pērnajos augļos un dārzeņos saglabājies ļoti maz vitamīnu.
Aktīvam dzīvesveidam ir milzum daudz priekšrocību, jo sportiskās aktivitātes nodrošina efektīvāku organisma vielmaiņu, uzlabo garastāvokli, apetīti un miegu, nostiprina ķermeņa formas, samazina risku iedzīvoties nopietnās slimībās.
Pēc pamošanās vispirms kārtīgi jāizstaipās. Ja netīk skriešana, dienu var sākt ar vingrošanu vai ritmisku rīta pastaigu pusstundas garumā. Pēc atgriešanās no tās vēlama kontrastduša, kas dod papildu enerģiju.
Ja ir nodoms apmeklēt sporta zāli, fitnesa trenere Egija Gudermane iesaka vispirms izvirzīt mērķi – uzlabot veselību, izveidot muskuļu reljefu, atbrīvoties no liekā svara, mazināt stresu vai gūt pozitīvas emocijas.
Ar fiziskajām aktivitātēm var nodarboties gandrīz jebkurš, taču svarīgi atrast piemērotāko treniņu veidu. Iespēju ir daudz – vingrošana, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, skriešana, dejošana, fitness. Dažkārt pat pastaigu parkā var apvienot ar dažādiem vingrojumiem rokām un mugurai, ar izklupieniem, palēcieniem un pievilkšanos, izmantojot gan sava ķermeņa funkcijas un svaru, gan parkā esošos objektus: soliņus, kāpnes, rotaļlaukuma iekārtas u.tml. Egija Gudermane rekomendē vismaz 30–45 minūšu ilgas sportiskas aktivitātes 3–4 reizes nedēļā.
Lai mainītu ķermeņa formas un sasniegtu pamanāmus rezultātus, galvenais ir pašdisciplīna. Pirmie rezultāti ir jūtami ne ātrāk kā pēc mēneša, bet pēc dažiem mēnešiem tie jau ir uzskatāmi.
Īpaši jāgatavojas ne vien maratoniem un izturības sacensībām, bet pat pārgājieniem, jo tie rada slodzi gan kāju, gan muguras muskuļiem. Vairākas dienas nedēļā ieteicama vismaz pusstundu gara pastaiga pa dažāda slīpuma ceļiem vai takām, katru nedēļu palielinot noieto attālumu. Pārējās dienās treniņiem noder kāpelēšana pa kāpnēm, pietupieni, stiepšanās vingrojumi.
Aktīviem, bet fiziski maz trenētiem cilvēkiem piemērota orientēšanās. Ārsts un liels šā sporta veida atbalstītājs Pēteris Apinis uzsver, ka, skrienot pa mīkstu meža sūnu, netiek traumētas ceļa un gūžas locītavas, kā tas notiek, skrienot pa asfaltu. Turklāt orientieristiem nākas apstāties, lai papētītu karti, tāpēc viņi nepārslogo sirdi. Piedevām svaigs gaiss vajadzīgs plaušām un labas emocijas – visam ķermenim.
Sēdoša darba veicējiem pēc ilgstošas slodzes un stresa apstākļos bieži sāp plecu un kakla muskulatūra, galva un mugura, tonusu zaudē muskuļi, ar laiku mēdz veidoties nopietnas arodslimības. Ir vērts uz brīdi piecelties no biroja krēsla un 5–10 minūtes nedaudz izkustēties, jo pēc tam pieaugs darba produktivitāte.
