Kur pazūd skolēni? 17
Veselības problēmas, motivācijas trūkums, nespēja savienot mācības ar citiem pienākumiem, jau iepriekš nokārtoti centralizētie eksāmeni – tie ir galvenie iemesli, ko min skolu direktori, jautāti, kāpēc viņu vadītajās skolās puse vai pat trīs ceturtdaļas 12. klases skolēnu nekārto centralizētos eksāmenus.
Salīdzinoši daudzajiem skolēniem, kuri netiek līdz centralizētajiem eksāmeniem, uzmanību pievērsa ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Pētnieks secināja, ka Latvijā ir apmēram 30 skolu, kur pagājušajā mācību gadā pat puse divpadsmitklasnieku netiek līdz eksāmeniem. Šo skolu saraksts gan netika publiskots.
Slimotāji dodas uz vakarskolām
Taču, salīdzinot 12. klases skolēnu skaitu un obligāto centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu, katrs var noskaidrot, kuras tad ir tās skolas, kuru 12. klases skolēni biežāk nekārto eksāmenus. Saskaņā ar IZM sniegtajiem datiem kopumā pērn 12. klasē vispārizglītojošās skolās vai klasēs mācījās 12 578 skolēni. Taču obligāto centralizēto eksāmenu latviešu valodā kārtoja vien 11 095 šādu skolu vai klašu absolventi. Tātad pazudis pusotrs tūkstotis skolēnu. Atklājās arī, ka Latvijā ir skolas, kur eksāmenu liek pat tikai katrs devītais 12. klases skolēns. Tā iepriekšējā mācību gadā gadījās Biznesa un vadības privātvidusskolai, kur 12. klasē mācījās deviņi skolēni, bet eksāmenu kārtoja tikai viens. Dati liecina, ka pēdējos gados saradies gana daudz privāto vidusskolu, no kurām lielākā daļa piedāvā tālmācību. Taču daudzās šādās privātajās vidusskolās tikai neliela daļa abiturientu liek centralizētos eksāmenus. Ilgāku laiku – jau 20 gadus – gan pastāv privātā vidusskola “Evrika”, ko savulaik dibinājis politiķis Jakovs Pliners, bet arī tajā eksāmenu kārtojuši vien trīs no deviņiem 12. klases skolēniem.
Tomēr kopumā vissatraucošākā aina paveras, raugoties uz datiem par pašvaldību dibinātajām skolām, kur var mācīties vakaros, neklātienē un tālmācībā. Daudzās šajās skolās līdz eksāmenam nonāk vien piektā daļa 12. klases skolēnu.
Visvairāk atbirušo pagājušajā mācību gadā bija Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolā, kur 12. klasē saskaņā ar IZM datiem bija 174 skolēni, bet eksāmenus kārtoja tikai 33. Skolas direktors Egīls Romanovskis skaidro, ka 90 skolēni eksāmenus nav kārtojuši veselības problēmu dēļ. Skolā esot daudz skolēnu, kuriem ir vismaz 35 gadi, un šajā vecumā jau esot gana daudz veselības problēmu. Arī jaunāki skolēni bieži vien saņem atbrīvojumus no eksāmeniem veselības dēļ. Pārējie atbirušie sākuši strādāt darbā, ko nevar apvienot ar mācībām, dzemdējuši mazuļus, izbraukuši uz ārzemēm. Esot gadījumi, kad mācības pabeigtas, bet tieši darba dēļ neizdodas atnākt uz eksāmenu. Darba devējs atsaka brīvdienu vai pat aizsūta komandējumā. Direktors atzīst, ka tie, kas pārtrauc mācības, bieži vien pēc kāda laika tās atkal atsāk. Tāpat esot staigātāji, kas pamācās vienā skolā, tad atkal citā. Neviena nepatīk, un mācības tā arī nepabeidz.
Līdzīgu ainu iezīmē arī citi aptaujātie skolu direktori. Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolas direktore Zigrīda Gabrāne piebilst: tieši šādās skolās ir daudz skolēnu ar veselības problēmām, jo viņi pāriet uz vakarskolām, lai būtu mazāka, veselībai atbilstošāka slodze.
Jēkabpils vakara vidusskolas direktore Aelita Bērziņa piemin vēl kādu būtisku vakarskolēnu grupu, kas nekārto eksāmenus: tie ir skolēni, kuri jau nokārtojuši centralizētos eksāmenus, bet iepriekšējā skolā kādu iemeslu dēļ nav ieguvuši vidusskolas atestātu. Piemēram, kavējumu dēļ nav izlikts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem. Šādi skolēni uz vakarskolu nāk, lai dabūtu atestātu, bet eksāmenu kārtošana viņiem nav aktuāla. Piemēram, pērn no 70 12. klases skolēniem 26 jau iepriekš bija nokārtojuši visus obligātos eksāmenus, bet 11 – kādu no tiem.
Skolā kā skolēni ieskaitīti arī tie, kuri mācās, sēžot Jēkabpils cietumā. Ja skolēnu atbrīvo vai pārceļ uz citu ieslodzījuma vietu, viņš Jēkabpils vakarskolu nepabeidz.
Tās nav mirušās dvēseles!
Izrādās, ka parastajās vidusskolās, kur ir liels atkritēju skaits, bieži vien atvērta arī vakara vai tālmācības nodaļa un šo nodaļu skolēni ir tie, kuri visbiežāk netiek līdz eksāmenam. Piemēram, Daugavpils 17. vidusskolā, kur no 165 12. klases skolēniem eksāmenu kārtoja vien 42, saskaņā ar direktora Ivara Šķinča teikto, atbirst lielākoties vakarnieki. Arī Sventes vidusskolas direktors Aleksandrs Sibircevs stāsta, ka skolā ir arī neklātnieki, no kuriem viena trešdaļa atbirst pirms eksāmeniem. Tikmēr parastie skolēni visi tiek līdz eksāmenam. “Ko mēs varam darīt, ja šādi skolēni paši atnāk, iesniedz dokumentus. Mēs viņus ņemam! Tās nav mirušās dvēseles!” tā direktors.
Ja eksāmenu nekārto parastās izglītības programmas skolēni, lielākoties viņi ir atbrīvoti no pārbaudījuma veselības problēmu dēļ. Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa uzsver: ne jau skola piešķir šos atbrīvojumus, bet gan ārstu komisija. Viņa gan pieļauj, ka dažkārt šie atbrīvojumi tiek piešķirti pārāk dāsni: “Paskatieties, cik daudz skolēnu ir atbrīvoti no sporta! Viņos tiek iesēta apziņa, ka viņi ir slimi, neko nevar. Neveidojas stresa noturība, un galu galā vajag atbrīvojumu no eksāmena.”
