Krīgers: Lai sodītu “aplokšņu algu” saņēmējus, vispirms jāpierāda, ka viņš ļaunprātīgi piespiedis savu darba devēju uz šādu soli 12
Lai sodītu “aplokšņu algu” saņēmējus, vispirms būs jāpierāda, ka viņš ļaunprātīgi piespiedis savu darba devēju maksāt algu aploksnē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.
Lūgts komentēt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) nesen Latvijas Televīzijā pausto, ka, lai Latvijā mazinātu ēnu ekonomiku, būtu jāatgriežas pie diskusijas par atbildības noteikšanu arī “aplokšņu algu” saņēmējiem, Krīgers norādīja, ka “vienreiz jau gaisā šāda ideja virmoja un, paldies Dievam, mums izdevās to norakt”.
Kā skaidroja Krīgers, lai sodītu kādu ”aplokšņu algu” saņēmēju, pirmkārt, ir jāpierāda, ka viņš algu aploksnē saņem ļaunprātīgi. Tāpat jāpierāda, ka šis darbinieks ir piespiedis savu darba devēju meklēt nelegālus līdzekļus, lai viņam algu izmaksātu aploksnē. “Es šaubos, ka izdosies atrast kādu cilvēku, kurš stāstīs, ka viņš ir piespiedis savu darba devēju rīkoties nelikumīgi un algu maksāt aploksnē,” piebilda LBAS vadītājs.
Viņš gan norādīja, ka tieši darba devējs var piespiest darbinieku pārkāpt likumu un algu saņemt aploksnē, jo darba devēja rokās ir gan nauda, gan uzņēmuma vadības groži. “Darbinieks nenosaka finanšu politiku uzņēmumā un viņš nevar aiziet uz grāmatvedības un pateikt – es vēlos no šodienas saņemt naudu aploksnē”, sacīja Krīgers un norādīja, ka darba devējam šādā situācijā ir jāatsaka, ko tas neatbilst Latvijas likumiem. Savukārt, ja darba devējs piekrīt, tad viņš pārkāpj likumu, piebilda Krīgers.
“Ja Ašeradena kungs domā, ka var pierādīt to, ka ir tādi darbinieki, kuri mauc nagus darba devējiem un piespiež viņus nelegāli maksāt algas, lai viņš atklāti nosauc šādus uzņēmumus un LBAS centīsies šos darba devējus aizstāvēt pret ļaunprātīgajiem darbiniekiem. Ja viņš to nevar izdarīt, lai runā par tām jomām un lietām, kur viņš ir kompetents un var sasniegt šo ēnu ekonomikas samazināšanu,” pauda Krīgers.