Krievu kopiena: Krievijas uzbrukuma gadījumā “krievs pret krievu nekaros” 66
Notiekošais Ukrainā licis uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā – vai te dzīvojošie krievi varētu prasīt Krievijas prezidentam Vladimira Putinam “aizstāvību”? To jautāju Latvijas krievu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem.
“Latvijā ir ap 300 000 nepilsoņu, un cerēt, ka viņi aizstāvēs Latviju, ir naivi,” uzsver lielākās Latvijas krievu organizācijas – Latvijas Krievu kopienas – priekšsēdētājs Valērijs Kravcovs. Tomēr pārējie “LA” aptaujāto krievu sabiedrisko organizāciju pārstāvji atrunājas, ka diez vai Krievija iebruktu Latvijā, bet, ja tomēr – ne visi Latvijas krievi nostātos etniskās dzimtenes karaspēka pusē. V. Kravcovs stāsta, ka pašlaik latviešiem un krieviem jāsēžas pie sarunu galda un jālemj, kā dzīvot tālāk. Viņš bieži piesauc nepilsoņus, kuriem nav iespējas balsot pašvaldību vēlēšanās. “Tas ir verdošs maisījums. Sprādzienbīstams maisījums. Tāpēc, ka viņi nepieder nevienai valstij,” apgalvo V. Kravcovs. Bet par krieviem, kas ir Latvijas pilsoņi, viņš aicina nesatraukties, jo tie “stāv uz Latvijas zemes”.
Latvijas Krievu radošās inteliģences asociācijas priekšsēdētāja Svetlana Vodoleja uzskata, ka no iespējama Krievijas iebrukuma nav jābaidās, tāda nebūšot. “Krievi nekad nevienam nav uzbrukuši, viņi ir tikai aizstāvējušies. Krievija ir mūsu kaimiņš, ar ko mums jādraudzējas. Daudzi Krievijas pilsoņi uz šejieni brauc atpūsties, pērk īpašumus un jūtas kā dzimtajā teritorijā. Tas jau tā ir kopš Pētera I laikiem,” teica Svetlana Vodoleja. Viņa ir nepilsone, taču Latviju sauc par savu dzimteni. “Citur braukt nevēlos, jo man patīk šeit,” piebilda S. Vodoleja.
Mihails Gavrilovs ir vadītājs piecās sabiedriskajās organizācijās – Latvijas krievu biedrību asociācijā, organizācijā “Krievu nacionālā izglītība Latvijā”, Latvijas Krievu nacionālās kultūras autonomijā, Latvijas slāvu rakstības un kultūras biedrībā un Rīgas krievu kopienā. “Putins nedomā ievest armiju Latvijā, Ukrainā ir cita situācija,” pārliecināts M. Gavrilovs.
Jautāts par teorētisku iespēju, ja tas tomēr notiktu, viņš teic, ka viņa organizācijas būs “Eiropas pusē”. Tāpat viņš uzskata, ka Latvijā starp latviešiem un krieviem valdot “stabilas attiecības”. “Labi būtu, ja nebūtu nepilsoņu. Tomēr ir naturalizācijas mehānisms. Kāds tas ir, tāds ir, taču to varētu uzlabot,” spriež M. Gavrilovs. Saldus “krievu kopienas” vadītāja Svetlana Žiznevska uzskata, ka Latvijai neesot pamata baidīties no Krievijas. Ja tomēr uzbrukums notiktu? “Tas ir smags jautājums. Dzīvojam Latvijā, nevaru cīnīties pret Latviju. Varbūt būsim neitrāli un ar ieročiem neiesim pret Krieviju. Neies jau krievs karot pret krievu,” saka S. Žiznevska. Jautāti par notikumiem Krimā un tās pievienošanu Krievijai, krievu sabiedrisko organizāciju pārstāvji lielākoties nostājas Krievijas pusē, vien V. Kravcovs atsakās vērtēt notikumus Krimā. Tomēr viņš plaši gatavs stāstīt par to, ka Kijevā 5000 līdz 6000 cilvēku varot mierīgi nomainīt varu, un tur notikušais saasinājis daudzus jautājumus, kas iepriekš tikuši noklusēti. Izvairīgs atbildē par Krimu ir arī M. Gavrilovs. Viņš uzskata, ka tas ir sāpīgs jautājums starp divām brāļu tautām un ar to Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu nodarboties. Tikmēr S. Vodoleja attaisno Putina rīcību Krimā un notikušo sauc par tautas gribu, jo noticis referendums. “Putins ir gudrs cilvēks un politiķis. Tagad Krimā ir trīs oficiālās valodas – krievu, ukraiņu un tatāru – un visi ir apmierināti,” pārliecināta S. Vodoleja. S. Žiznevska teic, ka ir dažādi viedokļi par to, kas noticis Krimā, ja paskatās atšķirīgus televīzijas kanālus. Viņasprāt, Krimā notikušais referendums no juridiskās puses bijis labi sagatavots: “Ja Krievija paņēma Krimu, tā to atpakaļ vairs neatdos. Jāatceras, ka Krimu savulaik Ukrainai uzdāvināja Hruščovs.”
