Krievijas propaganda pirmo reizi kļuvusi par Vācijas iekšējo problēmu 11
“Ja tā turpināsies, mēs ar vīru apsveram atgriezties Krievijā, jo dzīvot Vācijā kļuvis bīstami,” drebošā balsī saka Viktorija Šmita. Viņa ir jauna, blonda, krieviski runājoša sieviete. Pieteikta kā “Hannoveres iedzīvotāja”, Viktorija ir viena no galvenajām varonēm 25 minūtes garajā Krievijas TV kanāla “Zvezda” janvārī pārraidītajā reportāžā par migrantiem Vācijā. Pārraidē ar nosaukumu “Eiropa. Tolerances paradokss” trauksmainas mūzikas pavadījumā ņirb kadri ar melnādainiem vīriešiem, kuri kaujas, sit sievietēm, šauj, urinē metro, radot iespaidu par haosā un noziedzībā slīgstošu valsti. Viktoriju, kā viņa stāsta sižetā, satriecis atgadījums ar paziņu, kura strādājusi par apkopēju bēgļu mītnē: “Šīs sievietes ģimenei no Krievijas vajadzēja ierasties pie viņas, lai sveiktu 45. jubilejā. Taču notika briesmīgais. Viņu noslepkavoja un pirms tam vēl izvaroja. Ģimene atbrauca vairs ne uz dzimšanas dienu, bet gan uz bērēm.”
Viktorijas īstais vārds gan ir Natālija. Hannoveres policijai nav ziņu par viņas aprakstīto noziegumu. Taču kameras priekšā stāstīt pasūtītus stāstus ir Natālijas darbs – tā izpētījis Krievijas interneta portāls “The Insider”. Tā redaktoram Romānam Dobrokhotovam izdevies sazvanīt Natāliju un, uzdodoties par kāda Krievijas TV kanāla producentu, viņš darījis zināmu, ka meklē kādu, kurš varētu piegādāt “noteikta veida” saturu par “bēgļu problemātiku”. Protams, atbildējusi Natālija, viņa varot palīdzēt. Viņa jau esot līdzīgus pasūtījumus veikusi “Pervij kanal”, “Ren TV” un NTV. Cena par interviju: ieteicams no 500 eiro “uz augšu”. Turpat Hannoverē R. Dobrokhotovam izdevies sarunāt arī operatoru Oļegu. Šis cilvēks arī jau agrāk sadarbojies Krievijas TV kanāliem, un viņš par 200 eiro būtu gatavs nofilmēt arī Natāliju. Tas, ka stāsts acīmredzami ir izdomāts, viņu it nemaz netraucējot.
Šos portāla “The Insider” atklājumus pārpublicējuši jau vairāki Vācijas mediji. Mediji publikācijās cenšas noskaidrot, kas īsti ir “Vācijas krievi”, viņu politiskās simpātijas, attieksmi pret bēgļiem, cik daudz viņi iespaidojas no Krievijas propagandas.
Krievijas TV kanāli, propaganda, falsificējumi Vācijas presē tiek apspriesti ik pa laikam. Taču šī ir pirmā reize, kad Krievijas propaganda nonākusi uzmanības centrā kā apdraudējums, kas attiecas uz iedzīvotājiem Vācijas iekšienē.
Gadījums ar it kā migrantu Berlīnē izvaroto trīspadsmitgadīgo meiteni Ļizu, kura šķetināšanā iesaistījās arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, licis secināt: Krievijas aktivitātes, “mobilizējot” tautiešus ārvalstīs, kļuvušas arī par Vācijas problēmu.
Izved ielās “krievvāciešus”
Kas īsti notika ar Ļizu? Uz trīsdesmit stundām trīspadsmitgadīgā meitene no Berlīnē dzīvojošu Krievijas vāciešu ģimenes bija pazudusi no mājām. Sociālajos tīklos ātri izplatījās baumas: viņu nolaupījuši un izvarojuši bēgļi. Tās tālāk ziņu sižetos izplatīja Krievijas TV kanāli. Drīz, protestējot pret “patiesības slēpšanu” un bēgļiem uzbrucējiem, demonstrācijās vairākās Vācijas pilsētās kopā ar Vācijas galēji labējās Nacionāldemokrātiskās partijas un PEGIDA aktīvistiem sāka pulcēties repatriētie Krievijas vācieši. Vēlāk, pārmetot Vācijas iestādēm patiesības noklusēšanu, lietā iesaistījās arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Policija vēlāk noskaidroja: Ļiza stāstu izdomājusi, jo baidījusies no vecāku dusmām. Nakti viņa pavadījusi pie kāda deviņpadsmit gadus veca drauga, bet starp viņiem seksuāla kontakta nav bijis. Tiesa, jau pirms šīs pazušanas Ļizai bijušas seksuālas attiecības ar citiem pieaugušiem vīriešiem.
Kā izskaidrot to, ka šis notikums radījis tik lielu viļņošanos Krievijas vāciešu sabiedrībā?
“Ļizas gadījums” signalizē, ka Krievijas federālais drošības dienests atklājis jaunu “darba lauku”, uzskata Ķelnes universitātes Austrumeiropas politikas un vēstures profesors Gerhards Zimons. Šis tāds nepalikšot vienīgais: “Es domāju, ka Krievijas dienesti turpinās būt aktīvi šajā “darba laukā”. Jo ir radušies jauni apstākļi. Pateicoties milzīgajam bēgļu pieplūdumam, ko piedzīvo Vācija, iespējamām diversijām ir parādījušās daudz jaunu izdevību, un tās Krievija nekavēsies izmantot.”
Līdz šim bijis pieņemts uzskatīt, ka Krievijas vācieši ir mierīga sabiedrības grupa, atturīgi, neieinteresēti politikā: “Katrā gadījumā – noteikti ne antivāciski noskaņoti un nav uzticīgi Putinam. Tagad mēs zinām, ka tas nav tiesa. Ir acīmredzami iespējams mobilizēt Vācijas krievus noteiktām aktivitātēm. “Zimons gan nepieļauj, ka Krievijas dienesti varētu mēģināt “radīt” tamlīdzīgus notikumus. To metode esot izmantot problēmas, kas reāli pastāv. “Kas ir mērķis? Destabilizācija. Destabilizācija gan Ukrainā, gan Baltijā, gan arī Vācijā,” uzskata Zimons.
“Ministrs apkaunojis pats sevi”
Vai destabilizācijas centieni izdosies, gan ir cits jautājums, saka Zimons. Šoreiz, lai arī it kā ir izdevies jūtami sašūpot noskaņojumu Vācijas krievu sabiedrībā, Krievijas politika drīzāk cietusi neveiksmi. “[Krievijas ārlietu ministrs] Lavrovs iesaistās un preses konferencē visai pasaulei izstāsta savu stāstu. Pēc tam izrādās, ka tā ir bijusi vienkārši dumja meitene, viņai bija problēmas skolā, un tā vietā, lai ietu uz skolu, viņa aizgāja pie paziņām un vecākiem sastāstīja pasakas. Iesaistīdamies šajā lietā, Krievijas ārlietu ministrs ir apkaunojis pats sevi.”
Kas ir “Krievijas vāciešu” identitāte? Šī grupa nav homogēna, uzsver Osnabrukas universitātes profesors, Krievijas vāciešu migrācijas un integrācijas pētnieks Jannis Panagiotidis: “Atkarībā no paaudzes Krievijas vāciešiem ir dažādas pašuztveres. Taču lielākā daļa šo cilvēku tomēr, pirmkārt, identificē sevi kā vāciešus. Arī vēl dzīvojot Padomju Savienībā, viņi sevi tā uztvēra. Kā vācieši viņi arī tika uzņemti Vācijā.” Vēlme uzsvērt piederību Vācijai bijusi manāma arī demonstrācijās – tur tika vicināti Vācijas karogi.
Cik daudzi Krievijas vācieši ikdienā skatās Krievijas TV kanālus, nav zināms: “Šādu pētījumu nav. Tomēr ticams, ka Krievijas mediji ir diezgan izplatīts informācijas avots. Par to liecina kaut vai tas, cik ļoti daudziem Vācijas krieviem ir satelīta TV pieslēgumi. Cits jautājums ir: vai cilvēki skatās tikai Krievijas TV vai tomēr vienlaikus patērē arī vācu medijus? Visticamāk, mediju patēriņš ir jaukts. ”
Viņš pats Krievijas TV kanālu ziņojumus par bēgļu krīzi Vācijā, no vienas puses, vērtējot kā “ekstrēmus”. No otras puses, daļa Vācijas mediju, it sevišķi kopš Ķelnes uzbrukumiem, par bēgļiem ziņojot līdzīgā diskursā. “Laikraksts “Bild”, žurnāls “Focus” un vēl daži stiprina iespaidu par augsto “ārzemnieku kriminalitāti”, par slikto ziņu noklusēšanu, par medijiem, kas tiekot vadīti “no augšas”.”
Cilvēki, kas jau vācu medijos iepazinušies ar šādām publikācijām, pēc tam noskatoties “Pervij kanal” sižetu, kurā kas līdzīgs tiek atkārtots daudz masīvāk, visticamāk, Krievijas mediju vēstījumus uztver kā apstiprinājumu savām aizdomām, pieļauj Panagiotidis.
