Krievijas pilsoņi pensionējas agrāk un jau 55 gados Rīgā brauc bez maksas 54
Rīgas domes budžetā katru gadu aug izdevumi uzņēmumam “Rīgas Satiksme”. Pērn tie bija 86 miljoni eiro, šogad jau 108. Tā ir samaksa par pašvaldības piešķirtajām atlaidēm Rīgas sabiedriskajā transportā skolēniem, 75 gadu vecumu pārdzīvojušiem senioriem un citām pasažieru grupām. Atlaides dod arī nestrādājošajiem pensionāriem – nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri – jau pat no 55 gadu vecuma. Rīgas domes vadība problēmu nesaskata, taču pamatot, kāpēc citu valstu pilsoņiem ir lielākas priekšrocības, nespēj, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka sabiedriskajā transportā 100% atlaide ir Rīgā deklarētajiem nestrādājošajiem vecuma pensionāriem, nešķirojot tos pēc pavalstniecības. Līdz ar to “Rīgas Satiksme” atlaidi piemēro arī tiem rīdziniekiem, kas uzrāda citās valstīs izdotas pensionāru apliecības. Latvijā pensionāra statusu iegūst no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi pensionējas ātrāk – sievietes no 55 gadiem, vīrieši no 60. Līdz ar to viņi tiesības braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas iegūst vairākus gadus ātrāk.
Rīgas domē “Nekā personīga” neizdevās uzzināt, vai pašvaldība ir vērtējusi šīs atšķirības, rēķinājusi, cik pilsētai izmaksās pēc Latvijas likumiem vēl darbaspējas vecumā esošo citvalstu pilsoņu pārvadāšana. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā saka, pašvaldībai neesot tiesību šķirot pensionārus.
“Es domāju, ka Rīgas dome nevar tādā veidā šķirot pensionārus, vienus vai otrus, jo pa lielam visi pensionāri, kas legāli uzturas Latvijā, kuriem te ir personas kodi. Nav svarīgi vai tie ir Latvijas, Krievijas, Gruzijas, Ukrainas citu valstu pensionāri. Viņi te dzīvo, mums nav nekāda pamata viņus šķirot. Otra lieta – nodrošina arī izdienas pensionāriem. Te nav nekādas politikas, vispār. Te ir politiska pozīcija. Kas pastāv šobrīd Rīgas pašvaldībā,” komentē priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (Saskaņa).
“Es nekad pensionāru nedalīšu uz latviešu vai krievu. Tas ir vecs cilvēks, kuram vajag normāli un kārtīgi dzīvot. Atvainojiet. (..) Man ir nospļauties, vai viņš ir Krievijas vai viņš ir Latvijas… Viņš ir nopelnījis savu pensiju un viņš ir strādājis šajā zemē,” raidījumam sacīja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Sandra Veidiņa (Saskaņa).
Vides un reģionālās attīstības ministrijā saka, pašvaldībai nevar aizliegt noteikt atlaides dažādām personu grupām. Likumā ir tikai viens ierobežojums – nedrīkst noteikt atlaides tikai pēc viena kritērija – vai persona ir vai nav deklarējusies pašvaldībā.
Ne “Rīgas satiksmei”, ne Rīgas domei neesot informācijas, cik daudz ir ārvalstu pilsoņu, atlaižu saņēmēju, kas nav sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu. Pēc Nekā personīga aplēsēm, šādu cilvēku varētu būt vairāki tūkstoši.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Rīgā pavisam deklarējušies 28 tūkstoši Krievijas pilsoņu un pāris tūkstoši ar Ukrainas un Baltkrievijas pasēm. Ekonomiskās krīzes laikā no 2008.gada līdz 2013 gadam strauji auga nepilsoņu skaits, kas pārgāja Krievijas pilsonībā. Krievijas pilsonība nodrošināja iespēju saņemt Krievijas pensiju.
Ja 2010.gadā Krievijas pilsonībā pārgāja 5763 nepilsoņi, tad 2015.gadā tādu bija 1618, bet 2016.gadā 873. Visticamāk, tas ir saistīts ar Krievijas rubļa vērtības samazināšanos uz pusi, līdz ar to arī Krievijas piedāvātās pensijas ir divreiz mazākas.
Ja pieņem, ka nestrādājoša pensionāra atlaides saņem pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu līdz Latvijā noteiktajam pensijas vecumam, tad Rīgas budžetam tas izmaksā 2,3 miljonus eiro gadā, aplēsis raidījums.
“Nekā personīga” norāda – vērienīgās atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā ir lielākais partijas “Saskaņa” trumpis vēlētāju acīs. Taču pilsētas vadība izvairās runāt, ka par to samaksā tās personas, uz ko atlaides neattiecas.
“Uz šo brīdi mums ir 61 399 nestrādājoši pensionāri, kas šādu status ir ieguvuši un atbilstoši šim statusam mēs varam paskatīties, cik daudz viņi ir braukājuši. Tas ir ļoti precīzs cipars, bet noapaļojot es teikšu, ka 24 miljonu reižu,” informē “Rīgas satiksmes” runasvīrs Viktors Zaķis.
