Roberts Nuriks: Krievijai jāskatās acīs savai vēsturei 11
Pētniecības organizācijas – Atlantijas padomes – vecākais līdzstrādnieks Roberts Nuriks deviņdesmito gadu vidū izcēlās ar argumentējošu rakstu par NATO paplašināšanu un Baltijas valstīm, kas vēlāk izraisīja plašas debates ASV. Nesen viņš viesojās Latvijā.
– Kā jūs raksturotu Krievijas attieksmi pret saviem tuvākajiem Eiropas kaimiņiem, tostarp Baltijas valstīm?
– Pašas Krievijas interesēs nav gudri pret kaimiņvalstīm izturēties skarbi, lai tās ietekmētu. Nesen redzējām spiedienu uz Lietuvu tāpēc, ka tā uzsvērusi Austrumu partnerības jautājumus, bet lielākoties enerģētikas jautājumu dēļ. Šādi gājieni rada sliktu iespaidu par Krieviju Eiropas Savienībā un ASV. Krievija mēģinājusi izdarīt spiedienu arī uz citām valstīm, kas piedalīsies Viļņas samitā, piemēram, Moldovu, taču es ceru, ka tā tiks šīm grūtībām pāri. Labas ziņas Baltijas valstu kontekstā – Krievijas un Igaunijas sarunas par savstarpējo robežlīgumu rit raiti.
– Nesen telekanāls “PBK” parādīja raidījumu, kurā tiek attaisnoti 1991. gada 13. janvāra slaktiņā iesaistītie PSRS spēka struktūru darbinieki un vērojama vēstures falsifikācija. Kā jūs vērtējat šādu rīcību?
– Pirms vairākiem gadiem cilvēki Maskavā varas aprindās saprata, ka nepieciešams pievērst uzmanību “maigajai varai”. Arī ASV šodien varam skatīties Krievijas maigās varas projektu – kanālu “Russia Today”, kas ir diezgan dumjš. Krievija savā propagandā nav bijusi produktīva. Raidījumu, kuru pieminējāt, neesmu redzējis, taču acīmredzot tas saistīts ar tendenci pārrakstīt 90. gadu notikumus. Piemēram, ASV tika pārraidīta programma, kurā tika apgalvots, ka 1993. gada politiskās krīzes laikā Maskavā uz cilvēkiem ir šāvuši no ASV vēstniecības jumta, kas ir pilnīgi traki. Šāda propaganda ļoti traucē veselīgām valstu attiecībām. Krievijai jāskatās acīs savai vēsturei. Ja viņi turpinās to kropļot, ilgtermiņā būs daudz šķēršļu attiecībās ar citām valstīm.
– Latvijā “SC” un Igaunijā Savisāra partijai ir sadarbības līgumi ar Krievijas varas partiju “Vienotā Krievija”. Vai arī tas kādā veidā attiecas uz jūsu pieminēto jēdzienu “maigā vara”?
– Ir svarīgi, ka partijas jebkurā valstī pārstāv nacionālās intereses un politisko spēku darbībām jābūt caurskatāmām. No šā skatpunkta var izskaidrot, kāpēc cilvēki ir piesardzīgi. Tomēr ir apsvērumi, kāpēc “SC” nevar izslēgt no partiju attiecībām. Latvijā un Baltijā nepieciešams veselīgā veidā politiski integrēt krievu iedzīvotājus, turklāt citām partijām jāmēģina piesaistīt krievu vēlētāji. “SC” ir stabils elektorāts, jo citas partijas nav pietiekami spēcīgi uzrunājušas krievu vēlētājus. To nav viegli darīt – politiskā integrācija ir grūta, pat pie mums ASV tas ir sarežģīts process.
– Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme tēlaini izteikusies, ka Latvija var justies droši, jo atrodas uz ES dīvāna un to sargā NATO lietussargs. Vai jūs to apstiprināt?
– NATO līguma piektais paragrāfs ir ļoti nozīmīgs Baltijas valstīm. Baltijai nav jāuztraucas par iespējamu iebrukumu.
– Kā jūs ģeopolitiski vērtējat Krievijas vēlmi radīt Eirāzijas savienību?
– Nedomāju, ka Kremlim šajā kontekstā būtu padomiskas intereses. Tam ir ģeopolitiskas ambīcijas – viņi vēlas sev institūciju, kas būtu līdzvērtīga ES, un kaimiņos būtu valstis, kuru intereses būtu tuvas Krievijas interesēm. Nav skaidri zināms, cik daudz sasniegts šajā projektā, jo, piemēram, Kazahstānā jūtama neapmierinātība – ekonomiskais efekts ir citāds, nekā tiek stāstīts no oficiālās varas puses, un tie ir reāli šķēršļi.
