Ko slēpj skandāls ap Laikmetīgās mākslas muzeja būves konkursu 9
Vakar bija pēdējā diena, kad Latvijas arhitekti varēja pieteikties dalībai septiņās starptautiskajās komandās, kuras slēgtā sacensībā jau izvēlētas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursa finālam. Šis konkurss vienā Latvijas arhitektu kopienas daļā izraisījis neizpratni un sašutuma vētru. Konkursa organizatora – britu kompānijas “Malcolm Reading Consultants” klients – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), ko izveidoja LLMM privātie investori un mecenāti – “AB LV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fonds, – tiek apvainots Latvijas arhitektu pazemošanā, ierādot tiem tikai “otrā plāna” lomas, tāpat tam pārmet augstprātīgu attieksmi pret tautiešiem un pat vagara sindromu.
Nav noliedzams, ka LLMM būve ar tam paredzēto finansējumu – 30 miljoniem eiro (to pilnībā nodrošina privātie investori) – ir īsts katra arhitekta sapņu “pīrāgs”. Taču jāņem vērā, ka šoreiz konkursam izvēlēts īpašs, Latvijā vēl neredzēts modelis – slēgtajā sacensībā piedalīsies septiņi starptautiski atzīti biroji, kas savukārt paši izvēlēsies sadarbībai vietējos arhitektus.
Rodas gan iespaids, ka Latvijas arhitektu sašutums vairāk saistīts nevis ar ārzemju konkurentu ienākšanu vietējā tirgū (galu galā pie tā esam pieraduši un – ja kas – mākam arī konkurēt), bet gan ar to, ka viņi jau sākotnēji netika aicināti piedalīties konkursā tādā pašā līmenī kā ārzemnieki. Lielas bažas vieš arī neskaidrības par to, kāds tad īsti būs sadarbības modelis starp ārzemju “zvaigzni” un viņa vietējiem partneriem. Jāpiebilst, ka LLMM būvē valsts ar savu finansējumu nepiedalās.
Vai tiešām Latvijas arhitektu kvalifikācija un nopelni nav pietiekami, lai konkurētu ar ārzemniekiem pašu zemē? Bet varbūt divdomīgā situācija ar LLMM būves konkursu ir tikai indikators, kas liecina par dziļākām nozares problēmām?
Lai diskutētu par šiem jautājumiem, “Kultūrzīmju” redakcijā pie ovāla sarunu galda emocionāli spraigā diskusijā satikās Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs JURIS POGA (arhitekta “J. Pogas birojs”), arhitekts ANDIS SĪLIS (“SZK un Partneri”), arhitekts ANDRIS KRONBERGS (“Arhis Arhitekti”), AB LV “Charitable Foundation” mākslas programmu vadītājs un LLMMF ekspertu komisijas loceklis KASPARS VANAGS, Kultūras ministrijas (KM) eksperts, LLMMF ekspertu komisijas loceklis JĀNIS DRIPE, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes diplomande LIENE ŠVARCE – viņa diplomdarbā tieši tikko kā izstrādājusi Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. Tā kā līdz šim pušu starpā bija pietrūcis komunikācijas, saruna izvērtās jo interesantāka. Diskusiju vadīja “Kultūrzīmju” redaktore Anita Bormane.
Spēle ar atklātām kārtīm?
– LLMM būšot nepieciešams “inovatīvs arhitektonisks risinājums ar skatu nākotnē”. Vai ar to jāsaprot, ka arī pats muzejs būs kā laikmetīgās mākslas objekts? Vai latviešiem tas nav pa spēkam?
Kaspars Vanags: – Tā kā mākslinieks ir “jutīga dvēsele”, tad korelācija ar telpu, kurā mākslas darbs tiek izstādīts, ir ļoti komplicēts attiecību modelis. 21. gadsimtā mākslā tāpat kā jau labu laiku arhitektūrā daudz runāts par globālo stilu. No vienas puses, vēlamies nacionālas reprezentācijas muzejus, no otras puses, saprotam, ka vizuālā māksla 21. gadsimtā kļuvusi par globālu, transnacionālu fenomenu. Un tad jau priekšplānā izvirzās pilnīgi cita problemātika – dialogs, starpreģionalitāte. Šī izpratne tiek sagaidīta arī no arhitektiem.
– Bet vai tad latviešu arhitekti līdz šim nav pierādījuši savu spēju strādāt šādā plašā kontekstā?
– Sanāk, ka mēs it kā izvairāmies no latviešu arhitektiem, bet tā tieši nav – dodam iespēju septiņām latviešu komandām strādāt kopā ar septiņiem starptautiskiem birojiem. Mēs domājam, ka viņi tieši ir spējīgi.
– Runa tomēr ir par to, ka vietējiem jau pašā sākumā nebija iespēja startēt vienā līmenī ar ārzemniekiem. Vai nemaz nedomājāt par līdztiesību?
– Spēlējam ar atklātām kārtīm. Runa ir par to, ka, strādājot pie LLMM veidošanas, ārkārtīgi svarīgs ir kontaktu tīkls, kas nāk līdz ar arhitektu, kurš pirms tam jau strādājis ar citām starptautiska rakstura kultūras institūcijām.
