Ķīna sola Latvijai draudzīgu militāru žestu 11
Pagājušonedēļ Latvijā viesojās četri Ķīnas bruņoto spēku pārstāvji, kuri publiskā lekcijā izklāstīja savas valsts aizsardzības stratēģiju un savu skatījumu uz drošības situāciju Āzijas austrumos.
Ķīnas bruņoto spēku jeb Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas amatpersonu delegācija Latvijā viesojās, pamatojoties uz Latvijas un Ķīnas ilgstošo labo militāro sadarbību militārajā jomā. Ķīnas militārpersonas tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, kā arī ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālās aizsardzība akadēmijas pārstāvjiem. Ķīnas militārpersonas interesējušās par sadarbību pētniecības jomā, savstarpēju informācijas apmaiņu par ģeopolitisko situāciju un apspriestas iespējas Latvijas militārajiem speciālistiem piedalīties viedokļu apmaiņas forumos Ķīnā.
Atgādināšu, ka šī nav pirmā reize, kad Latvijā viesojas Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas amatpersonas. Pirms dažiem gadiem Latvijā viesojās Ķīnas aizsardzības ministrs ar vairāku ģenerāļu svītu un vēroja, kā Ādažu poligonā darbojas Latvijas bruņotie spēki.
Lekcijā Kara muzejā uzstājās Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas jūras spēku flotiles admirāle Žaņa Vei, vecākais pulkvedis Janžoņs Cei un pulkvedis Ši Fusjans. Flotiles admirāle Žaņa stāstīja par to, kā paredzēts attīstīt Ķīnas jūras spēkus, kā arī norādīja uz Ķīnas un Krievijas sadarbību militārajā jomā Tālajos Austrumos, vienlaikus uzsverot, ka ASV, kas ir Japānas un Dienvidkorejas sabiedrotā, palielinājušas savu klātbūtni Klusā okeāna reģionā. Tomēr Ķīna neatzīstot militāro alianšu principu. Žaņa uzsvēra, ka Dienvidaustrumāzijas valstīm ir strīdi par dažādām teritorijām, piemēram, Ķīnai un Japānai par Diaojutai salām (Senkaku salas – Japānas lietotais salu nosaukums), bet Japānai un Krievijai ir strīds par Kuriļu salām. Tomēr flotiles admirāle norādīja, ka Ķīna savos strīdos par teritorijām spēku nelietojot un risinājums esot jāpanāk miermīlīgā ceļā. Līdzīgas domas pauda vecākais pulkvedis Cei, kurš uzsvēra, ka Ķīnai ir jāstiprina savas militārās spējas, lai nodrošinātu notikumu miermīlīgu attīstību. “Ķīna rietumos robežojamies ar Afganistānu un Pakistānu, no tām nāk cilvēki, kas rada terorisma draudus. Tāpat saskaramies ar separātisma tendencēm mūsu teritorijā Tibetā, un pie mums darbojas arī Turkistānas islāmistu kustība,” skaidroja Cei. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Ķīna ieturot karadarbības novēršanas politiku un valsts nekad neesot uzbrukusi, bet tās bruņoto spēku galvenais mērķis ir pašaizsardzība.
Ķīniešu armijas amatpersonas uzvēra, ka tuvākajos gados var pienākt diena, kad, lai uzsvērtu labās Latvijas un Ķīnas attiecības, viesos Baltijas valstu ostās varētu ierasties Ķīnas jūras spēku flotes kuģi.
