Zivrūpniecības nozares zaudējumi pēc Krievijas tirgus aizvēršanas var būt dramatiski 11
Zivrūpniecības nozares zaudējumi pēc Krievijas tirgus aizvēršanas var būt dramatiski, tā, komentējot iespējamās sekas Latvijas šprotu ievešanas liegumam Krievijā, norāda nozares eksperti. Pagaidām Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav saņēmis oficiālu informāciju par šādu aizliegumu, bet to varētu sagaidīt tuvāko divu nedēļu laikā. Jāatgādina, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” jau paziņojis par nodomu liegt zivju konservu importu no Latvijas un Igaunijas.
“Būs smagi, ja Krievija nolems aizvērt savu tirgu zivju konservu importam no Latvijas. Tas nozīmē, ka virkne lielāko uzņēmumu apstāsies, jo 50% no kopējā zivju konservu eksporta ir uz Krieviju. Turklāt, ja šis aizliegums nozīmēs arī tirgus aizvēršanu uz Muitas ūnijas valstīm, tad sekas būs smagas,” sarunā ar “LA” sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Tiesa, pagaidām vēl nav oficiālas informācijas, uz kādiem uzņēmumiem aizliegums attieksies un kāda produkcija tiks aizliegta. PVD pārstāve Anna Joffe pirmdien teica, ka dienesta rīcībā vēl nav oficiālu ziņu par gaidāmo aizliegumu. Krievijas atbildīgais dienests šādu informāciju sola divu nedēļu laikā.
Arī biedrības “Rīgas šprotes” vadītājs Imants Cīrulis paredz, ka pēc aizlieguma, visticamāk, ražotājiem būs jāsamazina ražošana par tik lielu daļu, kāds bija eksports uz šo valsti, jo pretējā gadījumā tirgū veidosies pārprodukcija. Taču pagaidām vēl esot pāragri spriest par to, kā būs, iekams nav saņemta oficiāla informācija no “Rosseļhoznadzor”.
Pēc asociāciju pārstāvju sniegtās informācijas, pavisam nozarē nodarbināti ap pieci tūkstoši strādājošie, to skaitā vairāk nekā trīs tūkstoši nodarbināti Latvijas zivrūpnieku savienības pārstāvētajos uzņēmumos, kas apvieno lielākos zivju konservu ražotājus. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jau pieļāvis, ka gaidāmais šprotu aizliegums nav saistāms ar to kvalitāti, bet netieši, iespējams, ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē. Jāatgādina notikumi Lietuvā, kad tās prezidentūras laikā ES padomē Krievija aizliedza daļēju piena produktu importu no Lietuvas. Tāpat jāatgādina, ka jau vairākkārt Krievijas dienests apturējis Latvijā ražotās produkcijas izplatīšanu savas valsts tirgos, pamatojot to ar dažādiem pārkāpumiem.
Lai arī pirmdien kļuva zināms, ka 11 Latvijas uzņēmumiem – AS “Brīvais vilnis”, SIA “Gamma-A”, SIA “Līcis-93” Ģipkas cehs, SIA “Līcis-93” Kolkas cehs, SIA “Karavela”, “Dorado”, SIA “Piejūra”, SIA “Sabiedrība IMS”, SIA “Saiva ANNO 1949”, SIA “Saldus gaļas kombināts” un SIA “Unda” – atļauts zivju produkcijas eksports uz Ķīnu, eksperti ir piesardzīgi par strauju šā tirgus iekarošanu. “Ja gribat zināt, kā mūsu uzņēmumiem ies Ķīnā, piezvaniet pēc diviem gadiem,” neslēpj Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents.
Tas, ka šobrīd beidzot dota zaļā gaisma zivrūpnieku iesoļošanai Ķīnas tirgū, ir pozitīva un apsveicama ziņa, taču jārēķinās, ka šis process var būt ilgstošs, jo šajā austrumu valsts tirgū ir pavisam citi zivju produkcijas ēšanas paradumi. Indikācijas esot labas, bet pagaidām neviens nezina, kā uzvedīsies patērētājs. “Jebkurā gadījumā Ķīna neatrisinās Krievijas tirgus aizvēršanu īstermiņā un vidējā termiņā, tas var notikt tikai ilgtermiņā,” neslēpj Didzis Šmits.
Viens no pirmajiem, kas varētu sākt eksportu uz Ķīnu, ir AS “Brīvais vilnis”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris gan atzīst, ka pieprasījums pēc šprotēm Ķīnā bijis jau janvārī, bet šobrīd zvejas sezona ir beigusies, nav svaigo zivju un viss saražotais jau rezervēts citiem klientiem. Rūpnīca darbu atsāks augustā un tad arī varētu sākt ražot produkciju Ķīnas tirgum. Nākamnedēļ A. Babris piedalīsies starptautiskā izstādē Ķīnas pilsētā Ningbo, kad arī tiks veiktas pārrunas ar sadarbības partneriem par plānotajām piegādēm.
Kamēr pašmāju uzņēmumi gaida “Rosseļhoznadzor” verdiktu un gatavojas iekarot Ķīnas tirgu, Latvijas patērētāji, atbalstot vietējos zivrūpniekus, var steigties iepirkt Latvijas zivju konservus. Tiesa, ja ņem vērā to, ka pērn asociācijas biedri saražojuši ap 100 miljonu kārbu šprotu, tad vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam darbspējīgā vecumā gada laikā būtu jāiegādājas 77 kārbas, kas ļautu nozarei izvairīties no drastiskiem zaudējumiem. No saražotā tikai 5% tika realizēti vietējā tirgū, pārējais tika eksportēts.
