Ķengaragā slāpēs vilcienu trokšņus 1
Līdz 2015. gada augustam VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Dzelzceļa transporta institūtu un Latvijas uzņēmumu “Composite Constructions” plāno realizēt Eiropas Savienības (ES) vides aizsardzības programmas “LIFE+” līdzfinansēto projektu “Inovatīvi risinājumi dzelzceļa trokšņa pārvaldībā”,
kura ietvaros Šķirotavas stacijas teritorijā tiks uzbūvēta kilometru gara prettrokšņu siena, kas mazinās dzelzceļa radīto trokšņu ietekmi uz iedzīvotājiem.
Projekta komunikācijas speciālists Ilmārs Randers stāsta, ka jau pirms vairākiem gadiem iedzīvotāju, kā arī ES un Latvijas likumdošanas prasību dēļ Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi Rīgas aglomerācijas stratēģisko trokšņu karti un pasākumu plānu trokšņu līmeņa mazināšanai. Dažādu iemeslu dēļ to ieviešana kavējās.
“Tagad “LDz” ir viens no pirmajiem, kas izrāda iniciatīvu un iespēju robežās mēģina šo situāciju labot,” teic I. Randers. Šķirotavas stacijas reģions minētajā Rīgas aglomerācijas trokšņu kartē ir atzīmēts kā viens no piesārņotākajiem.
“Tās tuvumā dzīvo liela daļa Ķengaraga iedzīvotāju. Mēs bieži saņemam sūdzības par radīto troksni, kas iedzīvotājiem traucē it īpaši nakts laikā. Tā ir visakūtākā vieta Rīgā,” skaidro “LDz” tehniskā direktora vietnieks Māris Riekstiņš.
Papildus aizsargsienas uzbūvei projekta gaitā tiks meklēti veidi, kā mazināt troksni jau rašanās vietā – starp sliedi un riteni.
Būvējot aizsargsienu, izmantos inovatīvus, videi draudzīgus, troksni absorbējošus kompozītmateriālus. Uzņēmuma “Composite Constructions” tehnologs Mārtiņš Muižnieks skaidro, ka siena sastāvēs no kopā sakausētām plastmasas un putekļos samaltām koka skaidām. “Šis kompozītmateriāls ir izturīgs pret saules ietekmi, pret dažādiem triecieniem un daudziem citiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ja radīsies kaut kādi bojājumi, to varēs pārkausēt,” skaidro tehnologs.
Projekta realizētāji neaizmirst arī par sienas vizuālo izskatu, tādēļ gar uzbūvēto sienu 300 metru garā posmā veidos dzelzceļa zaļo prettrokšņu barjeru. Tur varēs redzēt mūžzaļu augu stādījumus ainavas uzlabošanai un, protams, trokšņa papildu slāpēšanai. “Vēl projekta beigās paredzēts aicināt vides māksliniekus izvērsties un realizēt savas idejas uz, iespējams, lielākās plaknes Latvijā,” piebilst I. Randers.
Rīgā šis īstenotais pasākumu kopums būs pilotprojekts citām blīvi apdzīvotām vietām dzelzceļa tuvumā Eiropā, jo šāda sastāva sienas vēl nav būvētas nevienā Eiropas valstī. Projekta realizācijas laikā būs nodrošināts trokšņa līmeņa monitorings pirms un pēc aktivitāšu īstenošanas, kas ļaus izvērtēt projekta rezultātus.
Jāpiebilst, ka, īstenojot projektu, rezultātā būs uzbūvēta pirmā dzelzceļa trokšņu aizsargsiena Latvijā, taču tāda ir uzbūvēta arī uz autoceļa. Realizējot ES finansēto projektu valsts galvenajā autoceļā A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), Saulkrastos ir uzstādīta prettrok-šņu siena 1,068 km garumā. Tāda ir tikai viena uz valsts autoceļiem. Kā stāsta Rīgas Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Rīgā šādas aizsargsienas ir uzbūvētas uz Dienvidu tilta, Slāvu transporta mezgla, kā arī Austrumu maģistrāles posmā no krustojuma ar Viestura prospektu līdz krustojumam ar Meža prospektu.
“Līdz šim prettrokšņu sienas uzstādītas tikai jaunbūvētiem objektiem. Iepriekš tādas netika uzstādītas, taču 2013. gadā paredzēts tās uzstādīt renovējamiem objektiem – pārvadam pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē 903 metru garumā un Dienvidu tilta kompleksa Zemgales transporta mezglam 1205 metru garumā,” teic U. Ahuna-Ozola.
