Franks Gordons: Kāpēc “novāca” tieši Cukuru? 40
Izraēlas valsts pastāvēšanas gados tika veikts pāri par 2700 “likvidēšanas” akciju. Taču šis gadījums esot “izņēmums”.
Telavivas lielākā laikraksta “Yediot Aharonot” (tulkojumā “Jaunākas Ziņas”) ilggadējais žurnālists un analītiķis Ronens Bergmans sarakstījis grāmatu angļu valodā “Rise and kill first. The secret history of Israel’s targeted killings” (Celies un nogalini pirmais. Izraēlas mērķēto likvidāciju slepenā vēsture). Te prasās semantiska izziņa: grāmatas nosaukuma pirmais teikums ņemts no Talmuda, kur rakstīts: “Ja kāds nāk tevi nogalināt, celies un nogalini pirmais.” Vārdi “targeted killings” ņemti no Izraēlas militārās terminoloģijas: ivritā – “sikulim memukadim”. Vārds “sikul” nozīme “likvidāciju”, var teikt – cilvēka “novākšanu”.
Sakarā ar šīs, var teikt, sensacionālās grāmatas iznākšanu Ronens Bergmans devis apjomīgu interviju Davidam Horovicam, kas publicēta interneta izdevuma “Times of Israel” 2018. gada 28. janvāra laidienā.
Bergmans šajā intervijā paskaidro, ka izmantoti daudzi tagad atslepenoti dokumenti un sarunas ar daudzinātā Izraēlas ārējā izlūkdienesta “Mossad”, iekšējā drošības dienesta “Shin Bet” un militārā izlūkdienesta “Aman” veterāniem un neseniem darbiniekiem.
No grāmatas izriet, ka 70 Izraēlas valsts pastāvēšanas gados tika veikts pāri par 2700 “likvidēšanas” akciju – lielākoties pret arābu terora akciju organizētājiem un diversiju speciālistiem. Pie tam “likvidācijas” tika veiktas tiklab Tuvajos Austrumos, kā arī vairāku ārvalstu teritorijā.
Pirmajos gados “Mossad” medīja un tiecās novākt arī nacistiskos kara noziedzniekus, kas bija patvērušies Latīņamerikā, Sīrijā un citur. Un te nu mēs nonākam pie Bergmana grāmatā un intervijā aprakstītas epizodes, kas noteikti interesēs šī laikraksta lasītājus.
Sākot ar 1965. gadu, “Mossad” koncentrējās uz aktuālajiem draudiem no Izraēlas ienaidnieku puses, un nacistisko kara noziedznieku medīšana tika faktiski izbeigta, jo par pagātni svarīgāka ir tagadne.
Citēju no Bergmana intervijas: “Te bija viens izņēmums – Herberts Cukurs – latviešu kara noziedznieks, kas tika nogalināts Paragvajā (te ir kļūda. Cukuru nogalināja Urugvajā. – F. G.), bet tas bija izņēmums zināmu personisku iemeslu dēļ: viņš nogalināja (Izraēlas armijas militārā izlūkdienesta vadītāja) Aharona Jariva ģimenes locekļus, un Meirs Amits (“Mossad” direktors. – F. G.) bija Jariva tuvs draugs. Viņi sēdēja kādā istabā, un kāds nolasīja meklējamo nacistisko kara noziedznieku vārdus, un tika minēts Cukura vārds un atskanēja dobjš troksnis: Jarivs noģība un nokrita uz muguras, dzirdot Cukura vārdu. Cukurs nodedzināja (burned) daudzus viņa ģimenes locekļus, un tad nu bija, ziniet, jāizdara kaut kas drauga labā.”
Tiktāl citāts no Bergmana intervijas. Izziņa: Aharons Jarivs (Yariv – īstais uzvārds ivritizēts) dzimis 1920. gadā, uzaudzis Liepājā Kurzemes ebreja ģimenē. 1935. gadā, būdams 15 gadus vecs, Aharons devās uz Palestīnu, lai piedalītos cionistu kustības aktivitātēs, ņēma dalību Izraēlas armijas priekšteces – “Haganah” vienību – operācijās. No 1964. līdz 1972. gadam vadīja Izraēlas militāro izlūkdienestu. Nomira 1994. gadā. Grāmatā “The Jews of Latvia” pieminēts kā viens no izcilākajiem Izraēlā ieceļojušajiem ebrejiem no Latvijas.
