Kalnmeiers: jāuzlabo izmeklēšanas kvalitāte 0
Lai Valsts kontroles (VK) konstatētie pārkāpumi nepaliktu bez sekām un atbildīgās personas tiktu sauktas pie atbildības, ir jāuzlabo izmeklēšanas kvalitāte, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Viņš norādīja, ka pamatā VK secinājumi tiek pārsūtīti Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), jo prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veic tikai izņēmuma gadījumos, kas notiek ārkārtīgi reti.
Ja KNAB izmeklēšanas kvalitāte ir samērā labā līmenī, tad problēmas ir ar Valsts policiju un finanšu policiju, jo šajās lietās nepieciešamas specifiskas zināšanas, taču izmeklētāji nav pietiekami zinoši. “Situācija bieži ir tāda, ka izmeklētājam vienkāršāk un vieglāk ir pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt procesu, nekā uzsākt un iedziļināties. Tas saistīts ne jau ar to, ka būtu kādas pretenzijas pret VK darbu, bet pašreizējā brīdī pastāvošā situācija valsts izmeklēšanas iestādēs – profesionālu kadru trūkums, kvalifikācijas trūkums, it sevišķi, kas attiecas uz finanšu, ekonomiskajiem un saimnieciskajiem nodarījumiem. Tā ir ļoti liela specifika un bez speciālas sagatavotības nav cilvēks spējīgs tikt skaidrībā,” secināja ģenerālprokurors un paskaidroja, ka situāciju izmeklēšanas iestādēs lielā mērā ietekmē finansējuma trūkums.
Tādējādi, pēc ģenerālprokurora teiktā, vispirms jāsāk ar situācijas uzlabošanu “apakšējā līmenī”, jo citādi rezultāta nebūs. “Prokuratūra uzraudzīt spēj to visu un mēs reaģējam uz visām sūdzībām, ko VK iesniedz,” teica Kalnmeiers.
Vienlaikus ģenerālprokurors arī atzina, ka VK ziņojumi nav tādi, kurus jau uzreiz var sūtīt uz tiesu. “Arī tur ir kļūdas, es nenoliegšu,” teica Kalnmeiers, par piemēru minot gadījumu pirms pāris gadiem, kad revīzijā atklātie pārkāpumi bija pamatoti ar normatīvajiem aktiem, kuri pārkāpuma izdarīšanas brīdī vēl nebija spēkā.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa savukārt stāstīja, ka no 2006.gada 30.maija līdz šā gada 20.februārim VK ir informējusi Ģenerālprokuratūru par 140 revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem, par kuriem amatpersonas ir saucamas pie atbildības. Lielākajā daļā gadījumu materiāli bijuši par par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu.
Viņa sacīja, ka gadījumos, kad izmeklēšanas iestāde atsaka uzsākt kriminālprocesu vai to izbeidz, VK izvērtē šo lēmumu pamatotību. Krūmiņa deputātiem minēja vairākus absurdus piemērus, kā izmeklētāji lēmumus pamatojuši. Uzskatot, ka izmeklētāja lēmums nav pamatots, VK vēršas prokuratūrā, lūdzot atcelt šo lēmumu. Piemēram, Dienvidu tilta lietā VK ar iesniegumu par kriminālprocesa izbeigšanas atcelšanu ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā divas reizes. Patlaban izmeklēšana lietā ir atsākta.
Saeimas komisija trešdien vienojās uz kādu no nākamajām sēdēm uzaicināt pārstāvjus no Valsts policijas un KNAB, lai uzklausītu arī viņu redzējumu attiecībā uz VK tiesībsargājošajām iestādēm nosūtītajiem materiāliem.
