Augstākie siltumenerģijas tarifi ir Siguldā. Kā šoziem maksāsim par siltumu? 4
Jauno apkures sezonu sākot, lielākā daļa Latvijas pilsētu iedzīvotāju par siltumu maksās to pašu, ko maksājuši līdz šim. Vienīgais lielais kāpums ir rīdziniekiem, kuriem izdevumi pieaugs par 16,9%.
Cenrāži lielākoties vēl tie paši vecie
Spriežot pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) publiskotajiem datiem, no 1. septembra siltumapgādes uzņēmumu lielākajai daļai cenrāži nav pārlieku mainījušies.
Dažās pilsētās iedzīvotāju izdevumi būs pat mazāki nekā pagājušajā apkures sezonā.
Piemēram, Daugavpilī iedzīvotājiem siltums būs pats lētākais salīdzinājumā ar citām pilsētām. No 1. septembra arī Jūrmalā siltumenerģijas gala tarifs iedzīvotājiem samazinājies no 60,87 eiro līdz 54,61 eiro par megavatstundu (€/MWh) jeb par 10,3%. No šī gada 1. februāra līdz 31. augustam jūrmalnieki par siltumu gan maksāja vairāk (60,87 €/MWh), nekā viņiem jāmaksā no 1. septembra.
Kā paudis SPRK vadītājs Rolands Irklis, Jūrmalā šāds cenrādis būšot spēkā līdz 2021. gada 31. janvārim. Bet no 2021. gada 1. februāra tas sarukšot līdz 53,38 eiro par MWh.
Regulatoram iesniegti vairāki sadārdzinājumu plāni
Tas gan nenozīmē, ka vairāku citu pilsētu iedzīvotājiem tie nemainīsies apkures sezonas laikā.
Par to liecina pašlaik SPRK iesniegtie uzņēmumu “Wesemann Sigulda”, “Olaines ūdens un siltums”, “Ogres namsaimnieks”, “Kuldīgas siltumtīkli”, “Rēzeknes siltumtīkli” un vairāku citu sagatavotie tarifu projekti. SPRK tos gan vēl nav apstiprinājusi. Bet pilnīgi iespējams, ka jau šīs sezonas laikā arī Siguldā, Olainē, Ogrē, Kuldīgā un citur iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk, nekā viņi bija maksājuši pērn.
Piemēram, Siguldas siltumapgādes uzņēmuma “Wesemann Sigulda” iesniegtais projekts paredz līdzšinējo 60,92 eiro vietā noteikt 65,95 eiro par MWh.
Savukārt uzņēmumā “Olaines ūdens un siltums” plāno sadārdzinājumu par 5,6% – no 46,45 eiro līdz 49,04 eiro par MWh.
AS “Olaines ūdens un siltums” gan apgalvo, ka šogad olainiešiem tarifs palikšot nemainīgs. SPRK iesniegtais siltumapgādes pakalpojumu tarifu projekts vēl tiekot vērtēts.
AS “Olaines ūdens un siltums” apkures tarifa izmaiņas ir saistītas ar pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo prognozēto izmaksu izmaiņām. Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs ir bijis nemainīgs kopš 2014.gada, un šobrīd ir mainījusies attiecība starp pašu saražoto siltumenerģijas apjomu un iepirkto siltumenerģijas apjomu, iepirktajam apjomam pieaugot pēdējos gados.
Ir arī palielinājies pamatlīdzekļu nolietojums, kas skaidrojams ar veiktajiem ieguldījumiem siltumtīklu nomaiņā, kā arī pieaugušas darba samaksas izmaksas.
Cenu svārstībām dažādi izskaidrojumi
Arī Jelgavas siltumapgādes uzņēmumā “Fortum Jelgava” saka, ka pilsētā siltumapgādes tarifs būšot tāds pats, kā bijis pagājušajā apkures sezonā – 54,28 eiro par MWh (bez PVN), kas ir spēkā no 2018. gada 1. novembra. Toreiz to paaugstināja tāpēc, ka aizvadītā gada laikā par vairāk nekā 30% cēlās cena koksnes šķeldai, kas ir Jelgavā galvenais kurināmais. Bet šīs apkures sezonas sākumā siltumapgādes tarifs vēl nemainīšoties.
Pieminēto tarifa samazinājumu Jūrmalā SPRK vadītājs izskaidro ar dabasgāzes un koksnes šķeldas cenu kritumu. Ja, pēc SPRK vadītāja publiski paustā, dabasgāzes un koksnes šķeldas cenas samazinājušās, tad nav saprotams, kāpēc rīdziniekiem izdevumi pieaug.
Toties Daugavpils iedzīvotāji par siltumu, kura iegūšanā izmanto to pašu kurināmo, maksā mazāk nekā Rīgā un citās pilsētās.
Skaidrojot nepieciešamību no šī gada 1. augusta paaugstināt siltuma tarifu par 16,9%, AS “Rīgas siltums” vienu no sadārdzinājuma iemesliem min no Krievijas iepirktās dabasgāzes, iepirktās siltumenerģijas un koksnes šķeldas cenu kāpumu. Rodas iespaids – ko siltumapgādes monopolisti ieraksta savos iesniegtajos projektos, to SPRK arī apstiprina.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas lietās Andris Akermanis gan saka, ka Rīgā un Daugavpilī koksnes šķeldas iepirkuma cenas varot atšķirties, tāpēc atšķiras arī maksājumi par siltumu.
Parādi mērāmi miljonos
Jauno apkures sezonu sākot, siltuma ražotāji atgādina saviem klientiem par nenomaksātajiem parādiem. Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” vēsta, ka pirms aizvadītās apkures sezonas parāds par siltumu bijis aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.
Jauno apkures sezonu sākot, tas pieaudzis par aptuveni 1,9 miljoniem eiro. Tā kā “Rīgas namu pārvaldnieka” apsaimniekošanā nav visi daudzstāvu dzīvojamie nami, var pieļaut, ka Rīgā parādu apmēri ir krietni lielāki.
Šī gada 1. septembrī Daugavpilī iedzīvotāju parādi par siltumu sasniedza 2,9 miljonus eiro. Jelgavas siltumapgādes uzņēmuma “Fortum Jelgava” klientu parāds par siltumu bija 2,6 miljoni, tostarp 2,3 miljoni eiro bija iedzīvotāju parāds. Uzņēmumā atzīst, ka vienīgais labums salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu – parādu apmērs esot pat mazliet samazinājies.
Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā saka, ka par siltuma parādiem valstī šogad dati vēl neesot apkopoti. 2016. gadā iedzīvotāju parādi jau sasniedza 42 miljonus eiro, tāpēc varot pieļaut, ka arī šogad tie nav mazāki.
Siltumapgādes uzņēmumos pārmet, ka valsts pārvalde pievērš pārāk maz uzmanības parādu atgūšanai. Vakar par augošajiem siltuma parādiem un to samazināšanu gudroja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā.
Kā runāja deputāti, viens no iespējamiem atrisinājumiem varētu būt ieturēt kādu daļu, piemēram, 5% no ieņēmumiem, kas iegūti, izsolē pārdodot parādnieka dzīvokli. Otrs iespējamais atrisinājums parādu segšanai – īpaša uzkrājumu fonda izveidošana, kas nozīmētu izdevumu palielināšanu maksātspējīgajiem iedzīvotājiem.
