Kā Cimdars vērtē kolēģes Bērziņas izvirzīšanu CVK vadītāja amatam? 0
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) galvenais uzdevums tagad ir nodrošināt sekmīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ilggadējā CVK komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa ir piekritusi valdošās koalīcijas piedāvājumam kandidēt uz CVK priekšsēdētāja amatu, nomainot tajā Arni Cimdaru, ar kuru rokrokā viņa ir strādājusi 20 gadus. Zaļo un zemnieku savienība savukārt atkārtoti CVK priekšsēža amatam izvirzīja A. Cimdaru, kurš ir piekritis konkurēt ar savu kolēģi.
A. Cimdars “Latvijas Avīzei” sacīja, ka par savu gatavību šo darbu turpināt viņš ir informējis jau pasen, bet par K. Bērziņas izvirzīšanu uzzinājis šonedēļ, kas nemaina viņa plānus.
A. Cimdars atgādināja, ka iepriekš, tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, viņš ir iepazīstinājis frakcijas ar pārskatu par padarīto un ar turpmākajiem plāniem, bet šoreiz šādas tikšanās ir izpalikušas.
Uz vaicāto, kā varētu veidoties sadarbība ar K. Bērziņu, ja A. Cimdars amatu saglabātu, viņš atbildēja: “Kristīne ir kārtīgs cilvēks, viena no kvalificētākajām speciālistēm komunikāciju jautājumos valstī. Ja es būtu priekšsēdētājs, noteikti vēlētos kopā ar Kristīni strādāt arī turpmāk,” sacīja A. Cimdars. Uz jautājumu, ko viņš darītu, ja posteni zaudēs, A. Cimdars atbildēja – viņš neesot ierēdnis un tāpēc nevienam nav pienākums nodrošināt viņam līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē. To iepriekš bija solījuši vairāku partiju pārstāvji, iebilstot tikai pret to, ka A. Cimdars CVK strādājot pārāk ilgi un komisijas vadībā “vajagot jaunas asinis”.
Koalīcijai nebija viegli izšķirties, “Latvijas Avīzei” atzina “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Partijas esot uzrunājušas vairākus pretendentus “ar augšupejošu karjeru”, bet šie cilvēki neesot iesaistījušies diskusijās par šādu iespēju, jo CVK sabiedrības apziņā esot kļuvusi par iesūnojošu iestādi. K. Bērziņai ir bijis vislielākais “vispārējais atbalsts”, paskaidroja A. Latkovskis. Nepieciešamība nodrošināt veiksmīgu EP vēlēšanu norisi arī esot viens no iemesliem viņas nominēšanai. No sarunas ar kandidāti radies iespaids, ka K. Bērziņa ir orientēta uz darba plānošanu, lai valdība un parlaments savlaicīgi būtu informēti par CVK nepieciešamo finansējumu un izmaiņām likumos.
K. Bērziņa žurnālistiem apstiprināja, ka valdības un deputātu pārliecināšana ir viens no CVK vadības uzdevumiem, jo finansējums iestādei nav mainījies desmit gadus, bet bez tā nav iespējams noorganizēt modernas vēlēšanas. Viņa cer, ka izdosies atteikties no spiedogiem pasēs vēlēšanās, tajās izmantojot vēlētāju reģistru tiešsaistē, tā saglabājot iespēju arī Saeimas vēlēšanās balsot jebkurā vietā Latvijā. Tad to varēs izdarīt arī ar personas identifikācijas kartēm. Tāpat K. Bērziņa apstiprināja, ka iecirkņu vēlēšanu komisiju locekļu atalgojums esot nepietiekams – tikai nedaudz vairāk kā divi eiro stundā. CVK loceklis Valdis Verners novēroja vēlēšanas Igaunijā un informēja, ka Igaunijā stundas likme par darbu komisijā esot 10 eiro.
Ceturtdien beidzās kandidātu pieteikšana darbam CVK. Katrs politiskais spēks deleģē uz CVK vienu savu pārstāvi, par kuriem balsos Saeima. Vienlaikus parlamentam ir jāievēl arī CVK priekšsēdis. Savukārt pēc tam komisija no sava vidus izraugās priekšsēža vietnieku un sekretāru. Neoficiāli zināms, ka koalīcija jau ir vienojusies arī par šiem posteņiem.
Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc savu pārstāvi CVK mainīs arī “Jaunā Vienotība”, kura darbam CVK līdzšinējā priekšsēža vietnieka Kārļa Kamradža vietā izvirza Edgaru Baldunčiku. Vietnieka amats “JV” vairs nepienākas, jo uz to pretendē skaitliski lielākā Jaunā konservatīvā partija, kura vēlas šajā krēslā redzēt Sigordu Stradiņu. Viņš jau ir strādājis CVK, kad bija “Jaunā laika” pārstāvis tajā.
Nacionālās apvienības kandidāts Ritvars Eglājs, visticamāk, arī turpmāk būs CVK sekretārs. “Attīstībai/Par” uz CVK izvirzīja V. Verneru, kuru pirms četriem gadiem uz CVK deleģēja Latvijas Reģionu apvienība. “Saskaņa” atkārtoti darbam CVK ir pieteikusi Aleksandru Maļcevu, ZZS – Dzintru Kusiņu.
