Jāveido jauni patēriņa ieradumi 0
Domā globāli, rīkojies lokāli – tā skan viens no mūsdienu baušļiem.
Vistiešākajā veidā tas attiecas uz energoekonomiju, kurā savijas cīņa pret globālo sasilšanu, resursu taupīšana un jauna tehnoloģiska revolūcija.
Pulkstenis tikšķ
Kad es gāju skolā, mani mācīja, ka zemes iedzīvotāju skaits esot 2,5 miljardi. Tas bija tik daudz… Tagad, pie pensijas sliekšņa, lasu, ka Zemes iedzīvotāju skaits jau ir 7,69 miljardi un turpina augt. Tātad vairāk nekā trīskārtīgs pieaugums tajā ierobežotā teritorijā, ko sauc par Zemi.
Civilizācijas vēsturē vienmēr Zeme ir bijusi varenāka un spējusi pabarot savus bērnus. Tomēr tik kolosālu iedzīvotāju skaitu ar esošo dzīvesveidu un tehnoloģijāmtā nav gatava apgādāt, un jau kopš septiņdesmitajiem gadiem zemes iedzīvotājiem ir jauns, skumjš piemiņas brīdis – “Dabas resursu pārtēriņa diena”.
Elektrum Energoefektivitātes speciāliste Rūta Liepniece skaidro: “Dabas resursu patēriņu aprēķina, ņemot vērā visus atjaunīgos resursus: dzeramo ūdeni, tīru gaisu, augu un dzīvnieku valsts produktus, ko Zeme attiecīgajā gadā saražo, tam pretī nostatot pasaules “ekoloģiskās pēdas” nospiedumu jeb cilvēces attiecīgajā gadā patērēto atjaunīgo resursu daudzumu.”
Diemžēl ar katru gadu šī kritiskā diena tiek sasniegta arvien agrāk. 1970. gadā Zemes atjaunīgie resursi tika pārtērēti vien 29. decembrī, bet, attīstoties industrializācijai un palielinoties planētas iedzīvotāju skaitam, dabas resursi tiek pārtērēti arvien straujāk un straujāk. 1990. gadā Zemes bagātību pārtēriņa diena tika “atzīmēta” jau 11. oktobrī, 2000. gadā – 23. septembrī, savukārt 2010. gadā – jau 8. augustā.
Pagājušā, 2018. gadā, 1. augusts bija diena, kad planētas iedzīvotāju patērētais dabas resursu daudzums pārsniedza apjomu, ko Zeme spēj atjaunot. Prognozē, ka šogad Zemes resursu pārtēriņa diena būs jau jūlija beigās.
Zinātnieki izrēķinājuši, ka jau ir nepieciešamas 1,7 planētas Zeme, lai šī brīža līmenī uzturētu cilvēces pieprasījumu pēc atjaunīgajiem resursiem – dzeramā ūdens, tīra gaisa, augu un dzīvnieku valsts produktiem.
Zemu emisiju dzīvesveids
2019. gada februārī tika publicēti vairāku zinātnisku institūciju kopīgā pētījuma “1.5-Degree Lifestyles” rezultāti, kas parādīja – lai risinātu globālās problēmas, nepieciešama patēriņa modeļa un dominējošā dzīvesveida maiņa.
Ziņojumā secināts, ka mājsaimniecībās lielāko emisiju daudzumu (ap 75 %) rada tieši ikdienā lietotais uzturs, mājokļa aprīkojums un pārvietošanās līdzekļu izvēle. Tomēr patērētāju dzīvesveidu patlaban ierobežo esošā infrastruktūra un produktu pieejamība. Tātad esošais dzīvesveids nav tikai patērētāju brīva izvēle.
Lai situāciju labotu, visām ieinteresētajām pusēm, to skaitā valsts iestādēm un uzņēmumiem, ir steidzami jārīkojas, lai izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus, tostarp zema oglekļa satura produktus un pakalpojumus.
Vienlaikus jāveicina patērētāju uzvedības maiņa uz zemu emisiju dzīvesveidu.
Tas balstās uz trim pieejām. Kā vienu no pieejām var minēt absolūto emisiju samazinājumu, kas ietver patērēto preču un pakalpojumu apjoma principālu samazinājumu, piemēram, mazāk nobraukto kilometru, mazāks enerģijas patēriņš, mazāks mājokļa izmērs.
Otrā pieeja ir efektivitātes paaugstināšana, kas ietver esošo tehnoloģiju aizstāšanu ar zemu emisiju tehnoloģijām, nesamazinot patērēto preču un pakalpojumu apjomu, piemēram, mājokļu energoefektivitātes uzlabošana.
Savukārt modālā pieeja paredz pāreju uz patēriņa veidu ar zemākām oglekļa emisijām, piemēram, augu valsts uztura izvēle, privātās automašīnas aizvietošana ar sabiedrisko transportu, fosilo kurināmo aizvietošana ar atjaunīgajiem energoresursiem gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ieguvei.
Ilgtspējīga sadzīve
Mūsu sabiedrības patēriņa modeļa maiņā iezīmējas arī pozitīvas vēsmas. Daļa sabiedrības izvēlas ekoloģisku pārtiku un kosmētiku, kā arī sadzīves ķīmijas līdzekļus, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Arvien vairāk cilvēku iesaistās “zero-waste” jeb bezatkritumu kustībā – viņi dodas iepirkties uz tirgu un beziepakojuma veikaliem, ņem līdzi maisiņus un burciņas, paši gatavo maltītes un šķiro atkritumus.
Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste Rūta Liepniece uzskata – ja turpināsim mērķtiecīgi izglītot Latvijas sabiedrību, īpaši mūsu nākamo paaudzi – bērnus un jauniešus, arvien aktuālāka kļūs arī energoefektivitāte un citi vides aizsardzības jautājumi.
1996. gadā tikai 9% Latvijas iedzīvotāju mājoklī bija pieejama automātiskā veļas mazgājamā mašīna, nevis “Rīga” – bet šobrīd tā ir pieejama gandrīz katrā mājoklī. Līdzīga situācija vērojama arī statistikas datos attiecībā uz elektriskajām tējkannām un citām elektroierīcēm.
Tāpat arī arvien vairāk mājokļos ēdiena gatavošanai izvēlas tieši elektroenerģiju. Elektroierīču skaita un veida pieaugums mājokļos neizbēgami palielina arī mājokļa kopējo elektroenerģijas patēriņu, un patērētājiem veidojas interese par veidiem, kā efektīvāk lietot šīs ierīces.
Draugos ar energoefektivitāti
Izdzirdot vārdu “energoefektivitāte”, pirmais, ko vizualizējam, ir ēku siltināšanas darbi, logu nomaiņa vai jaunas mūsdienīgas trauku mazgājamās mašīnas iegāde. Tāpat prātā nāk dažādi stereotipi, kas asociējas ar elektrības skrupulozu taupīšanu, piemēram, vakaros telpā neslēgt apgaismojumu, lai ietaupītu, bet tā nodarot pāri redzei.
“Patiesībā energoefektivitāte ir enerģijas lietderīga izmantošana – elektrības, ūdens un siltuma pārdomāta lietošana, tādējādi ietaupot ne vien personiskos līdzekļus, bet arī samazinot radīto CO2 emisiju – saudzējot apkārtējo vidi,” stāsta Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste.
“Svarīgi atcerēties, ka resursu patēriņu var samazināt, nezaudējot sev ierasto komforta līmeni!”
Ko es varu darīt?
Ekonomika visā pasaulē strauji attīstās – pieaug rūpnīcu un automašīnu skaits, tiek celtas jaunas mājas, būvētas automaģistrāles un attīstīta lauksaimnieciskā ražošana. Taču arvien pieaugošais enerģijas resursu patēriņš dabai rada nelabvēlīgas un diemžēl neatgriezeniskas sekas, tiek izjaukts līdzsvars dabas procesos.
Pirmais solis ceļā uz energoefektīvu dzīvesveidu ir paskatīties uz energoresursu patēriņu kā iespēju ietaupīt un gūt pozitīvu pienesumu.
Otrkārt, jāizvērtē, vai mājoklī neatrodas nevajadzīgi elektroenerģijas patērētāji – ierīces, kas konstanti ir iespraustas kontaktligzdā, bet ikdienā netiek lietotas, piemēram, radio, kuram pastāvīgi mirgo lampiņa gaidīšanas režīmā. Šīs ierīces vajadzētu izslēgt un atvienot no tīkla.
Spuldžu nomaiņa
Ja mājoklī apgaismojumu joprojām nodrošina vecāka tipa spuldzes – kvēlspuldzes vai halogēnspuldzes, tad salīdzinoši lielu daļu no mājokļa elektroenerģijas patēriņa sastāda tieši apgaismojums.
Piemēram, ja aprēķinām tikai vienas 60 vatu (W) kvēlspuldzes elektroenerģijas patēriņu mēnesī, to lietojot vidēji piecas stundas diennaktī, tās ir 9 kWh mēnesī.
Ja šo spuldzi aizvietojam ar gaismas intensitātes ziņā līdzvērtīgu LED spuldzi ar 8 W jaudu, tā patērēs tikai 1,2 kWh mēnesī. Kvēlspuldžu un halogēnspuldžu nomaiņa neprasa lielus sākotnējos ieguldījumus.
Mājokļa izgaismošanai ieteicams izvēlieties gaismas diožu jeb LED spuldzes, jo tās patērē vismazāk elektrības salīdzinājumā ar citu veidu spuldzēm. Ar LED spuldzēm vispirms ieteicams aprīkot telpas, kurās apgaismojumu izmanto visilgāk, piemēram, virtuvē un dzīvojamā istabā – tādējādi spuldžu nomaiņa atmaksāsies vien pāris mēnešos, bet elektrības patēriņš būs samazinājies jau nākamajā mēnesī.
Ja salīdzinām kvēlspuldzes un līdzvērtīgas LED spuldzes elektroenerģijas patēriņu, tad LED spuldze patērē līdz pat 90% mazāk elektroenerģijas.
Jaunu paradumu veidošana
Pārlūkot vecos paradumus, apzināti sekojot līdzi savai rīcībai, nevis darbības veicot automātiski. Piemēram, piefiksēt, cik daudz ūdens ielej tējkannā, vai ūdens jaucējkrānu aizver ciet, kad mazgā piedegušo katliņu, vai ledusskapja durvis nevirina pārlieku bieži utt.
Izvērtēt, kurus no šiem paradumiem ir nepieciešams mainīt, lai samazinātu gan elektrības, gan ūdens, gan siltumenerģijas patēriņu.
Sākt apzināti un regulāri praktizēt efektīvu rīcību. Neilgā laikā tā pārtaps par jaunajiem paradumiem, kas ilgtermiņā sniegs ievērojamu ietaupījumu. Ir pierādījies, ka, tikai uzlabojot paradumus, mājokļa kopējo elektrības patēriņu ir iespējams samazināt vismaz par 10%.
Ja nepieciešams, izvietot nelielus atgādinājumus, kas neļaus piemirst efektīvo rīcību.
Elektrum Energoefektivitātes centrs uzsver, ka jaunie efektīvie ieradumi ikdienā neieviesīsies pēc vienas pamēģināšanas reizes un arī nesniegs ieguvumu – ietaupījumu. Lai sasniegtu rezultātus sportā, ir jātrenējas, tāpat arī efektīvi ieradumi ir jāpraktizē apzināti un regulāri!
