Jāuztraucas par realitāti, nevis par filmām. Saruna ar Nilu Ušakovu 28
Saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (“Saskaņa”).
– Pavīdējusi trauksmaina ziņa – Rīgas budžeta deficīts palielināts nez cik reižu!
N. Ušakovs: – Nekad ziņās neesmu dzirdējis pretējo: ka Rīgai gada beigās faktiskais deficīts bija 15 reizes mazāks nekā vasarā. Pērn “pīķa” deficīts bija 50 miljoni, bet gada nogalē 3,8 miljoni. Tagad skaļi paziņotais praktiski nozīmē grāmatvediski tehniskas izmaiņas. Pagājušogad līdzekļus ietaupījām. Tēriņu datus apkopojām janvārī, un galaiznākumu pārcēla uz šāgada budžetu ar papildu 29 miljonu eiro izdevumiem, kurus sedzam ar pagājušā gada ietaupījumiem. Apmēram miljonu vajadzēs skolu ēdnīcu pārbūvei. No 1. septembra bērnus no 1. līdz 9. klasei ēdināsim ar bezmaksas pusdienām. Pašreiz pusdienotājiem vietas pietika, jo tikai daļa audzēkņu izmantoja ēdināšanas pakalpojumus. Situācija bēdīga – daudzi paskaidroja, ka maltītēm vienkārši nav naudas. Pēc 1. septembra ēst dosies visi, un tas nozīmē, ka daudzviet telpas jāpaplašina. Kamēr aprēķinām visas izmaksas, tikām nācās atlikt finansējuma ierakstīšanu budžeta izdevumos. Piebildīšu, ka valsts budžeta deficīts veido 3,8% no ieņēmumiem, bet Rīgai šis cipars ir 4,1% – kā “kreisajai” galvaspilsētai, tā “konservatīvajai” valstij, kur mīl runāt par sabalansētu budžetu, ir aptuveni viens deficīta līmenis.
– Pilsēta aizņemsies naudu, lai rekonstruētu Dziesmu svētku estrādi. To varat atļauties?
– Tas būs lielākais Rīgas devums Latvijas simtgadei. Dziesmu svētku estrādi atjaunosim pa kārtām. Projekts ir vērienīgs, jo pārbūvēs visu teritoriju. Uz jubilejas gadu paspēsim skatītāju kalnā iebūvēt pazemes apjomu, kur izvietos tirdzniecības, ēdināšanas vietas, labierīcības, kases. Tas ir svarīgi pasākumos, ko apmeklē 40 tūkstoši cilvēku, kuriem līdzšinējā pakalpojumu organizācija bija ne sevišķi augstā līmenī. Virs kalna savukārt būs transformējama konstrukcija – vai nu 35 000 sēdvietu, vai 70 000 stāvvietu – atkarībā no vajadzīgā. Īslaicīgs remonts skars arī estrādi, lai uz tās svētku koncertā droši nostātos ap 10 000 koristu. Līdz 2021. gadam, īsi pirms Dziesmu svētku 150. gadskārtas, paredzēta kapitāla būve – jauna estrāde ar kupolu, moderna celtne kā simbols jauniem Dziesmu svētkiem. Tas līdzēs pārvilkt uz Mežaparku arī pasaules mēroga mūzikas zvaigznes, kas pagaidām dod priekšroku brīvdabā uzstāties Tallinā, piemērotākā estrādē. Renovācijas darbi varētu sākties nākamgad maijā. Finansējums būs, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Kultūras un Finanšu ministriju, mums dod bezprocentu aizdevumu uz 30 gadiem.
– Lieli budžeta līdzekļi tiek piešķirti “Rīgas satiksmes” uzņēmumam kā dotācijas, bet vai tas nav “melnais caurums”, kur nauda noplūst – kā opozīcija saka, nekontrolēti?
– “RS” ar apgrozījumu 154 miljoni eiro gadā strādājusi ar nepilnu simt tūkstošu zaudējumiem. Man tas neliekas “melnais caurums”. Dotācijas summa paliek 2015. gada līmenī. Šogad paeksperimentēsim ar jauniem piedāvājumiem “Rīdzinieka kartes” turētājiem. Izmēģināsim solīto transporta laika biļeti. Tas nozīmē braukt ar sabiedriskā transporta līdzekli stundas garumā, veicot pārsēšanos bez ierobežojuma un, iekāpjot, piemēram, 57. minūtē, biļete der braucienam līdz galamērķim – nav jākāpj ārā pēc trim minūtēm. Par 1,15 eiro biļeti var tikt no Imantas līdz Juglai. Savukārt brīvdienās laika biļetes cena rīdziniekiem būs tikai 60 centi.
– Pretimnākšana pilsētniekiem, palielināti budžeta izdevumi – esat jau priekšvēlēšanu noskaņās pirms pašvaldību vēlēšanām?
– Nē. Tradicionāls jautājums, kam seko tradicionāla atbilde – tad mums vajadzētu darīt tikai sliktas lietas, lai neviens nepārmestu, ka gatavojamies vēlēšanām. Atbilstoši dotajiem solījumiem cenšamies tos pildīt, un rīdzinieki vērtēs vēlēšanās, kā ar to veicies.
– Jautājums bija plašākā nozīmē, jo esmu dzirdējis, ka saskaņiešiem ir lieli plāni nākamajām pašvaldību vēlēšanām, un rosība skar galvenokārt lielās pilsētas. Informācijas avoti vēsta, ka Jūrmalā par mēru varētu kandidēt deputāts Dolgopolovs, Daugavpilī deputāts Elksniņš – cīņā ved ievērojami cilvēki!
– Informācijas avoti ir visai precīzi, bet lēmumu par vilcējspēkiem partija pieņems maijā. Tad daļēji jābūt gataviem vēlēšanu sarakstiem. Mūsu pirmorganizācijās, sākot no Rīgas, notiek reformas – gan strukturāli, gan ar kadriem – un Daugavpilī tiešām ilgāku laiku biedrus vada Andrejs Elksniņš, bet Jūrmalā atbildīgais tagad ir Sergejs Dolgopolovs. Šis gads ir partijas saimniecības sakārtošanas gads.
– Tikko nodibināja “Gods kalpot Latvijai” partiju, tādu kā Amerika kunga republikānisko partneri. “Saskaņa” paredz sadarbību Latvijas mērogā, ja roku rokā strādājat Rīgā?
– Šī partija zināmā mērā ir saistīta ar mūsu Rīgas partneriem. Pilsētā sadarbības formāts ir ļoti veiksmīgs, līdz ar to atvasināma pozitīva attieksme arī pret “GKL”. Neprognozēšu, kā viņiem tālāk veiksies, lai vērtējums par pozitīvo attieksmi ir kā avanss. Vēlu veiksmi viņiem vēlēšanās.
– Vai skatījāties plaši izskanējušo un dažādas atsauksmes guvušo BBC filmu – inscenējumu par zaļiem cilvēciņiem Daugavpilī? Kas tas bija par kino jūsu vērtējumā?
– Vēsturiski iegājies, ka, nedod Dievs, ja ar vienu vārdu kādā filmā piemin mūsu valsti, visiem ir dikti liels iemesls satraukties. Zviedrs Holanders uztaisīja materiālu par Rīgas vieglas uzvedības sievietēm, sekoja virsraksti avīžu pirmajās lapās un dziļdziļas analīzes tālākajās, turklāt organizēja TV diskusiju sērijas. BBC filma ir viens no daudziem produktiem, ko TV stacija ražo labāko vai mazāk sekmīgo tradīciju garā. Nevajadzētu to tik dzīvi ņemt pie sirds un spriešanā, vai un kā varētu būt. Par saturu runājot, nav šaubu, ka drošības jautājumi Eiropai ir sāpīgi. Īpaši kontinenta rietumdaļu skar izaicinājums ar bēgļiem, attiecības ar pārējo pasauli. Visā savienībā uzvirmojis jautājums – vai un kā tā saglabāsies, kad ir liela centrbēdze no Apvienotās Karalistes puses. Londonas mēra Borisa Džonsona iesaistīšanās pret dalību ES svaru kausos spēlē par labu izstāšanās piekritējiem. Tāpēc jāuztraucas nevis par britu sacerēto filmu, bet to, kas notiks pēc Jāņiem, kad Lielbritānijā beigsies referendums. Projekcijas rāda, ka ne vien kaimiņvalstis (kā Īriju), bet arī tālākās (kā Latviju) britu izstāšanās skars saimnieciski ar mīnuszīmi. Mūsu eksportētājus, tur strādājošos tautiešus – un tas ir bīstami. Vēl vairāk no tā viedokļa, ka angļiem rastos sekotāji, ka izveidotos dalījums VIP kluba un plackartes vietu eiropiešos. Latvijai diez vai izdotos ieņemt VIP kluba dalības krēslu, ja viss attīstīsies pēc slikta scenārija.
– Vai jums nešķiet, ka ES destabilizācijas viļņi veļas no Maskavas? Vistiešāk tie ietekmē Krievijas robežai tuvākās valstis. Drošības ziņā – tas ir galvenais, bet arī ekonomiski. Kā jūs, Maskavas pazinējs, vērtējat – vai nedraud Krievijas ekonomiskais sabrukums, neprognozējama tālākā rīcība?
– Krievijas ekonomikā noteikti nav labākie laiki, bet runas par sabrukumu ir tālu no realitātēm. Cilvēkiem krīt pirktspēja inflācijas dēļ, dažiem uzteic darbu, tomēr efekts joprojām nav tas, kādu ekonomiskajā krīzē piedzīvojām mēs. Latvija daudz kur vēl nav atguvusies līdz pirmskrīzes līmenim. Nevaru prognozēt, cik dziļa bedre būs Krievijas saimniecībā, bet pašreiz, ja runājam par draudiem, drošību vairāk ietekmēs Lielbritānijas lēmums, nevis situācija Krievijā.
– Rīgā nav augsnes nekārtībām, provokācijām, kā filmā parādīts?
– Filmai ir viena, Rīgai pilnīgi cita realitāte, un tās savstarpēji nekādā veidā nekrustojas. Un nekad nekrustosies.
– Tomēr sarosījušies krievu skolu aizstāvji. Pliners atkal ložņā apkārt, lūko pievērst sev uzmanību, dibina štābus. Krievu skolas briesmās, kaut valdības deklarācijā ļoti aptuveni runāts par pārkārtojumiem. Jūs pats taču atbalstītu pakāpenisku pāreju uz apmācību latviešu valodā Latvijas skolās?
– Pašreiz esmu par to, ka esošo sistēmu ar mazākumtautību skolām nekādā veidā nedrīkst aiztikt. Tā strādā ideāli, un uz tās rēķina nevienam nedrīkstētu ļaut politiski profilēt. No vienas puses darbojas nacionāļi ar viņu dombravām, no otras – Pliners & Co. Viņi savstarpēji parazitē. Pirmie grib parādīt, ka vismaz kaut ko dara. Tad cenšas kādus vārdus iekļaut valdības kopīgā deklarācijā par krievu skolām, uzreiz pasniedzot medusmaizi otram galam, lai parādītos aizstāvji ar Plineru priekšgalā. Viss! Var strādāt un aktivizēties. Rīgā mazākumtautību skolu absolventiem nav problēmu ar latviešu valodu. Viņi kārto eksāmenus kā latviešu skolu audzēkņi, un rezultāti apmēram tādi paši. Jaunieši prot latviešu valodu, un tas nav mans izgudrojums, bet centralizēts eksāmenu apstiprinājums, plus runā krieviski, angliski. Ar viņiem viss kārtībā. Tie ir Latvijas bērni, kas ieguvuši izglītību atbilstīgi izglītības standartiem, kaut daļa apmācības bijusi krieviski. Aiztikt šo sistēmu ir stulbākais, ko var izdomāt. Dzīvojam trauslā pasaulē, kur pilns ar problēmām, kas būs ar ES, ar bēgļiem, bet, es atvainojos, kaut kādiem kretīniem nevajadzētu ļaut iegūt politisko kapitālu uz bērnu rēķina.
– Vai Rīgas pašvaldības vadītājam ar Kučinska valdību saistās kādas cerības? Pēc ilgāka laika premjers nav no “Vienotības”, bet krēslā sēž pieredzējis pašvaldību cilvēks.
– Varbūt savtīgu interešu dēļ, tomēr izdevies pārkārtot valdības attieksmi pret pašvaldībām kopumā. Agrāk pašvaldības uztvēra kā objektu, no kā paņemt naudu un nofinansēt veiksmes stāstu, kā darījis Dombrovskis. Kopš viņš aizgājis, kopš ZZS izdevies atgriezties valdībā un Saeimas “Vienotības” frakcijā darbojas nosvērtu reģionu deputātu grupa, attieksme pret pašvaldībām ir mainījusies. Tā ir loģiskāka un sakarīgāka…
– Ventspilī celšot jaunu, skaistu koncertzāli.
– Šeit var tikai apbrīnot konkrētas pašvaldības vadītāja spējas rūpēties par savu pilsētu.
– Uzreiz jāpiemetina pārdzīvojumi, ka Rīgā nav mūsdienīgas koncertzāles.
– Pašlaik Kultūras ministrija vērtē iespējas, kur un kā koncertzāli Rīgā varētu būvēt. Mēs maksimāli palīdzēsim rast risinājumu. Atgriežoties pie Kučinska – viņš jūt pašvaldību sāpi, gribētos novēlēt veiksmi premjera amatā.
– Jā, varat pāriet pie politiska jaunās valdības vērtējuma.
– Ko var paveikt ar koalīciju, kas tapusi kā “Santa Barbara” bezgaumīgā variantā? Kaut Kučinskim paveiktos ko izdarīt ar tiem biedriem, kādi viņam ir. Neņemos paredzēt, cik ilgtspējīga būs šī valdība, jo politiskie procesi kļuvuši visai neprognozējami.
