Jautrās melošanas šovs: viegli zaudēt, asprātīgi uzvarēt 4
LTV1 šovā “Kurš ir kurš?” apvienotas visas komerciālo TV formātu pazīmes – tajā visiem jautri, šovā iebūvētā vienkāršo notikumu atkārtošanās shēma notur interesi pat tad, kad to skatīties vairs negribas.
Līdz jaukajam pārsteigumam un atvieglojumam, ka minēšanai beigas, gan nākas gaidīt ilgi. Jāpārdzīvo vismaz četras ātro kredītu un Ziemassvētku pārdošanas ideju piepildītas reklāmas pauzes, kā arī dažādu jautru notikumu piesātinātas izlikšanās sērijas.
Izlikšanās spēle
LTV šovs “Kurš ir kurš?”, ko jau vairākus mēnešus varam skatīties tīmeklī un sestdienas vakaros televīzijas ekrānā, piedāvā spēli, kurā pēc dažām pazīmēm ātri jāuzmin svešu cilvēku profesijas. Tāpat kā dzīvē, arī šovā visi melo, izliekas un ļaujas stereotipiem. Kā jau labā spēlē, ir uzvarētāji un zaudētāji, lētticīgie un tie, kas iekrīt viņiem gudri izliktās lamatās. Tā ir spēļu būtība. Slēpties, izlikties, pārtapt, iejusties nebijušās lomās, piešķirt sev neesošas zināšanas. Zaudēt, bet viegli – un zaudējumus ātri pārdzīvot. Uzvarēt un triumfēt, it kā nejauša veiksme būtu personiska uzvara. Jēga tam visam maza, jo no minēšanas nekas nemainīsies. Vien jautrība, būs notikusi spēle. Labākais, kas notiek raidījumā, ir vieglums, prieks, asprātības, improvizācija, savstarpēja labvēlība. Tikpat jauka ir aizraušanās, iesaistīto pašironija.
Viss pārējais ir galēji komercializēts formāts, kur precīzi jāizpilda viss plānotais. Lai spēle nekļūtu garlaicīga, tajā salikti daudzi uzmanības kairinātāji. Galvenais no tiem attiecas uz tā saucamo ekspertu komandām, kuros aicinātas televīzijas personības vai cilvēki, ko pazīstam no daļēji publiskām profesijām. Ja vēl nezināt, tad ekspertiem jāatmin sešu cilvēku profesijas un vēl jāsacenšas savā starpā.
Slavenību kulta rotaļa
Lai televīzijas skatītāju parasto (labā nozīmē) pievilinātu skatīties, šovā tiek piedāvāta jau pazīstamu cilvēku lomu maiņa. Tā ir iespēja gan studijā klātienē, gan ekrānā redzēt, kā neparastās situācijās uzvedas vietējās slavenības. Kā viņi izturas ārpus savas profesijas rāmja, cik attapīgi spēlē, kā māk zaudēt un sprēgāt asprātībā. Vienlaikus šie cilvēki iegūst papildu atpazīstamību. Tas joprojām ir noderīgi un dod sava svarīguma apziņu, jo fanu intereses uzturēšana ir ļoti svarīga.
Ekspertiem pa vidu uz dažām minūtēm šovā parādās vēl citi publiski zināmi cilvēki, kuri ļauj sevi padarīt par izmēģinājuma trusīšiem vingrinājumos, kad kāds no dalībniekiem rāda savas prasmes konkrētā profesijā. Izģērbšanās, pēršana TV pirtī, ķermeņa apmatojuma noņemšana ar vasku, masāža, tango, tautas dejas palēkāšana vai kas cits būtu pagalam vispārzināmas manipulācijas, ja visi šova skatītāji neredzētu, kā to dara kāds (vai ar kādu), ko jau pazīstam, kurš jau raisījis mūsu interesi.
Tā ir citādi neiegūstamas noskatīšanās jeb lūrēšanas pieredze, kas dīvainā kārtā cilvēkam dod izjūtu – savā īpašumā iegūts kaut kas nozīmīgs, jo citādi tas paliktu slēpts. Lūrēšanas tieksme notur pie dzīvības visa veida selebritiju* izmantošanā balstītus mediju formātus, sākot ar Opras Vinfrijas izdotajiem žurnāliem un neskaitāmiem slavenību šoviem līdz pat Kardašjanu ģimenes locekļu biznesam, ko balsta regulāra ķermeņu demonstrēšana.
Lai taču Latvijas lielajos ziņu portālos parādās britu tabloīdu paparaci pieķertās, karaliskās ģimenes locekļu vai citu slavenību neveiklības! Iespēja skatīt cita LTV raidījuma vadītāja Kaspara Ozoliņa notetovēto torsu vai arī vērot, kā seju masē brīnišķīgi atraktīvajam Roberto Meloni, ir daudz lielāka vērtība. Viņi ir mūsējie, jau zināmie, tāpēc viņus apskatīt jo lielāks prieks, vai ne? Tā LTV šovs gan simboliski, gan burtiski līdz kailai ādai samazina attālumu starp apbrīnas objektu un apbrīnotājiem.
Kurš šovā galvenais?
Publika studijā demonstrē tautas balsi, to netveramo un vairākumam ne vienmēr pamatoti piedēvēto gudrību, ar kuru vēlamies identificēties. Studijā uzaicinātie ir tikpat dažādi kā cilvēki pie ekrāniem, un elektroniskais balsojums par piederību vai nepiederību profesijai uz mirkli ļauj skatītājam salīdzināt savas nojausmas par pareizajām atbildēm ar citu domām. Tomēr publikas balsojumam spēlē nav nekādas nozīmes. Tas nepadarīs ne deju kolektīva vadītāju par ķīmiķi, ne stjuarti – par leļļu teātra aktrisi. Publika ir noderīgs fons, uz kura izceļas lokālās slavenības. Šova formāts paredz skaidru nošķīrumu starp varoņiem un apbrīnotājiem. Kā ar dalībniekiem? Apbrīnoju jebkuru, kurš piekritis jautrajai avantūrai pārstāvēt sevi un savu profesiju minēšanas spēlē. Šova aizkulisēs palicis ilgs un pamatīgs darbs – dalībnieku sagatavošana vairāku profesiju paraugdemonstrējumiem. Varbūt daudz jautrāk būtu, ja cilvēki nonāktu negaidītas profesijas lomā bez gatavošanās?
Dažiem dalībniekiem izdodas tikt pie vairāku minūšu uzmanības, ja viņi izvēlēti kādas profesijas prasmju pārbaudei. Šovā dotais laiks ir krietni īsāks par Endija Vorhola solīto, ka popkultūras likumi ļauj iegūt katram 15 slavas minūtes. Bet ir 21. gs., kad esam steidzīgāki un mūsu uzmanība vēl intensīvāk lēkā no viena impulsa pie otra, un slavas minūšu skaits ir daudz mazāks. Tāpēc šovā liels prieks par asprātīgiem, aizrautīgiem dalībniekiem, kam, visticamāk, tā ir viena no nedaudzajām televīzijas pieredzēm. Bez dalībniekiem šovs nesanāktu tik daudzveidīgs un pārsteigumu pilns.
Tas būtu citāds arī bez Zanes Daudziņas vadītājas lomā. Viņa ir tā, kas visus izrīko un vienlaikus rada noskaņojumu šovā. Tas ir enerģijas, plānotu un neplānotu pienākumu pārpilns vakars, kurā šova vadītāja strādā vissmagāk. Īsi sakot – viņai viss izdodas!
Droši vien televīzijai nepieciešams, lai visu tik ļoti pārspīlētu un parastu TV spēli padarītu par universuma svarīgāko notikumu. Lai tā būtu. Īstenībā nekas būtisks nemainās, ja daudzkārt tiek atkārtots, ka šova nosaukums ir valsts vissvarīgākais jautājums. Tā darbojas emociju un pieredzes ekonomika. Kā spožs šovs, aizraujoša spēle. To prasmīgi veido režisors, scenāriju autors un daudzu TV formātu veidotājs Andis Mizišs ar lielu komandu. Izklaide tapusi smagā darbā, par to šaubu nav! Bet šova pēcgarša ir viegla. Tas ir kā komerciāls nieks, kur spožam iesaiņojumam arī sava loma, lai skatītāji neuztvertu sabiedrisko mediju tikai kā nopietna satura avotu. Vienu tādu draisku spēli LTV1 programmā varam izturēt, vai ne?!
* Žargonvārds, kas cēlies no angļu “celebrities” – slavenības.
Pasaulē: citviet pārbaudīts šovs
* Šovs “Kurš ir kurš?” veidots pēc starptautiska formāta “Who’s who?” parauga. Šova izplatīšanu uzņēmusies franču kompānija “KABO International”, bet pats šovs radīts britu uzņēmumos “Rose Bay Media” un “Noel Gay Television”.
* Tas gandrīz desmit gadu bijis populārs Francijā, nesen piedzīvojis milzu panākumus Norvēģijā. Šovam ir vairākas versijas, starp tām arī neveiksmīga – šovu, kurā bija jāatmin svešu cilvēku laulātie, slēdza pēc pirmās pārraides.
* Profesiju minēšanas spēli kopš 2016. gada skatās arī Zviedrijā un Dānijā.
