Jaunieši Latvijā paziņo summu, ko uzskata par normālu algu 33
Jaunieši uzskata, ka viens no galvenajiem veiksmīgu karjeru raksturojošajiem kritērijiem ir laba alga, turklāt 64% jauniešu norādītais “labais atalgojums” ir krietni augstāks nekā vidējais valstī, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu kompānijas “Norstat Lavija” veiktās aptaujas dati.
Aptauja tika īstenota, uzsākot jauno iniciatīvu “Jauno talantu dienas”, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļauties darba tirgū. Lai noskaidrotu, ko jaunie profesionāļi domā par darbu, kas viņiem šķiet svarīgi, tās ietvaros tika aptaujāti 546 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Iegūtie dati tika salīdzināti ar valsts statistikas datiem un darba tirgus tendencēm.
Veiksmīgu karjeru raksturo “laba alga”
Jautāti, kas, viņuprāt, ir veiksmīga karjera, jaunieši kā trīs galvenos kritērijus min labu algu (80%), iespēju darīt to, kas interesē un patīk (80%), kā arī iespēju apgūt jaunas prasmes, iepazīt jaunus cilvēkus utt. (40%).
Tikai 10% jauniešu kā vienu no veiksmīgu karjeru raksturojošo kritērijiem min darbu starptautiskā uzņēmumā.
Runājot par atalgojumu, 43% aptaujāto jauniešu uzskata, ka laba alga pēc nodokļu nomaksas ir 1000 līdz 1500 eiro robežās un 21% jauniešu par tādu uzskata virs 1501 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Kopumā 64% respondentu ir pārliecināti, ka laba darba alga ir, sākot no 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas ir krietni augstāks nekā vidējais atalgojums valstī pērn. Proti, no “CV Online Latvia” datiem izriet, ka 2017.gadā Latvijā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija ap 900 eiro.
Izaugsme ir pašsaprotama
Viens no nozīmīgākajiem karjeras izaugsmi veicinošiem faktoriem ir paaugstinājums. Katrs desmitais aptaujātais jaunietis ir pārliecināts, ka tas ir jāsaņem jau pirmajā darba gadā, bet 45% ir uzskata, ka tam ir jānotiek pirmo 3 gadu laikā. To, ka paaugstinājums ir atkarīgas no darbinieka prasmēm un sasniegtajiem rezultātiem, atzīst vien 39% jauniešu. Tikmēr LDDK un sabiedriskās organizācijas “Junior Chamber International” aptaujas rezultāti liecina, ka tieši darba rezultātus kā pārliecinošu argumentu paaugstinājuma piešķiršanai min 80% Latvijas darba devēju.
Galvenais kandidātu atlases kritērijs – iepriekšējā darba pieredze
Lūgti norādīt, viņuprāt, 3 parametrus, kurus primāri vērtē darba devēji, izvēloties jaunus darbiniekus savai komandai, lielākais vairums jeb 91% jauniešu kā pirmo min darba pieredze. Tāpat viņi uzskata, ka darba devēji pievērš uzmanību specifiskām prasmēm, piemēram, svešvalodu zināšanām, dažādu nestandarta programmatūru pārzināšanai u.tml. (75%) un izglītībai (62%). Tajā pašā laikā no LDDK datiem izriet, ka darba devēji lielāku nozīmi piešķir darbinieku personīgajām īpašībām, piemēram, iniciatīvai, pastāvībai, disciplīnai, kā arī spējai apgūt jaunas zināšanas un pārvarēt stresu.
Veiksmīgam pirmajam startam karjerā ir nozīme
Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, jauniešu nodarbinātība ir nopietns izaicinājums. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gada I ceturksnī vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvi bija vien 37% iedzīvotāju. Bezdarba līmenis šajā vecuma grupa veidoja 14,7%, kas gandrīz divas reizes augstāks nekā valstī kopumā.
Izpētīts, ka jauniešu bezdarbam var būt negatīvas ilgtermiņa sekas. Piemēram, Pasaules bankas dati liecina: ja ir problēmas ar darba gaitu uzsākšanu jau agrīnos gados, tas ietekmē visu personas turpmāko dzīvi, jo jau sākotnēji šie cilvēki ir mazāk patstāvīgi. Savukārt no Lielbritānijas fonda “The Prince’s Trust” pētījumiem izriet, ka katri trīs mēneši, kas pavadīti bez darba 22 gadu vecumā, noved pie papildu pusotra bezdarba mēneša vecumā no 28 līdz 33 gadiem.
