Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm 66
Šodien, 25.februārī, Rīgā nodibināta kreisi orientēta partija “Progresīvie” (PP) , kura sola iestāties par Ziemeļvalstu labklājības modeļa ieviešanu Latvijā un atjaunot sociāldemokrātu labo vārdu Latvijā.
Partijas dibināšanai kopumā reģistrējās 222 cilvēki, bet organizācijas kodolu veido gadus 30 līdz 40 jauni cilvēki, kas iepriekš darbojušies biedrībā ar tādu pašu nosaukumu “Progresīvie”. Tās redzamākā aktivitāte bija centieni panākt progresīvās likmes piemērošanu Iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Turpmāk par šo lietu viņi turpinās cīnīties ar politiskiem instrumentiem.
“Biedrībā mēs kopā strādājam kopš 2011. gada, bet pēdējos mēnešos esam pieauguši krietni kuplākā skaitā. Šajos gados radījām dažādus priekšlikumus par darba drošību, strādājošo aizsardzību, nodokļu politiku, bērnu un ģimeņu atbalstu. Šos priekšlikumus iesniedzām politiķiem un partijām, cerot šādā veidā panākt progresīvas pārmaiņas Latvijā. Diemžēl piedzīvojām nevis izaugsmi, bet stagnāciju un nespēju pieņemt sociāli atbildīgus lēmumus. Latvijā jau gadu desmitiem ir viena no sociāli nevienlīdzīgākajām sabiedrībām Eiropas Savienībā. Politiķi zina, kas jādara – jāievieš godīgāka, vienkāršāka nodokļu politika – progresīvā nodokļu politika. Partija, kas vada Ministru kabinetu un Finanšu ministriju, savā priekšvēlēšanu programmā bija skaidri ierakstījuši – Latvijā ieviesīsim progresīvu nodokļu sistēmu. Šobrīd esam 2017. gadā, bet neko tādu neesam piedzīvojuši. Tā mēs varam vēl ilgi gaidīt uz viņiem, tādēļ pienācis laiks darīt pašiem,” savā uzrunā partijas dibinātājiem teica biedrības “Progresīvie” vadītājs Ansis Dobelis. Viņaprāt, valdošie politiķi ignorē reālas problēmas, tā vietā nodarbojoties ar “bubuļu radīšanu un aktīvas darbības imitāciju”.
“Tā vietā, lai risinātu sociālos un ekonomiskos jautājumus, notiek cīņa par Satversmes preambulu, likuma grozījumus par skolotāju lojalitāti, Tieslietu ministrija par nodokļu maksātāju naudu rada laulību kursus, cīnās pret bēgļiem, kuri paši no Latvijas bēg, nevis par to, lai mūsu iedzīvotāji paliktu Latvijā,” piebilda Dobelis.
Par jaunās partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Stokholmas ekonomikas augstskolas lektors Māris Graudiņš. Viņaprāt, pienācis laiks patiesam sociāldemokrātu spēkam pārņemt varu Latvijā, jo kopš Gundara Bojāra valdīšanas Rīgā sociāldemokrātiskās vērtības esot kompromitētas. Viņš arī informēja, ka jaunā partija nepieņemšot lielus ziedojumus, lai saglabātu neatkarību no sponsoru diktāta. Maksimālais ziedojuma apmērs varētu tikt noteikts 1000 eiro robežās. Partijas galvenie ienākumi būšot no biedra naudām, kuras arī paredzēts noteikt progresīvi – jo lielāki ienākumi, jo lielāka biedra nauda.
Jautāts par iespējamo sadarbību ar “Saskaņu”, kas arī sevi sauc par sociāldemokrātisku partiju, jaunais PP priekšsēdētājs norādīja, ka PP gatavi sadarboties ar ikvienu politisko spēku, kuram pieņemamas sociāldemokrātu vērtības. “Tomēr “Saskaņas” gadījumā neredzu sadarbības iespējas, kamēr viņiem spēkā ir sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”. Igaunijas sociāldemokrāti līdzīgu sadarbības līgumu šobrīd iesaldējuši, neesmu dzirdējis, ka “Saskaņa” to būtu izdarījusi,” viņš teica.
Bez Graudiņa PP valdē darbosies arī “Iespējamās misijas” skolotāja Antoņina Ņenaševa, nevalstiskā sektora aktīviste un skolotāja Ieva Lazda, SIA “MikroTik” elektroniķis Guntis Laurins, biedrības “Progresīvie” vadītājs Ansis Dobelis, uzņēmēji Ervīns Labanovskis un Mārtiņš Kossovičs.
Kā jau liecina nosaukums, partija iestāsies par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu, kā arī kopumā par “zaļu, resursus saudzējošu tautsaimniecību”, ēnu ekonomikas apkarošanu, kopdzīves reģistrāciju. Partijas programmā atrodami arī solījumi piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības ikvienam 16 gadu vecumu sasniegušam pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no pilsonības, ja vien viņš attiecīgajā pašvaldībā nodzīvojis vismaz piecus gadus. Tāpat “Progresīvie” iestājas par automātisku pilsonības piešķiršanu visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju bērniem. Vienlaikus gan tiek solīts stiprināt latviešu valodu. Ārpolitikā PP sola saglabāt līdzšinējo kursu, atbalstot Latvijas aktīvu dalību ANO, ES, NATO.
Vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās PP plāno startēt Jūrmalā, Aizputē un Ropažos, iespējams, arī Rīgā, Baldonē un citās pašvaldībās. Tāpat partija gatavošoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Līdz tam laikam gan biedru skaits būs jāpieaudzē vismaz līdz 500 cilvēkiem.
