Jauna iespēju nozare atkritumu apsaimniekošanā 4
Saistībā ar valsts apņemšanos, līdz 2020. gadam Latvijā ir jāpārstrādā vismaz 50% no sadzīves atkritumiem. Ieskatam – viens cilvēks gada laikā rada 333 kg, bet Eiropas Savienībā – vidēji 360 kg sadzīves atkritumu.
“Latvijā atkritumu šķirošana un pārstrāde aizvien ir vāji attīstīta. Dominē atkritumu noglabāšana atkritumu poligonos, kas nozīmē, ka vērtīgie resursi, kas tur nonākuši, ir zuduši un vairs nekad netiks izmantoti,” teic Māris Simanovičs, “Eco Baltia” grupas vadītājs. Atkritumu poligonos Latvijā noglabā aptuveni 70 – 80% no visiem atkritumiem. Kāpēc tie būtu jāpārstrādā? Tāpēc, ka poligonu būvniecība ir dārga, tie aizņem lielu platību un, noglabājot pārstrādājamos materiālus, aizvien vairāk noplicinām dabu. Būvējot jaunus poligonus, augs arī maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Ir pierādīts, ka 89 – 98% mājsaimniecību radītos sadzīves atkritumus var izmantot vēlreiz. Patlaban dalītās atkritumu vākšanas iespējas iedzīvotājiem ir nodrošinātas galvenokārt ārpus Rīgas.
M. Simanovičs un citi atkritumu apsaimniekošanas eksperti norāda – Latvijā vislielākā problēma ir būvgruži, tostarp gan to uzskaite, gan atbilstoši likumi. Uzņēmējs nosauc piemēru – Igaunijā 2012. gadā savākts 1,2 miljoni tonnu būvniecības atkritumu, Latvijā vairākas reizes mazāk. Līdz 2020. gadam ir jāpārstrādā 75% no būvniecības atkritumiem…
Valstī vāc un pārstrādā arī dažādus iepakojumus, makulatūru, nolietotās elektropreces, kā arī videi kaitīgās preces – baterijas, riepas, akumulatorus, smēreļļas – tās savāc aptuveni 25 – 60% apmērā no pārdotā daudzumā. Visvairāk attīstīta ir polimēru pārstrāde.
Tā “Eco Baltia” grupas uzņēmums “Nordic Plast” pārstrādā Latvijā vākto plēvi, polipropilēna maisus (tos visbiežāk izmanto lauksaimnieki) un ražo dažāda veida granulas. Tāpat pārstrādā arī dažāda veida plastmasu. “Nordic Plast” ik mēnesi ražo aptuveni 300 tonnu produktu.
Citi grupas uzņēmumi – “PET Baltija” un “Eko PET” – pārstrādā caurspīdīgās un krāsainās PET pudeles. “PET Baltija” rūpnīca patlaban ir vislielākā Baltijas valstīs, tā produkti aizņem 1,5% lielu Eiropas tirgus īpatsvaru. Savukārt “PET Baltija” ražotās PET pārslas eksportē uz Dāniju, Poliju, Lietuvu, Itāliju, Nīderlandi, Somiju un citām valstīm. Latvijā šo produktu nepārdod. – “PET Baltija” darbojas 24 stundas diennaktī, šajā rūpnīcā nonāk gandrīz viss Latvijā savāktais iepakojums (aptuveni 90%), tomēr tas veido vien 5 – 10% no kopējā rūpnīcā pārstrādāto pudeļu daudzuma. Ražošanas izejvielas ieved no Igaunijas, Polijas, Lietuvas, Itālijas un citām valstīm. PET pārslas tālāk kalpo kā izejmateriāls, piemēram, poliesteram, no kā ražo apģērbu, plastmasas traukus un pat bruģi.
M. Simanovičs vērš uzmanību, ka Latvijā atšķiroto un savākto atkritumu daudzums aizvien ir neliels. Tā 2012. gadā Latvijas tirgū nonāca aptuveni 200 000 tonnas izlietotā iepakojuma (stikls, kartons, plastmasa un cits iepakojums), no tā pārstrādei savāca aptuveni 60%. “Eco Baltia” rūpnīcu jauda būtiski pārsniedz valstī savākto atkritumu daudzumu, tāpēc uzņēmumi izejvielas ieved arī no citām valstīm.
Nākamajos gados atkritumu poligonos varētu nonākt būtiski mazāk sadzīves atkritumu nekā patlaban. Proti, iecerēts, ka darboties sāks divas atkritumu šķirošanas rūpnīcas. Getliņos Rīgas pašvaldības uzņēmums iecerējis no atkritumiem iegūt alternatīvās enerģijas ieguvei vajadzīgo RDF (no sadzīves atkritumiem atdalītā dedzināmā frakcija, tostarp koks, drēbe un citas sastāvdaļas). “Eco Baltia” patlaban veic pēdējos saskaņojumus tādas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Salaspilī, kur no atkritumiem atdalīs vairākkārt izmantojamās izejvielas. Vēl vienas rūpnīcas būvniecība ar ES naudas atbalstu notiks Liepājā, tur jau notiek projektēšanas darbi. M. Simanovičs aicina šajā ES fondu plānošanas periodā paredzēt ES naudas atbalstu tādas koģenerācijas stacijas būvniecībai, kas enerģijas ražošanā izmantotu RDF. Vispirms gan šāda iespēja jāparedz likumos. “Ieguldot samērā nelielus naudas līdzekļus koģenerācijas stacijas var pārveidot tā, lai tajās kā piemaisījumu, piemēram, šķeldai var izmantot arī RDF. Tie būtu vairāki zaķi ar vienu ķērienu – mazāks atkritumu daudzums poligonos, ietaupīti atjaunojamie resursi, tostarp koksnes, kā arī jaunas darba vietas,” uzskata uzņēmējs.
Bet pavisam valstī vajadzētu piecas atkritumu pārstrādes rūpnīcas, jo atkritumus pārvadāt tālāk par 150 kilometriem nav saimnieciski. Patlaban nelielas atkritumu šķirošanas rūpnīcas jau darbojas Jelgavā un Ventspilī.
Nereti sabiedrībā jūtama pretestība pret atkritumu pārstrādes uzņēmuma būvniecību.
“Latvijā ir ļoti smagnēja būvatļaujas saņemšana. Tā prasa simtos tūkstošos mērāmus naudas tēriņus un pamatīgu malšanos cauri ierēdņu birokrātiskajam aparātam. Nav sajūtas, ka kādam rūp šo rūpnīcu svarīgums valstij. Mēs uzstādīsim vislabākās tehnoloģijas, ražošana notiks retinājumā, negatīvā spiedienā. Gaisu sūks no ārpuses, lai neizplatītos smakas. To filtrēs, un uz āru plūdīs svaigs gaiss,” skaidro uzņēmējs.
Jārēķinās gan, ka jauno atkritumu pārstrādes jaudu darbības sākšana nedaudz sadārdzinās maksu par atkritumu saimniecības pakalpojumiem, kas Latvijā patlaban ir viena no zemākajām ES valstīs.
Uzziņa
Eiropas Komisija iecerējusi līdz 2030. gadam dalībvalstīm izvirzīt jaunus mērķus atkritumu pārstrādes nozarē, lai virzītos uz aprites tautsaimniecību. Komisija vēlas, lai līdz 2030. gadam pārstrādātu 70% sadzīves atkritumu un 80% iepakojuma. Pēc komisijas aplēsēm, atkritumu saimniecības nozarē var izveidot vismaz 580 000 jaunas darba vietas.
