Izraidīšanas un “mīlas trīsstūris” 6
“Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča rīkoto “Baltijas foruma” konferenci šogad pavadīja skandāls, jo no Latvijas tika izraidīta viena no tā dalībniecēm – Krievijas informācijas aģentūras “Rossija segodņa” galvenā producente Ella Taranova, kas iekļauta Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Taranova piektdien aizturēta viesnīcā “Baltic Beach Hotel” Jūrmalā un vēlāk izraidīta no valsts. Visticamāk, E. Taranovas izraidīšana saistīta ar viņas darbavietu. “Rossija segodņa” ir vadošā Krievijas propagandas aģentūra, kuru vada bēdīgi slavenais Dmitrijs Kiseļevs – plašāk pazīstams ar saviem spriedelējumiem, ka Krievija spējīga ASV vienā mirklī pārvērst “radioaktīvos pelnos”.
E. Taranovas izraidīšana tika apspriesta “Baltijas foruma” konferencē. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs pasteidzās paziņot, ka viņam esot “kauns par Latviju” un esot nožēlojami, ka turpinoties “melno sarakstu spēles”. Cits foruma viesis – Krievijas ārlietu padomes vadītājs un bijušais ārlietu ministrs Igors Ivanovs – izteica viedokli, ka kādam esot mērķis nokaitēt atmosfēru ap “Baltijas forumu”. Savukārt informācijas aģentūras “TASS” ģenerāldirektora vietnieks Mihails Gusmans notiekošo saistīja ar informatīvo karu. “Izskaidrojiet, ar ko noziedzies šis cilvēks?!” vaicāja Gusmans. Uz to klātesošais Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Viktors Makarovs paskaidroja: “Latvijā daudzi skatās Krievijas televīzijas kanālus, bet Krievijā droši vien maz skatās Latvijas kanālus. Sekojam līdzi, ko saka žurnālisti un kas notiek Krievijas publiskajā vidē – mēs atceramies tos, kas dara labu darbu un kas ne tik labas lietas. Krievijas mediju vidē varam novērot dažādas parādības un fenomenus, taču tas mums neliedz turpmāk tikties.” Pēc šīs vārdu apmaiņas abus kungus vēlāk varēja manīt apspriežamies kuluāros.
E. Taranova gan nav vienīgā persona, kurai iebraukšana Latvijā šajās dienās liegta. Tas pats noticis ar Krievijas aktieri Dmitriju Pevcovu (viņa ierašanās gan nebija saistīta ar “Baltijas forumu”). Viņu “melnajā sarakstā” iekļāvis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Šādu lēmumu var pieņemt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai arī izdarījis smagu noziegumu. Sīkāki komentāri no Iekšlietu ministrijas puses gan nav sekojuši, taču zināms, ka D. Pevcovs Rīgā viesojās šā gada martā un, tiekoties ar teātra mīļotājiem, pauda atbalstu Krievijas veiktajai Krimas aneksijai. “Pieaugošā Krievijas atdzimšana pasaulē – jau ir iemesls patriotismam. Kad Krievija kļūst stiprāka, tas vienmēr pasaulē izraisa neapmierinātību. Visa šī murmināšana, neapmierinātība ap Krieviju liecina par to, ka Krievija ir spēcīga lielvara,” Pevcova teikto atstāsta portāls “baltnews.lv”. Aktiera izpratnē iemesls patriotismam ir “Krievijas sportistu sasniegumi, Krievijas armijas augstās kaujas un morālās spējas un Krima”. D. Pevcovs arī izteicies: “Nav tikai tas, ka ar mums rēķinās. No mums sāk bīties. Tas ir labi,” portāls citē aktieri.
Tikmēr “Baltijas foruma” konferencē valdošā noskaņa bija – aizmirst politiskās domstarpības un atgriezties pie biznesa stratēģijas. Te īpaši izcēlās Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (“Saskaņa”) un bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Gan S. Potapkins, gan A. Šlesers savos paziņojumos uzsvēra Latvijas draudzīgumu Krievijas biznesam, un arī Krievijai neesot citas izvēles kā Latvija. Pēc S. Potapkina domām, cilvēkus, kuri, iestājoties par attiecību uzlabošanu, šeit valdošās aprindas uzskatot par kolaboracionistiem. Deputāts atzinīgi novērtēja trīs ZSS ministru neoficiālo tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Latvijas, ES un Krievijas attiecības S. Potapkins novērtēja kā mīlas trīsstūri. “Attiecības Latvijai ar Krieviju ir kā ar mīļāko, bet ir oficiālās precības ar Briseli. Pienāks brīdis, kad vajadzēs kaut kā iziet no šīs situācijas,” filozofēja S. Potapkins.
Bijušais satiksmes ministrs A. Šlesers, kas tagad pārstāv loģistikas kompāniju “Euro Rail Trans”, gan bija lietišķāks – viņš skaidroja, ka Latvija esot Krievijas lētākā iespēja tranzītkravām un mūsu valsts ostas var būt drošības garants Krievijai. Austrumu kaimiņvalstij esot labāk izmantot tās, jo nebūs jāmaksā lietuviešiem par kravu vešanu uz ostām Kaļiņingradas apgabalā, bet Somu līcis ziemā mēdzot aizsalt. “Atcerēsimies, ka tranzīta nozarē strādā krievvalodīgie, tā tas tradicionāli izveidojies. Nerisināsim mūsu kaimiņattiecības ar Krieviju caur Briseli vai Vašingtonu,” aicināja A. Šlesers. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs izteica nožēlu, ka runās par Rietumu un Krievijas attiecībām biežāk dzird militāro leksiku, nevis ekonomiskās sadarbības iespējas. “Mēs dzīvojam laikos, kas atgādina aukstā kara gadus,” piebilda N. Ušakovs.
Latvijas valsts ārpolitikas oficiālo nostāju pauda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs: “Raķešu “Iskander” kustība reģionā atgādina aukstā kara periodu. Bruņošanās un masveida mācības Krievijas pusē pārsniedz notiekošās aktivitātes NATO teritorijā. Mēs esam gatavi runāt ar Krieviju. Mums ir NATO un Krievijas padome, kur mums ir daudz saskarsmes punktu.”
