Izglābj bankrotējuša vācu uzņēmuma šuvējas 8
Gulbenē šonedēļ oficiāli durvis vērusi Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA “Nemo” filiāle, kas nodarbinās daļu darbinieku no martā aizvērtā SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” šūšanas ceha.
“Nemo” īpašniece Inga Zemdega-Grāpe atklāj, ka jaunajā ražotnē strādās 40 darbinieki. Ja “lietas ies”, tad darbinieku skaitu varētu palielināt. “Nemo” filiāle darbosies jaunās telpās, arī iekārtas ir paša uzņēmuma, jo nav izdevies vienoties ar “Nienhaus&Lotz Lettland” par iekārtu iznomāšanu.
“Ceru, ka Gulbenes cehs būs veiksmīgs, jo kolektīvs grib strādāt. Tas nozīmē augstu ražību un augstu efektivitāti, līdz ar to varēsim nodrošināt klientiem labas cenas, ātrumu un varēsim samaksāt cilvēkiem vairāk nekā minimālo algu,” stāsta uzņēmēja. Kad jautāju par algas apjomu, viņa neslēpj, ka Krāslavā dažas šuvējas saņem pat 600 – 700 eiro mēnesī, taču tad ir ļoti augsts darba ražīgums. “Cilvēki, kas grib strādāt, var nopelnīt,” uzsver Zemdega-Grāpe.
Gulbenē jau top mēteļi Skandināvijas un citiem eksporta tirgiem, un, kā rāda Inga Zemdega-Grāpe, šādu modeli var nopirkt arī Kanādā. Paredzēts, ka Gulbenes ražotnē mēnesī varētu saražot trīs tūkstošus mēteļu, bet optimālais daudzums ir četri tūkstoši. Pavisam “Nemo” Krāslavā gada laikā saražo 130 tūkstošus apģērba gabalu – bikses, svārkus, mēteļus, žaketes, blūzes, kleitas.
Jūtams, ka darbinieces priecājas par iespēju atkal strādāt savā profesijā. Dažas no viņām jau bija paguvušas pieteikties bezdarbniekos, taču tagad labprāt atgriežas darbā. “Iepriekš ražojām kleitas, reti – blūzes un svārkus, bet tagad šūsim mēteļus. Tas ir pilnīgi kas jauns, tehnoloģijas atšķiras. Bet labi, ka atkal ir darbs un esam jaunās mājās,” stāsta šūšanas operatore Ilze Viļuma, kas pati bezdarbniekos pabijusi 16 dienas.
Cīņa par to, kurš grib strādāt
Krāslavā “Nemo” nodarbina 208 strādājošos. Uzņēmēja gan atklāj, ka šobrīd veidojas apburtais loks. “Cīnāmies par klientiem, līdz ar to jābūt zemai cenai un nevaram saviem darbiniekiem samaksāt lielas algas. Tās ir ap minimālo, tāpēc cilvēki nenāk strādāt uz šo industriju,” problēmu atklāj Zemdega-Grāpe. Tomēr labi darbinieki ir uz izķeršanu. “Cīņa par darbinieku, kurš grib strādāt, ir ļoti asa – kurš pirmais pagūs,” situāciju raksturo uzņēmēja.
Rīgas Valsts tehnikums pērn septembrī Krāslavā nodibinājis filiāli, izvietojot savu ražošanas prakses bāzi tieši uzņēmumā “Nemo”. Šogad arodu apgūst astoņas meitenes, un uzņēmēja cer uz otras grupas izveidi šoruden. Tas nav daudz, tāpēc viņa aicina jauniešus apgūt šo profesiju, jo pasūtījumu ir daudz, sezona ir izpārdota. Viņa uzskata, ka jauniešiem pietrūkst informācijas, ka Rēzeknes augstskolā ir piecas, bet RTU – 15 budžeta vietas, kur apgūt šo profesiju. “Gribu teikt jauniešiem, ka ļoti lielā cieņā šobrīd ir apģērbu projektētāji jeb konstruktori, ražošanas inženieri un tehnologi. Un ir darba devēji, tostarp “Nemo”, kuri labprāt atbalstītu dzīvošanu vai citus izdevumus studiju laikā. Latvji, brauciet jūriņā jeb studējiet inženierzinātnes!” uzsver “Nemo” īpašniece.
Apģērbu biznesam Inga Zemdega-Grāpe kopīgi ar vīru Oskaru Grāpi pievērsās pirms diviem gadiem, kad iegādājās “Nemo” ražotni Krāslavā. Tolaik tas darīts, domājot par ražošanas attīstību, “lai būtu pašiem prieks un apziņa, ka dari vērtīgu darbu”. Darbības divos gados izkristalizējušās divas galvenās lietas šajā biznesā – pasūtījumi un darbinieki. Klientus vēl var sameklēt, bet ar darbiniekiem nav vienkārši. Pirms desmit gadiem šūšanas industrijā bija nodarbināti 24 tūkstoši, pērn, pēc VID datiem – 3,3 tūkstoši…
Atrod savu nišu
Lai arī Krievija nebija galvenais eksporta tirgus, “Nemo” zaudējis 30% no apjoma. Šī industrija pasaulē balstās uz Āzijas un Dienvidāfrikas ražotnēm, tomēr Latvijas uzņēmumi var konkurēt ar savu nišu un specifiku, ko ķīnieši vai vjetnamieši nespēs uzšūt. “Nemo” specifika ir vilnas mēteļi, ko retais ķīnietis spēj uzšūt. Otra niša – klasiskie kostīmi un žaketes, kuras sēž, nevis karājas, teic uzņēmēja. Šo kvalitāti Eiropā esot spējīgi nodrošināt portugāļi, rumāņi, bulgāri un latvieši. “Šo virzienu esam saglabājuši, un mums tas jāattīsta,” tā uzņēmēja. Īpaši par to interese ir Skandināvijas valstī, kur latviešu ražotnes var izkonkurēt citus ar piegāžu ātrumu. Šobrīd “Nemo” strādā pie sava zīmola izveides un jau jūnijā ar to pirmoreiz piedalīsies starptautiskā izstādē Londonā “Fashion SVP”, cerot uz jauniem pasūtījumiem.
