Irlavas kolekcija Tukuma muzejā 0
Tukuma Mākslas muzejā līdz 1. jūnijam īpaša izstāde – “Irlavas kolekcija” .
Izstādē “Irlavas kolekcija” eksponēta 31 glezna un četras skulptūras, Irlavas Mākslas muzeja inventāra grāmata un viesu grāmata, kas glabājas Tukuma muzeja krājumā, kā arī daktera Krišjāņa Katlapa (1892 – 1964) krimināllieta, ko izstādei deponējis Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs.
Kolekciju izveidoja Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts, ķirurgs Krišjānis Katlaps (1892 – 1964), konsultējoties ar gleznotājiem Ugu Skulmi un Jāni Liepiņu. Līdzīgi kā gleznotājs Leonīds Āriņš (1907 – 1991) loloja Mākslas muzeju Tukumā, tā izcilais ķirurgs Krišjānis Katlaps Otrā pasaules kara gados izveidoja muzeju Irlavā. Viņa lolojums pastāvēja tikai piecus gadus – no 1943. līdz 1948. gadam. Kolekcijā ir 95 mākslas darbi, kas lielā mērā atspoguļo Otrā pasaules kara laika Latvijas mākslas ainu.
1945. gadā Irlavas Mākslas muzeju iekļāva Tukuma Mākslas muzeja sastāvā filiāles statusā. Dakteris Katlaps, būdams slimnīcas galvenais ārsts, pildīja arī muzeja vadītāja pienākumus. 1948. gada 20. jūnijā viņu arestēja un pēc dažiem mēnešiem tiesāja par dzimtenes nodevību, jo dakteris bija ārstējis gan leģionārus, gan nacionālos partizānus. Pēc pusgada Irlavas filiāli likvidēja un mākslas darbus iekļāva toreizējā Valsts Tukuma mākslas muzeja krājumā.
Padomju laikā atsevišķi kolekcijas darbi tika eksponēti, bet visas kolekcijas izstāde pirmo reizi notika 1987. gada decembrī. Mākslas zinātnieks Jurģis Skulme toreiz sagatavoja gan izstādi, gan nelielu izstādes katalogu. Cenzūras ierobežojumu dēļ viņš gan pilnībā nevarēja atklāt ne kādreizējā Irlavas Mākslas muzeja vēsturi, ne arī padomju varas represētā ārsta Krišjāņa Katlapa stāstu visās detaļās.
Pirmās mākslas izstādes Irlavā
Irlavas Mākslas muzejs dibināts 1942. gadā Irlavas un Grenču Lauksaimniecības biedrības paspārnē. No 1925. līdz 1935. gadam Irlavas apkārtnē darbojušies vismaz 17 mākslinieki, kas regulāri piedalījušies arī tukumnieku izstādēs, tostarp, Indriķis Zeberiņš un Jānis Tīdemanis. Irlavā dzimusi un mācījusies gleznotāja Ērika Gulbe.
Irlavas mākslas muzeja izveidē noteicošā loma bijusi ārsta Krišjāņa Katlapa personībai.
Viņš ir dzimis Tukuma apriņķa Smārdes pagastā, Jāņkrogā. Pirms medicīnas studijām Svētā Vladimira Kijevas Universitātē skolojies Tukuma komercskolā, F. Šmithena un L. Bērziņa Dubultu privātajā ģimnāzijā un Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. Pēc universitātes beigšanas no 1919. līdz 1922. gadam dienējis armijā. 1923. gadā sācis darba gaitas Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcā. Ļaudis Tukuma apkārtnē dakteri Katlapu vēl šobaltdien atceras kā izcilu ķirurgu, gandrīz vai brīnumārstu.
K. Katlapam bija arī neliela privātā gleznu kolekcija, 24 darbi. Kopš skolas gadiem viņš bija pazīstams ar gleznotāju Ugu Skulmi, studiju gados iepazinis komponista Ā. Skultes ģimeni. Tieši ar U. Skulmes atbalstu viņš 1939. gadā Irlavā sarīkoja latviešu mākslinieku izstādi. Vēl viena izstāde sarīkota 1942. gadā no 4. līdz 11. oktobrim.
Irlavas Mākslas muzejs
Tieši pēc šīs izstādes radās ideja dibināt muzeju. Telpu nebija, tāpēc mākslas darbi tika izvietoti vecajā doktorāta ēkā un slimnīcas vadītāja dzīvoklī. J. Skulme atceras, ka bijusi iecere uzcelt īpašu muzeja ēku Abavas upes krastā. Izstrādāts pat muzeja mets un savesti laukakmeņi pamatiem, bet kara laika apstākļos būvniecība nebija iespējama.
Irlavas Mākslas muzejā komplektēti tikai mākslinieciski spēcīgi darbi, ignorējot mākslinieku politisko pārliecību. Kara gadu ekspozīcijā esot bijuši arī sarkanajai armijai līdzi aizgājušo mākslinieku – Franciska Varslavāna un Romānas Sutas – darbi. Savu gleznu muzejam pārdevis arī Vilhelms Purvītis, kas tolaik to darīja ļoti reti.
Irlavas Mākslas muzeja darbu izlase – 35 autoru 50 eļļas darbi un akvareļi, 11 grafikas un 4 skulptūras – publiskai apskatei tika atvērta 1943. gadā no 10. līdz 17. oktobrim Irlavas un Grenču pagasta biedrību namā. 1944. gada jūlija beigās Irlava pēkšņi nokļuva frontes joslā, drīz vien slimnīca un arī muzejs tika evakuēts uz Kukšu muižu. Pateicoties K. Katlapam, visi mākslas darbi tika saglabāti.
Valsts Irlavas mākslas muzejs
1945. gada 25. maijā muzejs tika “pārņemts no padomju varas”, to pakļaujot Latvijas PSR Ministru padomes Mākslas lietu pārvaldei. Muzeju, kurā bija 94 mākslas darbi, publikai atvēra 1945. gada 10. jūnijā, taču jau 1. decembrī muzejs – joprojām Irlavas slimnīcas ārsta Krišjāņa Katlapa vadībā – kļuva par Valsts Tukuma mākslas muzeja nodaļu.
Irlavas muzeja kolekcijā ir tiešām izcilu Latvijas mākslinieku darbi, bet daudzi no tiem bija devušies emigrācijā. Šādi Irlavas muzejs drīz vien nonāca varas iestāžu uzmanības lokā. Muzeja vadībai nācās rakstīt paskaidrojumus par eksponēto darbu autoriem un to saturu. Varas iestādes pievērsa uzmanību arī K. Katlapa profesionālajai darbībai. Irlavas Dziesmu svētku laikā, 1948. gada 20. jūnijā viņu arestēja. 1949. gada 13. janvārī izdota Mākslas lietu pārvaldes pavēle nr. 8 par Irlavas muzeja kolekcijas iekļaušanu Valsts Tukuma mākslas muzeja krājumā un 19. janvārī tas arī paveikts. No tā laika Irlavas Mākslas muzeja kolekcija atrodas Tukumā.
Daktera Katlapa liktenis
K. Katlapa krimināllietā esošie dokumenti liecina, ka lēmumu par arestu 1948. gada 18. aprīlī pieņēma Valsts Drošības ministrijas Tukuma apriņķa operatīvais pilnvarotais Tatarinovs, pamatojoties uz vairāku liecinieku sniegto informāciju par daktera dienestu 11. Talsu–Tukuma aizsargu pulkā, dalību “Pērkoņkrusta” organizācijā un vairākās vācu okupācijas laika organizācijās, kā arī sakariem ar bandītiem, kā tolaik dēvēja nacionālos partizānus.
1948. gada 24. oktobrī Baltijas kara apgabala Kara tribunāls nolasīja spriedumu: 10 gadi stingra režīma labošanas darbu nometnē, pieci gadi bez personas tiesībām un mantas konfiskācija. Represēta tika arī K. Katlapa sieva Lūcija. Latvijā Krišjānis un Lūcija Katlapi atgriezās 1956. gada februārī. Viņam izdevās dabūt darbu vienīgi Slokas slimnīcā, vēlāk – Ķemeru sanatorijā “Latvija”. K. Katlaps mira 1964. gada 21. februārī. Apglabāts Meža kapos, Rīgā. 2000. gada 12. maijā pieņemts lēmums par K. Katlapa reabilitāciju.
