Šapošņikovs: Ir smieklīgi aizliegt Krievijas televīzijas kanālus 13
Saruna ar Daugavpils teātra direktoru un māksliniecisko vadītāju Oļegu Šapošņikovu.
No 9. līdz 23. maijam Rīgā norisināsies jau tradicionālās Daugavpils teātra dienas. Uz Latvijas Nacionālā teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves būs iespēja noskatīties dažādu žanru izrādes latviešu, krievu un latgaliešu valodās: krieviski opereti “Mistera Ikss noslēpums”, bērnu mūziklu “Leo – mazais lauva”, komēdiju latgaliski “Latgaliešu rulete” un dejas izrādi “Kazanova. Henrieta. Venēcija.”’ ar iespaidīgām dekorācijām, vizuāliem efektiem un oriģinālmaskām no Venēcijas, uz skatuves izzūdot robežai starp dramatiskajiem aktieriem un deju trupas dalībniekiem. Kā vieni, tā otri veido veselu māksliniecisko pasauli.
Šogad paiet tieši pieci gadi kopš Oļegs Šapošņikovs ir Daugavpils teātra direktors un mākslinieciskais vadītājs. Teātris vienmēr nesaraujami saistīts arī ar apkārtējo kultūrtelpu, kuru ietekmē visdažādākie apstākļi. Tādēļ saruna ievirzās arī par Krievijas televīzijas propagandas ietekmi uz cilvēku prātiem.
Šajā sakarā Oļegs Špošņikovs saka: “Tas, ka Latgale atrodas tuvāk Krievijai, nebūt nenozīmē automātiski lielāku impērijas televīzijas ietekmi. Krievijas televīziju var redzēt arī Ņujorkā tāpat kā caur satelītšķīvjiem visā Latvijā. Vai Latgalē ir mazāka spriešanas spēja un prasme atšķirt melus no patiesības nekā citur valstī? Aizliegt Krievijas kanālus! Smieklīgi. Kā padomju laikā, kad aizliedza džinsus, to amerikāņu propagandu… Tagad man džinsi mugurā. Nu un? Runā, čipsi un kokakola kaitīgi veselībai, bet visur pieejami, turklāt visvieglāk sasniedzamajos plauktos. Pastāv vispār zināms psiholoģijas likums – cilvēks vienmēr ciena spēku. Nav runa par fizisko, muskuļiem, bet par jaudīgu, stipru prātu. Krievijas propaganda vienmēr bijusi profesionāli spēcīga un iedarbīga. Tāpēc, manuprāt, labākais veids turēties pretim nevēlamai, citai propagandai, ir savs viedoklis, sava taisnība, sava patiesība, aizstāvama tikpat jaudīgi un iedarbīgi. Nav noslēpums, ka 9. maijā Daugavpilī tradicionāli notiek gājiens, vērienīgi svētki, piedalās tūkstoši, koncertos uzstājas mūziķi… Bet vai var viennozīmīgi interpretēt, ka visi ielās izgājušie ir pret Latvijas neatkarību? Vai viņi visi ir separātiski un grib atdalīties no Latvijas? Kāda neliela daļa – varbūt jā. Taču vai visi? Noteikti nē. Varbūt daļa no tiem, kuri gribētu atdalīties no Latvijas, 9. maijā sēž mājās un nekur neiet. Visā Eiropā uzvaru pār Otro pasaules karu svin 8. maijā. Kāpēc Latvijā neviens neierosina to darīt?”
