“investEU” vēstneši Latvijā: pašu pieredzes mācības un ieteikumi 0
EK informatīvā kampaņa “investEU” sākta 2017. gadā, lai ES pilsoņus informētu par to, kā dažādu ES fondu līdzfinansējums, dotācijas un daudzveidīgi finanšu instrumenti veidojuši uzlabojumus mūsu ikdienā – labāku izglītību, modernāku veselības aprūpi, zaļāku enerģiju un transportu, progresīvākas tehnoloģijas – un pavēruši citas iespējas.
Katrā valstī, kur norisinājās šī informatīvā kampaņa, bija savi vēstneši, kuri ar savu uzņēmību un panākumiem iedvesmojuši pārējo sabiedrību.
“investEU” vēstneši ir arī Latvijā, tie pārstāv praktiski visu uzņēmējdarbības spektru: sākot ar ES līdzfinansējumu 1500 eiro apmērā un beidzot ar vairāku desmitu miljonu investīcijām dažādās formās un jomās.
Šobrīd, beidzoties “Junkera plāna” periodam, “investEU” seši Latvijas vēstneši dalās savā pieredzē, atbildot uz diviem kodolīgiem jautājumiem: 1) kāda bija mācība; 2) kādi ir ieteikumi citiem.
No vienas bišu saimes līdz pašpietiekamai saimniecībai
Jaunietis ar akadēmisko maģistra grādu jauno mediju mākslā Krists Ēberliņš izklausās pēc mazticama kandidāta uz dravnieka amatu, taču jau vairākus gadus viņš vada senču bišu dravu Saldus novada Nīgrandē. Ar pirmo ES fondu līdzfinansējumu 1500 eiro apmērā iegādātās iekārtas bijis pietiekami labs sākums, lai Ēberliņu drava, turpinot tālākos modernizācijas plānus, tagad izaugtu līdz pat 500 bišu saimēm, radītu jaunus, augstvērtīgus bišu produktus un attīstītu pārdošanu arī ārpus mūsu valsts robežām.
“Ar bitēm kopš 1857. gada” – tā skan Ēberliņu dravas sauklis. Ap to laiku Pricis Ēberliņš, Krista vecvecvecvectēvs, noķēris savu pirmo meža bišu spietu un sācis lauksaimnieka gaitas. Taču pēc padomju laikiem saimniecības darbu nācies atjaunot no nulles. Pirmo jaunā darbības cēliena bišu saimi ģimenei 1999. gadā uzdāvinājis kaimiņš.
Intensīva Ēberliņu dravas modernizācija sākusies 2011. gadā, kad ģimene saņēmusi ES atbalstu savam pirmajam projektam. Kā pirmā iegādāta jaudīga medus sviede – būtisks uzlabojums kopš Ēberliņu iepriekšējās, veclaicīgās, ar roku darbināmās iekārtas. Modernizēti arī stropi, sagādātas fasēšanas iekārtas un uzlabotas ražošanas telpas.
Krists Ēberliņš: “Kopumā tās summas, kas saimniecībā no ES līdzfinansējumiem ieguldītas, nepārsniedz 10 000 eiro. Bija četri projekti, sadarbība laba. No tā mazumiņa esam izauguši par pašpietiekamu saimniecību. Šogad no savām 500 saimēm saražojām 14 tonnas medus. Tomēr, ja skatās tikai uz Latvijas tirgu, par finansiālo atdevi ir ko padomāt.”
“Pie mums cilvēku ir par maz, lai tirgus visu šeit saražoto paņemtu pretī par labu cenu. Tādēļ jebkurš atbalsts ir ļoti svarīgs! Esmu sava ceļa gājējs. Finansiāli laikmetīgajā mākslā Rīgā biju piramīdas augšā, tagad laukos – labi redzu piramīdas apakšu. Mana mācība un arī ieteikums ir tāds: ja gribi iet savu ceļu, īstermiņā būs grūtības, bet ilgtermiņā tas atmaksāsies. Grozies, kā gribi, – pats esi savas laimes kalējs!”
Ar “nulli” tomēr neko nevar uzsākt
Šitakes sēnes oriģināli nāk no Austrumāzijas, taču Jānis Volksons atradis tirgus nišu, audzējot tās savā zemnieku saimniecībā “Trubenieki” tepat Latvijā, Zemgalē. Pieaugošais pieprasījums Jāni rosinājis pieteikties un saņemt ES finansējumu profesionāla sēņu inkubatora, kā arī smalcināšanas un apstrādes iekārtu uzstādīšanai.
Pateicoties ES finansējumam, izveidota arī apmeklētāju uzņemšanas telpa, kurā jau 2018. gada otrajā pusē uzņemti vairāk nekā 250 viesi, bet šogad visus tūristu pieprasījumus nemaz vairs nevar apmierināt.
Zemgale, būdama bagāta ar zemnieku saimniecībām, kas plešas simtos hektāru, ir zināma arī kā valsts graudu klēts un kokmateriālu avots. Jānim Volksonam, kurš iepriekš bijis cūkkopis, 2016. gadā pārņemot sava tēva 15 hektāru plašo zemnieku saimniecību, bija jāizlemj, ko audzēt.
Viņam bija nepieciešams nišas produkts, kas būtu pieprasīts gan Latvijā, gan visā Eiropā. Tirgus izpēte atklāja, ka šajā Latvijas reģionā nebija neviena šitakes sēņu audzētāja.
Šitakes aug uz koku baļķiem, kas Jānim deva iespēju maksimāli izmantot viņa zemnieku saimniecības pieejamo platību. Viņš sāka ar desmit baļķiem un paliktni ar micēliju, ievestu no Beļģijas, kas nodrošina sēnēm barības vielas.
Jānis Volksons: “Kopumā sadarbība ar ES finanšu struktūrām un saimniecības attīstība bijusi veiksmīga. Godīgi sakot, bez ES naudas nekur uz priekšu nebūtu ticis! Ja vienreiz tam procesam esi izgājis cauri, ar otro reizi viss šķiet vieglāk un vienkāršāk. Man pirmajā gadījumā problēma bija tā, ka piešķirto ES naudu varēju dabūt tikai pēc realizētā projekta. Lai to paveiktu, nauda bija jāpiesaista pašam.”
“Taču bankā, ja tev ir tikai ideja ar “nulli” kabatā, naudu nedos. Pie mums ideju nevar īstenot, ja tai nav nekāda materiāla seguma. Tā kā man pašam tajā laikā piederēja divi uzņēmumi, kas strādāja citā nozarē, pliko ideju varēju garantēt, dabūju bankas aizdevumu, lai realizētu projektu un no ES saņemtu pirmos desmit tūkstošus eiro. Tagad projekti turpinās, naudu vajag visu laiku, citādi attīstība nav iespējama.”
“Tūristi brauc, pieprasījums pēc sēnēm aug – visu nemaz nevaram apmierināt, jo sēnes jau neaug tik ātri kā, piemēram, graudi – divus, pat trīs gadus no stādīšanas brīža. Mans ieteikums visiem, kuri joprojām tikai sapņo par labāku dzīvi: beidziet runāt, mēģiniet darīt, riskējiet! Tad nāks arī citas idejas un viss izdosies!”
Papildu ieguvums – pārliecība, ka varam būt droši un uzticami partneri
Viens no vērienīgākajiem ES finansētajiem projektiem Latvijā ir augstākās izglītības jomā. Inovācijas ir galvenais Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tās palīdz sagatavot ceļu uz zināšanās balstītu sabiedrību.
Izglītība un zinātne ir stratēģisks mērķis ne tikai Latvijas Universitātei (LU). Tās ir arī ES prioritātes. Eiropas Investīciju banka un Eiropas Padomes attīstības banka LU Akadēmiskā centra otrā posma attīstībai Rīgā, Torņakalnā, kopumā piešķīrušas 41,5 miljonus eiro. Finansējums piešķirts, pateicoties Eiropas Stratēģisko investīciju fondam jeb “Junkera plānam”.
LU Akadēmiskajā centrā kopš 2015. gada darbojas Dabas māja. Tajā iekārtojušās LU Ķīmijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Bioloģijas fakultātes, kā arī ir izvietotas sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.
Centra attīstības otrajā posmā sākta Zinātņu mājas celtniecība, kurā koncentrēsies zinātniskie institūti, kā arī daļa no Medicīnas, Fizikas un matemātikas fakultātēm. Savukārt Rakstu mājā izvietosies Humanitāro un Sociālo zinātņu fakultātes, kā arī šī virziena zinātniskie institūti.
Otrā posma projektu īstenošanai nepieciešami 90 miljoni eiro. Projektēšanu, būvniecību un ēku aprīkošanu paredzēts pabeigt līdz 2021. gadam, piesaistot līdzekļus no ES, investīciju bankām, Latvijas valsts budžeta un LU ieņēmumiem.
Piešķirtie aizdevumi būs jāatmaksā, taču tas ir ilgtermiņa aizdevums – uz 25 gadiem – un tā nosacījumi ir labvēlīgāki nekā tad, ja aizdevuma līgumi tiktu noslēgti ar kādu no komercbankām.
Edīte Megne, LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos: “Ieguldījums izglītībā ir mūsu labākā iespēja garantēt konkurētspējīgu nākotni nākamajām paaudzēm. Latvijai un Eiropai kopumā ir ļoti nepieciešami ieguldījumi studiju vides attīstībā, lai mainīgajā pasaulē spētu noturēt savas pozīcijas. ES struktūras pirms finansējuma piešķiršanas veic vispārēju institūcijas analīzi un pārbaudi – vai esam droši un uzticami partneri.”
“Lai arī šī procedūra ir smaga un laikietilpīga, esam saņēmuši ļoti svarīgu vēsti pašapliecinājumam – ar mums viss ir kārtībā! LU gadījumā šis ES struktūru analīzes pienesums bija ne tikai finansiāls – no ārējiem ekspertiem esam saņēmuši vērtējumu, ka LU ir laba pārvaldības prakse. Stingrie nosacījumi pret korupciju un interešu konfliktiem, caurspīdīga lēmumu pieņemšana – to visu tagad piemērojam arī līgumos ar būvniekiem.”
“Viss ir godīgi un tā ir lielākā mūsu mācība! Arī kopumā lielie ieguldījumi noteikti atmaksāsies, jo tagad veidojam gan savas valsts, gan Eiropas nākotni. Mans ieteikums arī citiem, kuri domā par ES līdzekļu piesaisti: sagatavošanās darbs būs liels, tiesa, tas tiešām var atbaidīt, taču pēc tam gūtā pārliecība, ka ar pārstāvēto iestādi viss kārtībā, ir neatsverams bonuss!”
Lielais, skanīgais dzintars – magnēts talantiem
Tūristu skaita pieaugums, jauni restorāni, izklaides vietas un naktsmājas – 2015. gada nogalē atklātā koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi labi pamanāma ne tikai Liepājas ainavā, bet arī ekonomikā.
Ar ES atbalstu, piesaistot ERAF līdzfinansējumu 12,8 miljonu eiro apmērā, silti oranžā krāsā uzceltā ēka ir mājas vienam no Baltijas vecākajiem simfoniskajiem orķestriem, kā arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai, mākslas galerijai un restorānam.
“Lielā dzintara” radošā komanda plāno iekarot Baltijas labākās akustiskās koncertzāles slavu jau tuvākajos gados.
Teju katrs Latvijas iedzīvotājs zina, ka Liepāja ir pilsēta, kurā piedzimst vējš. Taču ne tikai tas – Liepājā dzimst un tiek īstenotas arī ambiciozas idejas. Doma Liepājā uzcelt pasaules līmeņa koncertzāli pilsētas vadītājiem radās jau 19. gadsimta beigās, taču tā tikusi īstenota tikai 2015. gada nogalē.
Tad tika atklāts “Lielais dzintars” – trešā akustiskā koncertzāle Latvijā, pirmā Kurzemē un patlaban arī lielākā Latvijā – kopā tajā ir 1320 skatītāju vietas.
Koncertzāles nosaukums esot radies nejauši, vēl arhitektūras projektu sabiedriskās apspriešanas gaitā. Kāds liepājnieks, vēloties paslavēt austriešu arhitekta Folkera Gīnkes projektu, ko tobrīd sauca “Pilsētas cilpa”, nodēvēja to par “lielo dzintaru”.
Vēlāk tieši šis projekts konkursā ieguva augstāko novērtējumu un tika īstenots – nu jau ar jauno nosaukumu. Būvniecība ilgusi divus gadus, un ēka tika atklāta ar koncertu sēriju 2015. gada novembrī.
Agris Saule, “Lielā dzintara” būvniecības projekta vadītājs: “Saņemot Eiropas līdzfinansējumu projekta īstenošanai, ir jāieplāno finanšu rezerves, kas paredzētas projekta izmaiņu gadījumiem. Konkursā par Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” projekta izstrādi uzvarēja starptautisks projektētājs.”
“Eiropā būvniecības prakse paredz, ka būvniecības laikā projektā var notikt izmaiņas, savukārt Latvijā situācija ir atšķirīga – mums ļoti stingri jāpieturas pie sākotnējā projekta. Pretruna radās brīdī, kad projektētājs deva vīziju, bet mums Latvijā stingri bija jāpieturas pie sākotnējā izcenojuma.”
“Ar šādu risinājumu bija grūtības novērst projekta nepilnības. Tā mums bija laba mācība. Taču kopumā projekts sevi pilnībā ir attaisnojis, kopš atklāšanas brīža koncertzāle kļuvusi par spēcīgu magnētu ne tikai mūzikas un mākslas cienītājiem no Latvijas un ārvalstīm, bet arī radošo industriju talantiem. Atklāšanas gadā pilsēta ieguva 57 jaunas darba vietas, bet tūristu pieplūdums Liepājā pieauga par 39%.”
“Savukārt citiem iesaku mērķtiecīgi apzināt iedzīvotājiem nepieciešamos, bet trūkstošos pakalpojumus, tos definēt un uzticēt nākotnes projekta īstenotājiem. Mērķauditorijas iesaiste ir svarīga visā projekta realizācijas laikā, tādēļ nedrīkst taupīt laiku uz iesaistīto pušu kopsapulcēm un tās jāprotokolē.”
“Īpaši svarīgi tas ir ilgtermiņa projektos, kad mainās personālijas un viņu redzējums attiecībā uz plānoto lietu kārtību. Tiesa, ja īstenošanas laiks ir garš, realizācija nevar būt pašmērķis, un, ja ir pārdefinēta iedzīvotāju vajadzība, ir jābūt gana elastīgiem, lai mainītu uzstādījumus projektā. To nodrošina mērķgrupas pastāvīga iesaiste.”
Misija – pasaules labākais betons!
Tilti, kam remonts nav nepieciešams simtiem gadu, ēkas, kas spēj izturēt zemestrīces, grīdas, kas ir tik līdzenas, ka tās var apdzīvot visprasīgākie roboti, – tā ir tikai daļa no “Primeksa” ražotā kompozītbetona lietojuma veidiem.
Ar ES atbalstu (laikā no 2006. līdz 2017. gadam no dažādām ES programmām piesaistīti 2,6 miljoni eiro) radītais viedais materiāls uzņēmumam ļāvis kļūt par vienu no Latvijas veiksmīgākajiem eksportētājiem un vienu no pazīstamākajiem industriālo grīdu ražotājiem Eiropā. Taču uzņēmuma mērķis ir vēl daudz ambiciozāks – panākt to, ka 80% no visām betona konstrukcijām pasaulē tiek ražotas no “Primeksa” izgudrotā viedmateriāla.
“Primeksa” kompozītbetona izturību, līdzenumu un ilgmūžību nodrošina īpašs betona ķīmiskais sastāvs, tajā iestrādātās tērauda šķiedras un rūpīga kvalitātes kontrole. Atšķirībā no ierastajām dzelzsbetona konstrukcijām metāla stiegrojuma kopgarums “Primeksa” betonā ir aptuveni 100 reizes lielāks, un tas ir izvietots trijās dimensijās.
Tas viss padara šo materiālu ne tikai sevišķi piemērotu valstīm, kur ir augsts zemestrīču risks, bet arī tādiem apstākļiem, kur jānodrošina īpaša necaurlaidība, izturība un perfekts virsmu līdzenums.
Tieši tāpēc “Primeksa” grīdas un pamatus izvēlas gan ķīmisko materiālu rūpnīcu, gan robotizēto noliktavu un ražotņu, gan pazemes stāvvietu, gan veikalu un dzīvojamo māju izbūvē. “Primeksa” klientu vidū ir daudz Latvijā un Eiropā iecienītu zīmolu: “Ikea”, “Volvo”, “Lidl”, “DHL”, “Jysk”, “Depo” un citi.
Jānis Ošlejs, “Primekss Group” valdes priekšsēdētājs: “Mēs bijām ļoti pārsteigti par iespējām, ko sniedza “investEU” projekts, un tieši par šī projekta vērienīgumu. Tas ietvēra virkni dažādu starptautisku mediju pasākumu un iespēju dalīties ar sava uzņēmuma veiksmes stāstu, tostarp būtisko Eiropas fondu atbalstu mūsu unikālās kompozītbetona tehnoloģijas pilnveidošanā un iekārtu iegādē.”
“Pie mums Rīgā mediju vizītē viesojās žurnālisti no 14 Eiropas valstīm. Tā bija lieliska iespēja pateikties par atbalstu ceļā uz to, kas esam šodien, – viens no Latvijas eksportspējīgākajiem uzņēmumiem ar savu Betona izpētes un attīstības centru, nodarbinot vairāk nekā 250 darbinieku un eksportējot savus produktus uz vairāk nekā 20 valstīm visā pasaulē.”
“Tā ir mūsu ārkārtīgi pozitīvā pieredze un mācība. Savukārt citiem mans ieteikums būtu: ļoti būtiski šādos projektos ir paša uzņēmēja līdzdalība un iniciatīva. Šādi projekti ir lieliska iespēja sava uzņēmuma popularizēšanā, un tieši no paša uzņēmēja aktivitātes lielā mērā ir atkarīgs tas, cik projekts būs veiksmīgs. Tāpēc es novēlētu visiem uzņēmējiem, kas var piedalīties šāda veida programmās, aktīvi iesaistīties un izmantot šo lielisko iespēju!”
Ieguldījumi, kas spārno!
Lielākā daļa ieguldījumu, ko starptautiskajā lidostā “Rīga” veicis ES Kohēzijas fonds, pasažiera acij nav redzama – daudzi no tiem ir burtiskā nozīmē ierakti zemē, taču to ietekme uz lidojumu ērtumu un drošību ir nenoliedzama. Spēcīgs ir arī to iespaids uz lidostas konkurētspēju.
Skrejceļa renovācija, papildu manevrēšanas ceļu izbūve, jaunas nosēšanās ugunis un peronu paplašināšana, degvielas uzpildes paātrināšana un jauni pretapledojuma apstrādes laukumi – šīs ir investīcijas, kas ļauj Rīgai veiksmīgi konkurēt ne tikai ar citām reģiona lidostām, bet arī plašākā ģeogrāfijā, arvien vairojot uzņemto reisu skaitu.
Aktivitātes īstenotas, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 57 711 137,11 eiro no 2010. līdz 2015. gadam.
Lidostas “Rīga” lidlauka operatīvā vadītāja Dzintra Jātniece: “Pateicoties Eiropas Savienības investīcijām, Rīgas lidostā ir pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits un to drošība, samazinājies aizkavējušos reisu skaits un, pats galvenais, uzlabojusies lidostas konkurētspēja reģionā.
Lidostas īstenotais Kohēzijas fonda projekts bija ne vien no finansiāli apjomīgākajiem, bet arī tehniski sarežģītākajiem Latvijas vēsturē, ņemot vērā, ka būtiski tika rekonstruēts nepārtraukti strādājošas lidostas lidlauks.
Tas prasīja no visiem lidostas dienestiem un būvniekiem filigrānu precizitāti būvdarbu plānošanā un koordinācijā, lai visi darbi tiktu paveikti kvalitatīvi, vienlaikus netraucējot ikdienas lidojumus. Tā ir nenovērtējama pieredze, kas lidostai ļauj ar pārliecību gatavoties nākamajiem vērienīgajiem paplašināšanās darbiem gan lidlaukā, gan pasažieru terminālī.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Komisiju.
